Vējbaku diagnostika: slimības noteikšana

Vējbakas ir lipīga infekcijas slimība, par kuru daudzi pirmoreiz uzzina bērnībā. Visbiežāk to iespējams atpazīt pēc raksturīgajiem izsitumiem, tomēr atsevišķās situācijās var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, īpaši, ja simptomi noris netipiski.

Kā izpaužas vējbakas

Vispamanāmākā vējbaku pazīme ir niezoši, sarkani izsitumi, kas īsā laikā pārvēršas sīkos pūslīšos. Nereti izsitumi parādās dažas dienas pēc paaugstinātas temperatūras vai vispārēja nespēka. Pirms vairākiem gadu desmitiem vējbakas bija ļoti izplatīta bērnu slimība, tāpēc daudzi cilvēki to spēja noteikt uzreiz, ieraugot tipisko izsitumu ainu.

Atpazīšana var būt sarežģītāka vakcinācijas dēļ

Pēc vakcinācijas ieviešanas saslimšanas gadījumu skaits būtiski samazinājās, tāpēc mūsdienās daļa vecāku paši vējbakas nav pieredzējuši. Tas apgrūtina simptomu izvērtēšanu mājas apstākļos, jo daudzi nav saskārušies ar vējbaku izsitumiem. Vienlaikus pastāv arī citas saslimšanas, kas var radīt līdzīgus ādas izsitumus, tāpēc niezošu, apsārtušu izsitumu gadījumā ir lietderīgi vērsties pie ārsta.

Kā tiek diagnosticētas vējbakas

Vairumā gadījumu ārstam pietiek ar ādas izsitumu apskati un citu simptomu izvērtēšanu, lai apstiprinātu vējbaku diagnozi. Parasti ārsts noskaidro, kad sākušās pazīmes, vai bijis kontakts ar cilvēku, kuram ir vējbakas, un jautā par papildu simptomiem.

Kad nepieciešami papildu izmeklējumi

Noteiktos apstākļos var tikt ieteikti papildu izmeklējumi:

• Ja slimības norise ir ļoti viegla un izsitumi izskatās neparasti, neveidojas raksturīgie pūslīši, bet izsitumi līdzinās kukaiņu kodumiem vai alerģijai.
• Grūtniecības laikā, ja parādās vējbaku simptomi vai ir bijis kontakts ar slimu personu, jo slimības gaita var radīt risku grūtniecei un auglim.
• Pēc vakcinācijas, ja tomēr izveidojas tipiski vējbaku izsitumi, jo retos gadījumos inficēšanās iespējama arī pēc potēšanas; diagnozes apstiprināšanai nereti veic asins analīzes vai vīrusa kultūras izmeklējumu.
• Ja simptomi ir netipiski un rodas šaubas par saslimšanas izcelsmi.

Kādus izmeklējumus var nozīmēt

• Asins analīze: tiek noteikts, vai asinīs ir antivielas pret vējbaku izraisītāju, varicella-zoster vīrusu. Par vienu no uzticamākajām diagnostikas metodēm uzskata PGR (polimerāzes ķēdes reakcijas) testu, kas ļauj ātri un precīzi noteikt vīrusa klātbūtni.
• Vīrusa kultūra: no izsitumu pūslīša paņem paraugu un laboratorijā pārbauda, vai tajā ir vējbaku vīruss. Šis izmeklējums parasti aizņem vairāk laika, jo jāgaida, līdz vīruss izaug.

Citu slimību diferencēšana

Pastāv vairāki ādas stāvokļi, kas var imitēt vējbakām līdzīgus izsitumus. Biežāk minētie:

• Kukaiņu (īpaši blakšu) kodumi
• Impetigo
• Kašķis
• Herpes simplex infekcija
• Kontaktdermatīts
• Alerģiskas reakcijas uz medikamentiem

Kāpēc vējbakas ir bīstamākas pieaugušajiem

Vecākiem pusaudžiem un pieaugušajiem vējbakas parasti noris smagāk: izsitumi mēdz būt plašāki un komplikāciju risks ir augstāks, tostarp iespējami aknu, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas bojājumi, kā arī pneimonija. Visbiežāk ar vējbakām saslimst bērnībā, taču reģionos, kur saslimstība bērnībā bijusi zemāka vai vakcinācija nav plaši īstenota, pieaugušie joprojām var būt pakļauti smagākas slimības gaitas riskam.

Kas izraisa vējbakas

Vējbakas izraisa varicella-zoster vīruss. Tas ne tikai izraisa vējbakas, bet vēlāk dzīves laikā var aktivizēties atkārtoti un izpausties kā jostas roze.