ŽPV diagnostika: cilvēka papilomas vīrusa noteikšanas metodes

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) diagnostika nozīmē ne vien infekcijas konstatēšanu, bet arī konkrētā CPV tipa noteikšanu no vairāk nekā simts identificētiem variantiem. Lai gan lielākā daļa CPV tipu nav saistīti ar nopietnām veselības sekām, būtiski ir noskaidrot, vai infekciju izraisījis kāds no 14 augsta riska tipiem, kurus visbiežāk saista ar onkoloģisku saslimšanu attīstību.

Kā diagnosticē CPV?

Diagnostika bieži ietver ne tikai laboratoriskās analīzes. Ārsts var izmantot Pap testu, CPV noteikšanas testu vai atsevišķos gadījumos veikt audu biopsiju, vienlaikus izvērtējot kopējo klīnisko situāciju. Izmeklējumu izvēle ir atkarīga no pacienta dzimuma, vecuma un dzīvesveida faktoriem.

Diagnostiku nereti sarežģī tas, ka CPV infekcija parasti neizraisa izteiktas pazīmes, tādēļ cilvēki savlaicīgi nevēršas pie speciālista. Dažkārt par infekcijas esamību uzzina tikai tad, kad jau diagnosticēts ar CPV saistīts audzējs.

CPV izmeklējumi sievietēm

Rutīnas ginekoloģiskās apskates laikā ārsts var veikt Pap testu. Šī izmeklējuma laikā no dzemdes kakla virsmas saudzīgi paņem šūnu paraugu, ko pēc tam mikroskopiski analizē, lai noteiktu izmaiņas, kas varētu atbilst CPV infekcijai. Vizuālās apskates laikā var tikt meklētas arī dzimumorgānu kārpas, kas nereti atgādina ziedkāposta veidojumu, taču var būt arī plakanas un ādas krāsā. Jāņem vērā, ka kārpu neesamība neizslēdz CPV infekciju.

Vēl viena mērķēta metode ir CPV tests, kas ļauj konstatēt pašu vīrusu, negaidot audu pārmaiņu veidošanos. Parasti šo testu iesaka 30–65 gadus vecām sievietēm gan kā papildu izmeklējumu netipisku Pap testa rezultātu gadījumā, gan profilaktiskai pārbaudei. To var veikt vienlaikus ar Pap testu, izmantojot to pašu paraugu, kas tiek dēvēts par koptestēšanu.

Profilaktisko pārbaužu ieteikumi sievietēm

• Sievietēm 21–29 gadu vecumā Pap tests parasti tiek veikts reizi trīs gados. CPV tests ikdienas skrīningā parasti netiek nozīmēts, taču to var veikt, ja Pap testā konstatētas izmaiņas, jo jaunākā vecumā CPV infekcijas ir biežas un visbiežāk pāriet pašas.
• Sievietēm 30–65 gadu vecumā parasti piedāvā izvēli: Pap tests reizi trīs gados, tikai CPV tests reizi piecos gados vai abi testi reizi piecos gados.
• Sievietēm ar HIV infekciju 21–29 gadu vecumā pēc diagnozes noteikšanas Pap tests jāveic ik pēc 12 mēnešiem. Ja trīs rezultāti pēc kārtas ir normas robežās, turpmāk pietiek ar atkārtošanu reizi trīs gados.
• Sievietes 25–65 gadu vecumā var izmantot īpašu pašparauga paņemšanas iespēju, piemēram, paraugu savāc ar vaginālu tamponu un nosūta uz laboratoriju.

Abi izmeklējumi parasti aizņem tikai dažas minūtes, un rezultāti visbiežāk ir pieejami aptuveni divu nedēļu laikā. Nereti tos sedz veselības apdrošināšana. Regulāras pārbaudes ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu dzemdes kakla vēža risku.

CPV izmeklējumi vīriešiem

Daļai vīriešu par CPV infekciju liecina kārpas dzimumorgānu apvidū, uz sēklinieku maisiņa, augšstilbiem, cirkšņos vai ap taisno zarnu. Ja ārēji kārpas nav redzamas, tās var atrasties tikai anālajā kanālā, un tās var konstatēt, izmantojot anoskopu vai veicot anālo Pap testu.

Anālais Pap tests paredz parauga paņemšanu no anālās zonas, lai noteiktu izmainītas šūnas. Šis izmeklējums ir īpaši būtisks vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, jo viņiem anālā vēža risks ir augstāks. Imūnsistēmas traucējumi, piemēram, HIV infekcija, šo risku palielina vēl vairāk.

Tomēr vienotas vadlīnijas par rutīnas anālā Pap testa piemērošanu vīriešiem nav, jo trūkst pietiekami pārliecinošu datu par šī izmeklējuma ieguvumu. Tāpat pašlaik nav apstiprinātu testu, ar kuriem varētu noteikt CPV infekciju mutes dobumā vai rīklē.

Vīriešiem, kuri pieder paaugstināta riska grupām, atsevišķos gadījumos var ieteikt vērsties specializētos centros, kur šādus izmeklējumus veic. Vienlaikus jāņem vērā, ka daudzos gadījumos tos nekompensē apdrošināšana.

Dzimumorgānu kārpu biopsija

Ja ārsts konstatē veidojumu, kuru nav iespējams viennozīmīgi identificēt, var paņemt nelielu audu paraugu un nosūtīt laboratoriskai izmeklēšanai. Procedūras laikā izmanto lokālu anestēziju, tāpēc parauga paņemšana parasti nav sāpīga. Laboratorijā pārbauda, vai šūnās nav CPV raksturīgu pārmaiņu, piemēram, koilocītu, kas mikroskopā var izskatīties kā šūnas ar tukšuma zonām.

Kad biopsija ir nepieciešama?

• Diagnoze nav pietiekami skaidra
• Kārpa asiņo, ir iekaisusi vai izskatās netipiski
• Pacientam ir imunitātes traucējumi, piemēram, HIV infekcija
• Novērots, ka kārpu stāvoklis ir pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējo vizīti

Ko darīt, ja CPV testa rezultāts ir pozitīvs?

Pozitīvs CPV tests pats par sevi nenozīmē, ka noteikti attīstīsies vēzis. Arī kārpu klātbūtnes gadījumā risks nav absolūts. Ja rodas aizdomas par šūnu izmaiņām, ārsts seko līdzi stāvokļa dinamikai un nozīmē papildu izmeklējumus. Zemas pakāpes izmaiņas bieži pāriet spontāni, savukārt augstas pakāpes bojājumi var saglabāties ilgstoši un laika gaitā pārvērsties par ļaundabīgu procesu, ja netiek savlaicīgi ārstēti.

Ja konstatēti pirmsvēža vai ļaundabīgi bojājumi, pacientu nosūta pie onkologa turpmākai izmeklēšanai un ārstēšanai. Agrīna atklāšana ir galvenais faktors, kas saistīts ar labvēlīgākiem ārstēšanas rezultātiem.

Biežāk uzdotie jautājumi par CPV izmeklējumiem

Cik bieži iespējami kļūdaini pozitīvi rezultāti?

Kombinēta Pap un CPV testēšana var palielināt kļūdaini pozitīva rezultāta iespējamību, salīdzinot ar tikai CPV testu. Visbiežāk kļūdaini pozitīvs rezultāts nozīmē, ka konstatēts vīrusa tips, kas nav saistīts ar augstu ļaundabīgu pārmaiņu risku, taču tas var radīt papildu satraukumu vai veicināt nevajadzīgu procedūru veikšanu.

Cik ātri pēc inficēšanās parādās simptomi?

Pēc inficēšanās ar CPV var paiet daudzi gadi, līdz kļūst pamanāmas izpausmes. Daļa inficēto simptomus neizjūt nekad, bet citi par infekciju uzzina tikai tad, kad attīstās nopietnākas problēmas, piemēram, dzimumorgānu kārpas vai onkoloģiska saslimšana. Šī iemesla dēļ gan skrīnings, gan vakcinācija ir īpaši nozīmīgi.

Vai ir iespējams noteikt CPV mutes dobumā vai rīklē?

Nav apstiprināta specifiska testa, kas ļautu noteikt CPV infekciju mutes dobumā vai rīklē. Par to var domāt, ja ir tādas pazīmes kā ilgstoši nedzīstoša mutes čūla, krāsas izmaiņas mutes dobumā, rīšanas traucējumi, palielinātas mandeles, ilgstošas sāpes kaklā vai lūpu un mutes dobuma nejutīgums.

Cik izplatīta ir CPV infekcija?

CPV ir ļoti plaši izplatīts. Ar šo vīrusu ik gadu inficējas miljoniem cilvēku visā pasaulē, tostarp pusaudži.