Veselīgāka kafijas lietošana: 9 biežākās kļūdas, no kurām izvairīties

Kafija daudziem ir ikdienas ieradums, un melna bioloģiski audzēta kafija bez piedevām nereti tiek uzskatīta par vienu no labvēlīgākajām izvēlēm. Tomēr ne visiem patīk tās izteikti intensīvā garša. Vienlaikus arī tiem, kas dod priekšroku dažādām kombinācijām, ir iespēja pagatavot gardu, bet saprātīgāku kafijas dzērienu. Būtiskākais ir izvēlēties atbilstošas piedevas un pievērst uzmanību saviem paradumiem.

Dažākās kļūdas, gatavojot kafiju

Pārmērīga krēmu un saldinātāju izmantošana

Kafijas krēms vai saldais krējums dzērienam piešķir maigumu, taču tradicionālie papildinājumi bieži satur daudz cukura un piesātināto tauku. Pat dažas karotes vaniļas krēma var būtiski palielināt tasē uzņemto kaloriju, tauku un cukura daudzumu. Ja vēlaties maigāku garšu, parasti pietiek ar nelielu augu valsts dzēriena daudzumu, piemēram, sojas vai auzu, jo tas uzlabo krēmīgumu, nepievienojot liekas kalorijas.

Pārāk daudz cukura un mākslīgo saldinātāju

Saldas garšas cienītāji nereti pievieno sīrupus vai cukuru, un tādējādi neizbēgami uzņem vairāk pievienotā cukura, nekā bija iecerēts. Tā vietā, lai lietotu pilnas karotes sīrupa vai cukura, var sākt ar daudzuma samazināšanu uz pusi un novērtēt, kā garšu papildina, piemēram, malts kanēlis, kas piešķir gan siltu noti, gan aromātu.

Zemas kvalitātes vai nebioloģiski audzēta kafija

Kafijas kvalitāte var būtiski atšķirties. Lētāku kafijas pupiņu audzēšanā nereti izmanto sintētiskos mēslošanas līdzekļus un pesticīdus, kuru atliekas var saglabāties uz pupiņām un nonākt dzērienā. Ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt veselību. Ja svarīga ir kvalitāte, ieteicams izvēlēties bioloģiski audzētu un ētiski iegūtu kafiju.

Pārmērīgs kofeīna daudzums un nepiemērots lietošanas laiks

Kofeīns ātri rada enerģijas un možuma sajūtu, taču regulāra stipras kafijas lietošana var traucēt miega ritmu, pastiprināt trauksmi, bet jutīgākiem cilvēkiem izraisīt nepatīkamas sajūtas kuņģī. Kofeīna iedarbība organismā saglabājas ilgāk, tādēļ, ja naktīs kļūst grūtāk aizmigt, ir vērts ierobežot kafiju vēlākā pēcpusdienā un lietot to kopā ar ēdienu.

Netiek izmantoti dabīgi garšas pastiprinātāji

Kafijas garša var būt daudzveidīga arī bez saldinātājiem un mākslīgām piedevām. Tādas garšvielas kā kanēlis, muskatrieksts, kakao pulveris vai neliels daudzums dabīga vaniļas ekstrakta var bagātināt garšu, uzlabot aromātu un nodrošināt papildu antioksidantus.

Tiek aizmirsts par veselīgākām piedevām

Kafija var kalpot kā pamats dažādu veselībai labvēlīgāku sastāvdaļu iekļaušanai uzturā. Visbiežāk šim nolūkam pievieno funkcionālo sēņu pulverus, kolagēna peptīdus vai kakao. Šādas piedevas ir vienkāršs veids, kā papildināt ikdienas racionu ar papildu vielām.

Pastāvīgi tiek izvēlēta kafejnīcu kafija

Daudzu populāru kafejnīcu dzērieni bieži satur ievērojamu daudzumu sīrupu, saldā krējuma un dažādu papildinājumu, kas palielina kaloriju, piesātināto tauku un cukura daudzumu. Viena šāda porcija var būt salīdzināma ar sātīgu ēdienreizi. Šādus dzērienus labāk atstāt īpašiem gadījumiem, bet ikdienā kafiju gatavot mājās, lai būtu pilnīga kontrole pār sastāvu.

Nepietiekama ūdens uzņemšana

Lai gan kafija lielākoties sastāv no ūdens, tā nav uzskatāma par šķidruma aizvietotāju. Kafijas diurētiskā iedarbība var veicināt biežāku urinēšanu, tomēr pati kafija tieši neizraisa dehidratāciju. Vienlaikus ūdens organismam ir nepieciešams daudzām funkcijām, tādēļ kafijas dzeršanas ieradumu ieteicams papildināt ar glāzi ūdens.

Plastmasas kafijas aparātu detaļu vai kapsulu lietošana

Bieži netiek ņemts vērā, ka karstam ūdenim plūstot caur plastmasas detaļām vai kapsulām, var izdalīties nevēlamas vielas, piemēram, bisfenols A (BPA) vai ftalāti. Šie savienojumi tiek saistīti ar hormonālās līdzsvara izmaiņām un citiem veselības sarežģījumiem. Drošāka izvēle parasti ir kafijas pagatavošanas ierīces no nerūsējošā tērauda, stikla vai keramikas, kas ir saudzīgākas gan cilvēkam, gan videi.

Karsta vai auksta kafija – kuru izvēlēties?

Kopumā izvēle ir atkarīga no tā, ko pievienojat kafijai. Karstai kafijai intensīvākas ekstrakcijas dēļ var būt lielāks antioksidantu daudzums, savukārt auksta vai auksti brūvēta kafija nereti ir ar mazāku skābumu, kas var būt nozīmīgi jutīgākam kuņģim.

Alternatīvas kafijas cienītājiem

• Zaļā tēja: satur mazāk kofeīna, bet nodrošina daudz antioksidantu, kas ir labvēlīgi sirdij un smadzenēm.
• Matcha: pulverveida zaļā tēja ar L-teanīnu, kas palīdz nodrošināt noturīgāku enerģiju un atbalsta koncentrēšanos.
• Zāļu kafijas tipa maisījumi: dzērieni no cigoriņiem, pieneņu saknes vai ceratoniju pulvera; parasti bez kofeīna un saudzīgāki zarnu traktam.
• Funkcionālie sēņu dzērieni: ar lauvas krēpes sēni, čagu vai reiši, kas veicina smadzeņu darbību, imunitāti un emocionālo līdzsvaru.
• Zelta piens: silts dzēriens ar kurkumu, garšvielām un pienu, kam raksturīga pretiekaisuma iedarbība.
• Yerba mate: Dienvidamerikas dzēriens ar dabīgu kofeīnu un izteiktu garšu, kas sniedz enerģiju bez trauksmes.
• Chai tēja: melnā tēja ar dažādām garšvielām, kas veicina gan gremošanu, gan pašsajūtu.

Veselīgāku kafijas ieradumu kopsavilkums

Kafija var būt gan patīkama, gan vērtīga ikdienas sastāvdaļa, ja tā netiek lietota pārmērīgi un piedevas tiek izvēlētas apzināti. Garšu iespējams variēt arī bez lieka cukura, taukiem vai sintētiskām vielām. Ja mērķis ir veselībai labvēlīgāka izvēle, var izmēģināt dabiskus aromatizētājus, saprātīgas piedevas vai pat pilnīgi atšķirīgus dzērienus. Mūsdienu kafijas kultūrā pieejamo alternatīvu klāsts ir plašāks, nekā varētu šķist.