Žultspūšļa slimību ārstēšana

Tulžspūšļa saslimšanu ārstēšanas taktika tiek izvēlēta atbilstoši konkrētajai patoloģijai. Visbiežāk sastopamā problēma ir žultsakmeņi, kas veidojas, kad žultspūslī uzkrājas un sacietē žults vai citi gremošanas šķidrumu komponenti.

Ārstēšanas pieeja atkarīga no klīniskās situācijas

Ja žultsakmeņi nerada sūdzības, iespējama novērošana un aktīva gaidīšana. Savukārt sāpju vai komplikāciju gadījumā parasti nepieciešama ārstnieciska iejaukšanās, tostarp ķirurģiska ārstēšana vai citas speciālistu veiktas procedūras. Atkarībā no apstākļiem var būt nepieciešama gan pilnīga žultspūšļa izņemšana, gan mazinvazīvas manipulācijas vai medikamenti akmeņu šķīdināšanai.

Ķirurģiska ārstēšana

Galvenā ārstēšanas metode žultspūšļa saslimšanu gadījumā ir žultspūšļa izņemšana jeb holecistektomija. Operāciju visbiežāk veic vispārējā anestēzijā. Parasti tiek izmantota laparoskopiska pieeja, kad caur nelieliem griezieniem vēdera sienā ievada plānus instrumentus un videokameru, bet žultspūsli izņem caur vairākiem maziem iegriezumiem. Atveseļošanās pēc šādas operācijas visbiežāk ilgst aptuveni vienu nedēļu.

Atklātas un paplašinātas operācijas

Atsevišķos gadījumos, piemēram, izteikta iekaisuma vai komplikāciju gadījumā, nepieciešama atklāta holecistektomija, kur tiek veikts lielāks grieziens un atlabšana ir ilgāka; nereti vajadzīga apmēram nedēļa stacionārā un vēl vairākas nedēļas mājās. Ja tiek diagnosticēts žultspūšļa vēzis, var tikt veikta paplašināta jeb radikāla holecistektomija. Šādā situācijā izņem ne tikai žultspūsli, bet arī daļu blakus esošo aknu audu un limfmezglus, bet retākos gadījumos arī daļu aizkuņģa dziedzera vai kopējā žultsvada.

Citas procedūras un mazinvazīva ārstēšana

Operācija ne vienmēr ir nepieciešama. Pacientiem, kuriem ķirurģiska iejaukšanās saistīta ar pārāk augstu risku, var izvēlēties alternatīvas metodes. Viena no tām ir akmeņu sadrupināšana ārpus organisma (ekstrakorporālā litotripsija), izmantojot viļņu enerģiju, lai akmeņus sašķeltu mazākās daļās. Vēl viena iespēja ir caur ādu ievadīts plāns katetrs, kas palīdz izvadīt akmeņus vai drenēt uzkrājušos žulti.

Žultsvadu nosprostojuma vai iekaisuma izraisītu bojājumu gadījumā izmanto endoskopisko retrogrādo holangiopankreatogrāfiju (ERCP). Procedūras laikā elastīgu endoskopu ievada caur muti līdz divpadsmitpirkstu zarnai, ievada kontrastvielu, izvērtē žultsvadu stāvokli un nepieciešamības gadījumā vienlaikus veic ārstēšanu, piemēram, izņem akmeņus vai ievieto stentus sašaurināto vadu atvēršanai.

Iespējamie riski

• Asiņošana
• Pēcoperācijas brūces infekcija
• Trombu veidošanās
• Pneimonija
• Reakcijas uz anestēzijas līdzekļiem

Lai gan dzīve bez žultspūšļa parasti nerada būtiskas grūtības, daļai pacientu pēc operācijas īslaicīgi var parādīties vēdera uzpūšanās vai šķidrākas vēdera izejas. Sarežģītākas operācijas, piemēram, paplašināta holecistektomija, var būt saistītas ar gremošanas traucējumiem vai aknu funkcijas pasliktināšanos.

Medikamenti un zāļu terapija

Zāles parasti netiek izmantotas kā galvenais veids žultsakmeņu likvidēšanai, tomēr gadījumos, kad ķirurģiska ārstēšana nav piemērota, ārsts var nozīmēt preparātus, kas laika gaitā šķīdina holesterīna sastāva akmeņus. Šāda terapija ir ilgstoša, nereti aizņem vairākus gadus, un pēc ārstēšanas akmeņi var izveidoties atkārtoti.

Biežākā žultspūšļa slimību izpausme ir sāpes vēdera labajā augšējā daļā. Sāpju kontrolei ārsts var nozīmēt pretsāpju līdzekļus, visbiežāk nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet atsevišķās situācijās arī opioīdus. Opioīdi var izraisīt miegainību un aizcietējumu, tādēļ dažkārt tiek lietoti arī papildu caurejas līdzekļi.

Ja žultspūslī attīstās iekaisums vai infekcija, ārstēšanā nepieciešamas antibiotikas un papildu palīdzība stacionārā; bieži tieši šajā posmā tiek noteikta galīgā taktika, izvēloties operāciju vai specializētas procedūras.

Papildu līdzekļi un alternatīvā medicīna

Līdztekus speciālistu ieteiktajām metodēm daļa cilvēku mēdz izmantot arī dabiskus vai papildterapijas paņēmienus. Pirms uztura bagātinātāju vai ārstniecības augu lietošanas ir svarīgi konsultēties ar ārstu, jo atsevišķi līdzekļi var mijiedarboties ar medikamentiem vai radīt nevēlamas blakusparādības.

Dažādi augi, piemēram, piena dadzis vai zeltgalvīte, reizēm tiek lietoti aknu un žultspūšļa funkcijas atbalstam, tomēr zinātnisku datu par to efektivitāti akmeņu samazināšanā ir maz. Atsevišķos pētījumos akupunktūra ir saistīta ar sāpju mazināšanos, taču pierādījumu par tās ietekmi uz akmeņu izvadīšanu nepietiek.

Dzīvesveids un profilakse

Dzīvesveida izmaiņas jau esošas žultspūšļa saslimšanas neizārstē, tomēr veselīgi ieradumi var mazināt slimības attīstības vai paasinājumu risku. Svarīga ir regulāra fiziskā aktivitāte, stabila ķermeņa masa un ārsta norādījumu ievērošana, ārstējot tādas blakusslimības kā cukura diabēts vai paaugstināts holesterīna līmenis.

Sabalansēts uzturs ar pietiekamu šķiedrvielu daudzumu, augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem, kā arī mērena kvalitatīvu tauku uzņemšana (olīveļļa vai zivju eļļa) un liesie olbaltumvielu avoti (zivis, mājputni, pākšaugi) var labvēlīgi ietekmēt žultspūšļa darbību. Ja tiek mērķēts uz svara samazināšanu, ieteicams to panākt pakāpeniski, jo straujš svara zudums palielina akmeņu veidošanās risku.

Kopsavilkums

Žultspūšļa slimību ārstēšanā tiek izmantotas dažādas pieejas, sākot ar medikamentiem un beidzot ar mazinvazīvām vai ķirurģiskām procedūrām. Ja akmeņi izraisa diskomfortu vai komplikācijas, visbiežāk izvēlas žultspūšļa izņemšanu. Neķirurģiske risinājumi un zāļu terapija tiek pielietota retāk, galvenokārt tad, ja operācijas risks ir pārāk augsts. Uztura kvalitāte, fiziskās aktivitātes un ķermeņa masas kontrole ir nozīmīgi faktori, lai mazinātu slimības atkārtošanās vai progresēšanas iespēju.

Ārstēšana īpašās situācijās

Žultsakmeņi grūtniecības laikā

Grūtniecības periodā ārstēšanā pamatā tiek nodrošināta sāpju kontrole un pielāgots uzturs. Smagākos gadījumos, ja pastāv apdraudējums sievietes vai augļa veselībai, var tikt veikta ķirurģiska ārstēšana, kas tiek īstenota īpaši rūpīgi un tikai tad, ja tā ir nepieciešama.

Žultspūšļa biezsaturu nogulšņu (sludge) ārstēšana

Žultspūšļa dūņas jeb sludge veido sīkas žults nogulsnes. Visbiežāk šis stāvoklis nerada simptomus un papildu ārstēšana nav vajadzīga. Ja attīstās komplikācijas, piemēram, akmeņu veidošanās vai aizkuņģa dziedzera iekaisums, var tikt ieteikta operatīva ārstēšana.