Vai kolonoskopija joprojām ir zelta standarts kolorektālā vēža agrīnai diagnostikai?

Lielākajai daļai cilvēku kolorektālā vēža skrīnings ieteicams, sākot no 45 gadu vecuma. Resnajā un taisnajā zarnā var veidoties polipi, kas ar laiku var pārveidoties ļaundabīgā procesā. Ja polipi tiek atklāti laikus un izņemti, saslimšanas risks būtiski mazinās.

Kam nepieciešami kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumi

Profilaktiskie izmeklējumi ir nozīmīgi ne tikai tāpēc, ka agrīni atklātu slimību parasti ir vienkāršāk ārstēt, bet arī tādēļ, ka skrīnings var novērst vēža attīstību vēl pirms tā sākuma. Līdz ar to regulāra pārbaude ir būtiska profilakses sastāvdaļa.

Lai gan ārsti iesaka veikt skrīningu, sākot no 45 gadu vecuma, daļa sabiedrības no šīm pārbaudēm izvairās. Nereti cilvēkus attur kolonoskopija, jo tā var šķist sarežģīta, dārga, nepatīkama vai psiholoģiski neērta. Ņemot vērā šos iemeslus, ir pieejami arī citi apstiprināti, mazāk invazīvi risinājumi, tostarp asins analīzes un mājas apstākļos veicami fēču izmeklējumi.

Kolonoskopija – vai tā joprojām ir visefektīvākā metode?

Kolonoskopija ilgstoši tiek uzskatīta par galveno kolorektālā vēža skrīninga izmeklējumu. Tās būtiskākā priekšrocība ir iespēja ārstam ne vien apskatīt zarnu gļotādu, bet arī procedūras laikā nekavējoties noņemt polipus, tā samazinot vēža attīstības risku.

Vienas vizītes laikā iespējams gan konstatēt polipus, gan tos izņemt. Pirms kolonoskopijas nepieciešama zarnu attīrīšana, proti, sagatavošanās process, ko daudzi uztver kā nepatīkamu un kas var atturēt no izmeklējuma. Procedūrā caur anālo atveri ievada lokanu instrumentu ar nelielu kameru. Visbiežāk tiek lietota anestēzija vai sedācija, tāpēc pēc izmeklējuma var būt vajadzīga pavadīšana mājup, un nereti tam tiek veltīta visa darba diena.

Ja rezultāti ir bez patoloģiskām atradnēm, nākamo kolonoskopiju parasti var plānot pēc 10 gadiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis izmeklējums var izmaksāt vairāk nekā citi skrīninga veidi. Nereti izdevumus sedz apdrošināšana, tomēr, lai precizētu iespējamos papildu maksājumus, pirms procedūras ieteicams sazināties ar apdrošinātāju.

Kā fēču izmeklējumi paplašina skrīninga iespējas?

Fēču testi var būt piemērota alternatīva cilvēkiem, kuri baidās no kolonoskopijas vai nevēlas to veikt. Šos izmeklējumus parasti veic mājās, un tie neprasa zarnu attīrīšanu. Pieejami vairāki veidi: testi, kas balstīti uz DNS noteikšanu, imūnķīmiskie testi (FIT) un slēpto asiņu noteikšana fēcēs (FOBT). DNS tests identificē izmaiņas, kas var būt saistītas ar polipiem vai audzēju, savukārt FIT un FOBT meklē slēptas asinis, kas var liecināt par polipu vai ļaundabīga procesa iespējamību.

Neatkarīgi no izvēlētā varianta paraugs ir jānogādā laboratorijā. Ja fēču testa rezultāts ir pozitīvs, nepieciešama kolonoskopija. Bieži sastopama problēma ir tā, ka pēc pozitīvas atbildes cilvēki neturpina izmeklēšanu, tādējādi palaižot garām iespēju savlaicīgi novērst slimības attīstību.

Šiem testiem ir arī ierobežojumi: polipi var netikt konstatēti, turklāt, lai saglabātu efektivitāti, izmeklējumi jāatkārto ik pēc viena vai trim gadiem.

Ko piedāvā asins analīzes?

Kolorektālā vēža skrīningā izmantotās apstiprinātās asins analīzes ir paredzētas, lai noteiktu vēža vai pirmsvēža šūnu DNS, kas var nonākt asinsritē. Parasti tās veic ārsta kabinetā vai klīnikā, un nav nepieciešama īpaša sagatavošanās vai diētas ievērošana, kā tas ir pirms kolonoskopijas.

Šāds tests var būt īpaši noderīgs cilvēkiem, kuri kategoriski nevēlas kolonoskopiju vai kuriem citu iemeslu dēļ ir grūti nogādāt fēču paraugu. Tomēr jāņem vērā, ka šo analīžu jutība nav augsta: tās atklāj tikai daļu sarežģītāku polipu, tāpēc uzticamības ziņā tās var būt mazāk precīzas nekā fēču testi un kolonoskopija. Pozitīva rezultāta gadījumā arī šeit ir nepieciešama kolonoskopija.

Kā izvēlēties piemērotāko skrīninga metodi?

Optimālā pieeja var atšķirties katram cilvēkam. Izvēli visbiežāk nosaka izmaksas, izmeklējumu atkārtošanas biežums un personīgās izvēles. Kolonoskopiju parasti veic reizi 10 gados, savukārt, piemēram, FIT testu nepieciešams atkārtot katru gadu.

Lai izvēlētos jums piemērotāko risinājumu, būtiski konsultēties ar ģimenes ārstu vai citu speciālistu. Lēmumu var ietekmēt ģimenes anamnēze vai citi papildu riska faktori, un atsevišķos gadījumos izmeklēšanās var būt nepieciešama agrāk nekā no 45 gadu vecuma.

Ja kolonoskopija rada izteiktas bailes, bet jūs būtu gatavs to veikt tikai tad, ja citi testi uzrādītu pozitīvu rezultātu, kā starpposma risinājums var kalpot fēču vai asins tests. Būtiskākais ir reāli novērtēt savas iespējas un izvēlēties tādu metodi, ko varēsiet veikt regulāri, jo tieši konsekventa pieeja nodrošina skrīninga efektivitāti kolorektālā vēža profilaksē.

Kolorektālā vēža agrīna diagnosticēšana ir centrālais solis, lai mazinātu slimības attīstības iespējamību un saglabātu veselību. Kolonoskopija joprojām tiek uzskatīta par visefektīvāko skrīninga metodi, taču vienkāršāki un mazāk apgrūtinoši fēču vai asins testi uzlabo izmeklējumu pieejamību cilvēkiem, kuri izvairās no tradicionālām procedūrām. Būtiski ir uzsākt skrīningu savlaicīgi un izvēlēties jums pieņemamu metodi.