Trihomoniāzes ārstēšana

Trihomoniāze ir infekcija, ko izraisa parazītisks vienšūnis Trichomonas vaginalis. Šis mikroorganisms izplatās dzimumkontakta ceļā, tādēļ trihomoniāzi parasti klasificē kā seksuāli transmisīvu infekciju. Lai gan saslimšanu parasti var efektīvi izārstēt, neārstēta tā var radīt veselības problēmas un veicināt citu infekciju attīstību.

Trihomoniāzes simptomi

Trihomoniāzes izpausmes var būt atšķirīgas, un daļai cilvēku sūdzības var vispār neparādīties. Tipiski ir tas, ka simptomi nereti līdzinās citu dzimumorgānu trakta infekciju vai seksuāli transmisīvu slimību pazīmēm, tāpēc tos var sajaukt.

• Izdalījumu no maksts vai dzimumlocekļa smakas pasliktināšanās vai izdalījumu krāsas izmaiņas
• Nieze vai kairinājuma sajūta dzimumorgānu apvidū
• Sāpīgums vai ādas/gļotādas sakairinājums ap dzimumorgāniem; atsevišķos gadījumos arī nelieli bojājumi
• Biežāka urinēšanas nepieciešamība vai steidzama vajadzība urinēt
• Urīna daudzuma izmaiņas salīdzinājumā ar ierasto (mazāks vai lielāks apjoms)

Izteikta nieze un skarto vietu kasīšana bieži pastiprina kairinājumu un var radīt ādas bojājumus, kas dzīst lēnāk; dažkārt papildus var pievienoties bakteriāla infekcija.

Profilakse: kā pasargāties?

Pašlaik nav pieejama vakcīna vai specifiski profilaktiski medikamenti, kas pasargātu no trihomoniāzes. Visdrošākais veids, kā mazināt inficēšanās risku, ir atbildīgi paradumi. Prezervatīvi jālieto katra dzimumakta laikā, un ar partneriem ieteicams atklāti pārrunāt seksuāli transmisīvu infekciju riskus. Ja parādās simptomi vai rodas aizdomas par infekciju, dzimumattiecības bez aizsardzības jāatliek, līdz visas iesaistītās personas ir pienācīgi ārstētas.

Ja ir nepatīkamas ķermeņa vai maksts smakas izmaiņas, maksts skalošana nav ieteicama. Gluži pretēji, skalošana var izmainīt gļotādas vidi un palielināt risku saslimt arī ar citām infekcijām. Diskomforta vai smakas gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta, nevis mēģināt nomākt simptomus ar mājas līdzekļiem.

Pašsajūta saslimšanas laikā un simptomu mazināšana

Lai mazinātu niezi vai kairinājumu, var izmantot krēmus vai losjonus, kas paredzēti lietošanai dzimumorgānu apvidū. Tomēr šie līdzekļi nodrošina tikai īslaicīgu atvieglojumu un trihomoniāzi neārstē. Krēmus, losjonus vai citus līdzekļus nedrīkst ievadīt makstī vai dzimumlocekļa iekšpusē, jo tas var pastiprināt kairinājumu vai pasliktināt stāvokli. Ja nav skaidrības par piemērotāko līdzekli, nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Trihomoniāzes ārstēšana

Ārstēšana ir nepieciešama ikvienam, kam diagnosticēta trihomoniāze. Tas ir būtiski gan paša veselības dēļ, gan lai mazinātu infekcijas pārnešanas risku partnerim vai partneriem. Trihomoniāzi ārstē ar antibiotikām no nitroimidazolu grupas; visbiežāk tiek nozīmēts metronidazols vai tinidazols, lietojot tos iekšķīgi tablešu veidā. Vietējas iedarbības krēmi vai svecītes parasti nav pietiekami efektīvi.

• Sievietēm visbiežāk nozīmē metronidazolu 500 mg divas reizes dienā 7 dienas.
• Vīriešiem parasti iesaka vienu metronidazola devu 2 g iekšķīgi.
• Alternatīva shēma abiem dzimumiem ir viena tinidazola deva 2 g iekšķīgi.

Ārstēšanas laikā ir ļoti svarīgi nelietot alkoholiskos dzērienus gan terapijas periodā, gan vēl 24–72 stundas pēc pēdējās tabletes. Alkoholam mijiedarbojoties ar medikamentiem, var rasties izteikta nepatīkama reakcija, piemēram, slikta dūša, ādas apsārtums, sirdsklauves, reibonis un pat elpas trūkums. Šādās situācijās var būt nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

Lai ārstēšanās būtu sekmīga un nerastos atkārtota inficēšanās, vienlaikus jāārstējas ne tikai jums, bet arī visiem seksuālajiem partneriem. Pretējā gadījumā iespējama savstarpēja atkārtota infekcijas nodošana.

Kad nepieciešama speciālistu palīdzība?

Retos gadījumos trihomoniāze var izraisīt nopietnākas komplikācijas, piemēram, zemādas abscesus vai ādas cistas, kuru ārstēšanai var būt nepieciešama ķirurģiska pieeja. Šādās situācijās ārsts var ieteikt procedūras, lai izvadītu inficēto šķidrumu vai koriģētu audu bojājumus.

Trihomoniāzes ietekme uz grūtniecību un zīdīšanu

Infekcijas norise grūtniecības laikā ir īpaši nozīmīga. Trihomoniāze ir saistīta ar paaugstinātu priekšlaicīgu dzemdību risku un mazāku jaundzimušā dzimšanas svaru. Parasti grūtniecēm iesaka vienreizēju metronidazola devu 2 g, tomēr pētījumu par šādas terapijas ietekmi grūtniecības laikā nav pietiekami daudz. Zāles var nonākt arī mātes pienā, tādēļ ārstēšanas laikā reizēm iesaka vairākas dienas nezīdīt.

Pamatfakti par trihomoniāzi

• Trihomoniāze nepāriet pati no sevis; nepieciešama antibiotiku terapija.
• Uzvedības faktori, tostarp prezervatīvu lietošana un atklāta saziņa ar partneriem, palīdz mazināt infekcijas pārnešanas risku.
• Pašaprūpes līdzekļi var īslaicīgi samazināt simptomus, taču trihomoniāzi neizārstē; nepieciešama ārsta konsultācija, lai nozīmētu atbilstošus medikamentus.
• Ārstēšanas laikā jāatturas no dzimumattiecībām un jāizvairās no alkohola lietošanas.

Atbildes uz biežākajiem jautājumiem

• Vai trihomoniāze pāriet bez ārstēšanas? Trihomoniāzei ir nepieciešama ārstēšana. Neārstēta infekcija var izraisīt ilgstošu dzimumorgānu trakta iekaisumu un palielināt risku inficēties ar citām slimībām, tostarp HIV. Ja infekcija ir konstatēta jums vai partnerim, par ārstēšanas taktiku jākonsultējas ar ārstu.
• Vai amoksicilīns ir efektīvs trihomoniāzes ārstēšanā? Amoksicilīnu trihomoniāzes terapijai neizmanto. Piemērotas zāles ir metronidazols un tinidazols, kas pieder nitroimidazolu grupai.
• Cik ātri, lietojot antibiotikas, iestājas izveseļošanās no trihomoniāzes? Visbiežāk simptomi mazinās vai izzūd vienas nedēļas laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Terapijas laikā ieteicams izvairīties no dzimumattiecībām līdz brīdim, kad infekcija ir pilnībā novērsta.