Vasektomija

Vazektomija ir medicīniska procedūra, kas paredzēta ilgtermiņa, visbiežāk neatgriezeniskai aizsardzībai pret grūtniecību. Efektivitātes ziņā to pārspēj tikai pilnīga atteikšanās no dzimumdzīves.

Šīs īsās ķirurģiskās iejaukšanās laikā ārsts pārgriež un noslēdz sēklas vadus jeb kanālus, pa kuriem spermatozoīdi no sēkliniekiem nonāk dzimumloceklī. Rezultātā ejakulāta sastāvā vairs nav spermatozoīdu. Ja spermatozoīdi nenonāk sēklas šķidrumā, apaugļošanās kļūst neiespējama. Pēc procedūras vīrietis joprojām var sasniegt orgasmu un ejakulēt. Jāņem vērā, ka vazektomijas mērķis ir tikai grūtniecības profilakse, un tā neaizsargā pret seksuāli transmisīvajām infekcijām.

Vazektomija un olvadu nosiešana: galvenās atšķirības

Vazektomija un olvadu nosiešana ir ķirurģiskas metodes pastāvīgai kontracepcijai. Olvadu nosiešanas gadījumā sievietes olvadi tiek pārgriezti un noslēgti, lai olšūna nevarētu virzīties pa olvadiem, bet spermatozoīdi to nevarētu sasniegt un apaugļot.

Būtiskākā atšķirība ir tā, ka vazektomiju parasti uzskata par ievērojami vienkāršāku procedūru. Vairumu vazektomiju veic ambulatori ar lokālu anestēziju. Tas parasti nozīmē ātrāku dzīšanu, mazāku komplikāciju iespējamību un ievērojami zemākas izmaksas. Savukārt olvadu nosiešanai visbiežāk nepieciešama vispārējā anestēzija un ārstēšanās stacionārā. Tā ir tehniski sarežģītāka un dārgāka procedūra, pēc kuras atlabšana ieilgst un komplikāciju risks ir augstāks.

Konsultācija pirms vazektomijas

Pirms lēmuma pieņemšanas par vazektomiju ir nepieciešama detalizēta saruna ar ārstu. Zemāk apkopoti būtiskākie aspekti, kas jāizvērtē pirms procedūras.

Ilgtermiņa lēmums

Vazektomiju klasificē kā pastāvīgu kontracepcijas metodi. Lai gan pastāv iespēja mēģināt atjaunot sēklas vadu caurlaidību vai izmantot asistētās apaugļošanas metodes, šie risinājumi ne vienmēr ir sekmīgi un var būt finansiāli dārgi. Tāpēc pirms procedūras ir svarīgi būt pārliecinātam, ka nākotnē bērnus nevēlēsieties vai nevēlēsieties vairāk bērnu, ja tie jau ir.

Iedarbība nav tūlītēja

Pēc procedūras neauglība neiestājas uzreiz. Parasti nepieciešami aptuveni 2–4 mēneši, līdz ejakulātā vairs nav konstatējamu spermatozoīdu. Līdz šim brīdim ir jāizmanto citi kontracepcijas veidi vai jāatturas no dzimumakta, līdz izmeklējumi apstiprina, ka ejakulāts ir bez spermatozoīdiem.

Efektivitāte nav absolūta

Lai arī vazektomija ir viena no uzticamākajām kontracepcijas metodēm, neviena metode nesniedz pilnīgu, 100% garantiju.

Atveseļošanās periods

Pēc vazektomijas parasti iesaka aptuveni vienu nedēļu izvairīties no ejakulācijas, lai audi varētu pienācīgi sadzīt.

Jautājumi, ko var uzdot ārsts

Konsultācijas laikā ārsts parasti noskaidro vispārējo veselības stāvokli un potenciālos riska faktorus. Var tikt uzdoti jautājumi, vai:

• iepriekš ir bijusi izteikta asiņošana vai pastāv asins recēšanas traucējumi;
• regulāri lietojat medikamentus, kas palielina asiņošanas risku;
• lietoat bezrecepšu zāles, vitamīnus, augu valsts preparātus vai citus uztura bagātinātājus;
• ir paaugstināta jutība vai alerģija pret lokālajiem anestēzijas līdzekļiem;
• uz sēklinieku maisiņa ādas ir infekcijas skarti bojājumi vai citas dermatoloģiskas problēmas;
• iepriekš bijušas traumas vai operācijas dzimumorgānu, sēklinieku maisiņa vai cirkšņa apvidū;
• nesen pārslimotas urīnceļu vai dzimumorgānu infekcijas vai šādas saslimšanas ir bijušas anamnēzē;
• smēķējat, jo smēķēšana var palēnināt dzīšanu pēc operācijas.

Pirms procedūras parasti jāparaksta informētās piekrišanas dokuments, kas apliecina, ka esat informēts par iespējamiem riskiem. Pirms parakstīšanas ir svarīgi skaidri izprast procedūras būtību un justies pārliecinātam par izvēli. Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, tie jāizrunā ar ārstu. Lēmumu var mainīt jebkurā brīdī līdz operācijai.

Kas veic vazektomiju?

Lielāko daļu vazektomiju veic urologs. Tas ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē urīnceļu un vīrieša reproduktīvās sistēmas saslimšanas, tostarp nieru, urīnpūšļa, urīnizvadkanāla un dzimumorgānu patoloģiju.

Vazektomijas procedūra

Sagatavošanās pirms vazektomijas

Tā kā asinis šķidrinoši medikamenti var palielināt asiņošanas risku, ārsts parasti norāda tos nelietot aptuveni 7 dienas pirms plānotās operācijas. Pie šādiem medikamentiem pieskaita:

• acetilsalicilskābi un citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu;
• klopidogrelu;
• perorālos antikoagulantus, piemēram, dabigatrānu, rivaroksabānu, apiksabānu vai edoksabānu;
• tiklopidīnu;
• varfarīnu.

Ārsts var arī ieteikt noskūt apmatojumu sēklinieku maisiņa apvidū vakarā pirms procedūras vai tajā pašā rītā. Dažkārt apmatojuma noņemšanu un ādas attīrīšanu veic medicīnas personāls tieši pirms operācijas.

Lietojiet visus medikamentus, kurus ķirurgs norādījis sagatavošanās posmā. Uz procedūru ieteicams paņemt līdzi cieši pieguļošu, atbalstošu apakšveļu vai kompresijas šortus, ko varēsiet valkāt pēc operācijas. Parasti pirms vazektomijas ēšana ir atļauta, tomēr bieži ieteicams izvēlēties vieglu vai šķidru uzturu.

Ko dara vazektomija?

Katrā sēkliniekā ir sēklas vads jeb kanāls, pa kuru spermatozoīdi no sēkliniekiem nonāk dzimumloceklī. Vazektomijas laikā šie vadi tiek nosieti, pārgriezti, nospiesti ar fiksatoru vai noslēgti citā veidā, lai spermatozoīdi neiekļūtu ejakulātā. Ja ejakulāts nesatur spermatozoīdus, olšūnas apaugļošana nav iespējama, tāpēc grūtniecība neiestājas.

Vazektomijas veidi

Standarta vazektomija

Šīs metodes laikā ārsts sēklinieku maisiņā veic vienu vai divus nelielus griezienus, lai piekļūtu abiem sēklas vadiem. No katra vada izņem nelielu posmu, izveidojot atstarpi starp galiem. Pēc tam katru galu noslēdz, piemēram, to koagulējot, nospiežot ar speciālām skavām vai nosienot. Atkarībā no apstākļiem griezienu slēgšanai var izmantot uzsūcošus diegus, vai arī tie var sadzīt bez šūšanas. Par piemērotāko risinājumu ārsts parasti lemj procedūras noslēgumā.

Vazektomija bez skalpeļa

Šajā tehnikā ārsts ar palpāciju caur sēklinieku maisiņa ādu atrod sēklas vadus un tos fiksē. Tad ādā izveido ļoti nelielu atveri, kuru nedaudz paplašina, lai vadus varētu izcelt uz virsmas. Tie tiek pārgriezti, noslēgti vai nosieti un pēc tam ievietoti atpakaļ savā vietā. Šo pieeju bieži uzskata par mazāk traumējošu, jo nav nepieciešami tradicionāli griezieni.

Vazektomijas priekšrocības

Tāpat kā olvadu nosiešana sievietēm un personām, kam dzimšanas brīdī piešķirta sieviešu dzimte, arī vazektomija ir vienreizēja procedūra, kas nodrošina pastāvīgu kontracepciju. Vienlaikus vazektomijai ir vairākas būtiskas priekšrocības:

• ļoti augsta uzticamība, jo sekmīgi veikta procedūra vairāk nekā 99,99% gadījumu pasargā no grūtniecības;
• vienkāršāka norise, jo sēklinieki un sēklas vadi atrodas ārpus ķermeņa dobuma, bieži vien nav nepieciešama vispārējā anestēzija un dzīšana parasti ir vieglāka;
• ambulatora veikšana, jo stacionēšana parasti nav vajadzīga;
• zemāks komplikāciju risks, salīdzinot ar sarežģītākām ķirurģiskām kontracepcijas metodēm;
• zemākas izmaksas, jo procedūra parasti ir būtiski lētāka nekā alternatīvas ķirurģiskas metodes.

Cik efektīva ir vazektomija?

Nevēlamas grūtniecības iespējamība pēc vazektomijas ir ļoti zema, aptuveni 0,1% gadā. Tas nozīmē, ka šī metode ir ievērojami uzticamāka nekā citas kontracepcijas iespējas vīriešiem un personām, kam dzimšanas brīdī piešķirta vīriešu dzimte, piemēram, prezervatīvi vai pārtraukts dzimumakts. Salīdzinājumam, prezervatīvu lietošanas gadījumā neplānotas grūtniecības risks ir ap 15–20% gadā, bet pārtrauktā dzimumakta gadījumā ap 25–30% gadā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka vazektomija nesniedz tūlītēju efektu. Pēc procedūras ejakulātā kādu laiku vēl var saglabāties spermatozoīdi, visbiežāk apmēram 2–3 mēnešus. Dzimumdzīvi parasti var atsākt pēc dažām dienām, tomēr līdz laboratoriski apstiprinātam ejakulātam bez spermatozoīdiem ir jālieto papildu kontracepcija. Šādu spermas analīzi parasti veic apmēram 3 mēnešus pēc vazektomijas, tomēr termiņš var atšķirties, un dažkārt spermatozoīdi var būt konstatējami arī ilgāk.

Vazektomijas neveiksmes iespējamība

Neveiksmes risks ir mazāks par 1%, aptuveni viens gadījums uz 10 000 procedūru. Tas nozīmē, ka ļoti retos gadījumos spermatozoīdi var atkal nonākt cauri atdalīto sēklas vadu galiem, un teorētiski tas var izraisīt grūtniecību.

Vazektomijas blakusparādības

Vazektomiju uzskata par ļoti drošu procedūru, tomēr, tāpat kā jebkura ķirurģiska iejaukšanās, tā nav pilnīgi bez riska. Daļai cilvēku nevēlamu parādību nav vispār. Ja blakusparādības rodas, tās parasti ir vieglas un pārejošas. Iespējamie simptomi:

• asiņošana vai zilumi sēklinieku maisiņa apvidū;
• nelielas sāpes vai diskomforts;
• asiņu piejaukums ejakulātā;
• infekcija grieziena vietā;
• pietūkums.

Cilvēki, kuri apsver vazektomiju, nereti raizējas par iespējamo ietekmi uz dzimumdzīvi, auglību vai vispārējo veselību. Tomēr visbiežāk procedūras ietekme aprobežojas ar grūtniecības novēršanu. Svarīgi fakti:

• parasti netiek izraisītas izteiktas sāpes, un diskomforts, ja tāds ir, parasti ir īslaicīgs;
• testosterona līmenis organismā nesamazinās;
• dzimumtieksme, erekcija un orgasms nemainās;
• ejakulāta apjoms un pamatīpašības būtiski nemainās;
• nepalielinās prostatas vai sēklinieku vēža risks;
• nepieaug sirds un asinsvadu slimību iespējamība.

Atveseļošanās pēc vazektomijas

Vairums cilvēku atgriežas darbā mazāk nekā nedēļas laikā pēc procedūras. Ja darbs saistīts ar smagu fizisku slodzi, ārsts var ieteikt atpūsties pilnu nedēļu.

Neatkarīgi no darba specifikas pirmajās 2–3 dienās parasti ieteicams izvairīties no aktīvas slodzes un ļaut organismam atjaunoties. Intensīvākas fiziskās aktivitātes, piemēram, sports vai smagu priekšmetu celšana, vēlams atlikt uz ilgāku laiku. Ja rodas šaubas, ikdienas rutīna ir jāpārrunā ar ārstu, lai saprastu, kad droši atgriezties pie ierastajām vai iecienītajām aktivitātēm. Daudzi norāda, ka pilnīga atlabšana iestājas apmēram 8–9 dienu laikā.

Aprūpe pēc vazektomijas

Pēc operācijas ārsts parasti iesaka vairākas dienas paturēt pārsēju uz sēklinieku maisiņa un valkāt cieši pieguļošu, labi balstošu apakšveļu. Pietūkuma mazināšanai var izmantot aukstumu, piemēram, ledus paku vai neatvērtu saldētu dārzeņu iepakojumu, uzliekot to uz sēklinieku maisiņa 5–10 minūtes ar pārtraukumiem. Svarīgi arī sekot līdzi iespējamām infekcijas pazīmēm. Pie ārsta jāvēršas, ja novērojams vismaz viens no šiem simptomiem:

• asiņošana no operētās vietas;
• ķermeņa temperatūra virs 38 °C;
• pieaugošs apsārtums;
• sāpes vai pietūkums kļūst izteiktāks, nevis mazinās.

Kad pēc vazektomijas drīkst mazgāties?

Visbiežāk duša ir atļauta jau nākamajā dienā pēc operācijas. Savukārt vannošanos un peldēšanu parasti iesaka atlikt aptuveni uz divām nedēļām. Nosusinot ķermeni, ieteicams berzi izvairīties, bet sēklinieku maisiņu viegli nosusināt ar dvieli, lai neietekmētu ādu vai šuves.

Kad var atsākt dzimumdzīvi?

Parasti ārsts iesaka nogaidīt apmēram vienu nedēļu, pirms atsākt dzimumaktu. Līdz brīdim, kad spermas izmeklējums apstiprina spermatozoīdu neesamību ejakulātā, ir jālieto cita kontracepcijas metode. Šādu analīzi visbiežāk veic 2–3 mēnešus pēc vazektomijas.

Novērošana pēc vazektomijas

Aptuveni trīs mēnešus pēc operācijas vai pēc apmēram 20 ejakulācijām ārsts nozīmē spermas analīzi, lai pārliecinātos, vai ejakulātā vēl ir spermatozoīdi. Apmēram 1% gadījumu šajā periodā spermatozoīdi vēl var būt konstatējami, tāpēc var būt nepieciešams ilgāks gaidīšanas laiks, līdz ejakulāts kļūst pilnībā bez spermatozoīdiem.

Nav pieļaujams uzskatīt, ka procedūra ir bijusi sekmīga, kamēr to neapstiprina laboratorisks tests. Līdz skaidram spermas analīzes rezultātam ir jāizmanto alternatīva kontracepcija.

Ja pēc vairākiem mēnešiem spermas paraugā joprojām tiek noteikti spermatozoīdi, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama atkārtota vazektomija.

Iespējamās vazektomijas komplikācijas

Ķirurģiskas komplikācijas pēc vazektomijas ir retas, un, ja tās rodas, tās visbiežāk nav smagas. Iespējamie traucējumi:

• trulas sāpes šķidruma uzkrāšanās dēļ sēkliniekā, kas var pastiprināties ejakulācijas laikā;
• spermas granuloma jeb ciets mezgliņš iekaisuma dēļ, kad spermatozoīdi nokļūst apkārtējos audos;
• spermatocēle jeb cista kanālā, kur uzkrājas sperma;
• hidrocēle jeb šķidruma uzkrāšanās ap sēklinieku, kas izraisa sēklinieku maisiņa pietūkumu.

Rēta pēc vazektomijas

Pēc standarta vazektomijas grieziena vietā var saglabāties neliela rēta, kas parasti ir grūti pamanāma. Vazektomija bez skalpeļa visbiežāk atstāj ļoti minimālu rētu vai neveido rētu vispār.

Sāpju sindroms pēc vazektomijas

Apmēram 1–2% vīriešu pēc vazektomijas attīstās ilgstošas sāpes, kas nepāriet spontāni. Šo stāvokli dēvē par sāpju sindromu pēc vazektomijas. Tas parasti izpaužas kā trulas, velkošas sāpes sēklinieku apvidū. Sāpes var sākties uzreiz pēc procedūras, tomēr dažkārt tās parādās tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Tās var būt pastāvīgas vai atkārtoties epizodiski. Precīzs sindroma iemesls nav skaidri noteikts.

Simptomu mazināšanai ārsts var ieteikt iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumus. Var tikt piedāvāti arī pretsāpju medikamenti, tostarp nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, gabapentīns vai atsevišķi antidepresanti. Daļai cilvēku noder papildu metodes, piemēram, akupunktūra vai bioatgriezeniskā saite. Ja konservatīva pieeja nav efektīva, var tikt apsvērta ķirurģiska iejaukšanās, piemēram, vazektomijas atjaunošana. Apmēram 90% gadījumu šāda operācija mazina sāpes vai tās novērš, taču visbiežāk vienlaikus tiek atjaunota arī auglība.

Vazektomijas cena

Vazektomijas izmaksas var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp veselības apdrošināšanas esamības, seguma apjoma un dzīvesvietas. Daudzi apdrošināšanas plāni sedz šo procedūru, ieskaitot arī turpmākās kontroles vizītes. Dažos gadījumos izdevumi var tikt pilnībā kompensēti.

Pirms procedūras ieteicams pārrunāt paredzamās izmaksas ar ārstu un sazināties ar apdrošinātāju, lai precizētu, kas tieši tiek apmaksāts. Ja apdrošināšana nav pieejama, vazektomijas cena parasti ir aptuveni 400–1 100 eiro robežās.

Vazektomijas atjaunošana

Vai vazektomiju var atjaunot?

Jā, daudzos gadījumos vazektomiju ir iespējams atjaunot, taču tā ir sarežģīta operācija, un rezultāts nav garantēts. Būtiska nozīme ir laika periodam, kas pagājis kopš sākotnējās vazektomijas.

Vazektomijas atjaunošanas sekmīgums

Atjaunošanas procedūra ir sekmīga aptuveni 60–95% gadījumu. Tomēr sekmīguma iespējamība būtiski samazinās, ja kopš vazektomijas ir pagājuši ap 15 gadi vai vairāk.

Vazektomijas atjaunošanas cena

Šo operāciju parasti nesedz veselības apdrošināšana, tāpēc pacientam visbiežāk par to jāmaksā pašam. Izmaksas ir atkarīgas no izvēlētās atjaunošanas metodes un var sasniegt aptuveni 5 500–15 000 eiro.

Būtiskākie secinājumi

Vazektomija ir viena no uzticamākajām kontracepcijas metodēm. Tā ir droša un ātri veicama procedūra, un komplikācijas rodas reti. Lai gan atsevišķos gadījumos vazektomiju var atjaunot, auglības atgriešanās nav droši garantējama. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi būt pārliecinātam, ka nākotnē nevēlēsieties kļūt par tēvu vai nevēlēsieties vairāk bērnu.

Biežāk uzdotie jautājumi par vazektomiju

Vai vazektomija pasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām?

Nē. Vazektomija neaizsargā pret HIV vai citām seksuāli transmisīvajām infekcijām, tāpēc drošākai aizsardzībai joprojām iesaka lietot prezervatīvus.

Vai vazektomija palielina prostatas vēža risku?

Zinātniskajā literatūrā par šo jautājumu ir bijuši neviennozīmīgi secinājumi. Atsevišķi pētījumi ir norādījuši uz iespējami nedaudz paaugstinātu prostatas vēža risku pēc vazektomijas, savukārt citi pētījumi šādu saistību nav apstiprinājuši.

Atbilstoši jaunākajai informācijai vazektomija nepalielina prostatas vēža risku, un to nevajadzētu uzskatīt par pamatu izvairīties no šīs procedūras.

Avoti

• American Urological Association. Vasectomy: Clinical Guidelines and Best Practices.
• World Health Organization. Medical Eligibility Criteria for Contraceptive Use.
• Mayo Clinic Staff. Vasectomy: Risks, Effectiveness, and Recovery.
• National Institute for Health and Care Excellence (NICE). Male Sterilisation: Evidence-Based Recommendations.
• American Cancer Society. Vasectomy and Cancer Risk: Current Scientific Evidence.