Seksuāli transmisīvo infekciju pazīmes un simptomi

Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) ir dažādu veidu saslimšanas, kuru izpausmes var būt ļoti atšķirīgas. Daļai cilvēku parādās neierasts nieze, izdalījumi, sāpes vai ādas izmaiņas, savukārt citos gadījumos sūdzības var nebūt vispār.

Biežākās pazīmes

STI simptomi nereti līdzinās citām veselības problēmām, tāpēc izmeklēšanās ir īpaši būtiska, ja parādās neierastas sajūtas vai pārmaiņas. Ja novērojat kaut vienu no turpmāk minētajām pazīmēm, ieteicams vērsties pie ārsta:

• Neparasti izdalījumi no maksts vai dzimumlocekļa. Tos var izraisīt hlamidioze, gonoreja, trihomoniāze, uretrīts un citas bakteriālas vai parazitāras infekcijas.
• Izmainīta maksts smaka, kas bieži ir saistīta ar bakteriālo vaginozi vai trihomoniāzi.
• Nieze dzimumorgānu vai anālās atveres apvidū. Tā var būt raksturīga hlamidiozei, trihomoniāzei, bakteriālajai vaginozei, kaunuma utīm, kašķim, herpes infekcijai, limfogranulomai vai vēl citām infekcijām.
• Diskomforts vai sāpes dzimumakta laikā. Šādas sūdzības var būt saistītas ar hlamidiozi, trihomoniāzi, herpes infekciju, šankroidu vai citām infekcijām.
• Sāpes urinācijas laikā bieži norāda uz hlamidiozi, gonoreju, trihomoniāzi, herpes infekciju vai citiem iekaisumiem.
• Čūliņas, mezgliņi vai izsitumi dzimumorgānu apvidū var būt saistīti ar sifilisu, šankroidu, herpes infekciju, limfogranulomu vai molluscum contagiosum infekciju.
• Dzimumorgānu kārpas visbiežāk liecina par HPV (cilvēka papilomas vīrusa) infekciju.
• Ādas sāpīgums vai savilkuma sajūta infekcijas skartajā zonā. Sāpes parasti jūtamas vietās, kur attīstās iekaisums, piemēram, dzimumorgānos, vēdera lejasdaļā, anālajā apvidū vai mutes dobumā.

Retākas pazīmes

Lai gan atsevišķu STI gadījumā var parādīties arī izsitumi, tā nav biežākā izpausme. Izsitumi iespējami sifilisa, kašķa vai noteiktu vīrusu infekciju gadījumā.

Bez simptomiem

Daudziem cilvēkiem, kuri inficējušies ar STI, sūdzību var nebūt vispār. Bez izteiktām pazīmēm bieži norit hlamidioze, gonoreja, trihomoniāze, sifiliss, HIV, B vai C hepatīts, dažas herpes infekcijas formas vai uretrīti. Tomēr simptomu trūkums nenozīmē, ka infekcija netiek pārnesta vai ka tā neapdraud veselību.

Vienīgais uzticamais veids, kā noskaidrot, vai ir STI, ir veikt izmeklējumus iestādē, kur šādi testi ir pieejami.

Iespējamās komplikācijas

Neārstētas STI var radīt ļoti nopietnas sekas. Visbiežāk minētās komplikācijas ir:

• neauglība un reproduktīvās sistēmas darbības traucējumi
• hroniskas iegurņa sāpes vai iegurņa iekaisuma slimība
• grūtniecības sarežģījumi, tostarp spontāns aborts, priekšlaicīgas dzemdības vai attīstības traucējumi
• atsevišķi audzēji, piemēram, dzemdes kakla vai taisnās zarnas vēzis (saistībā ar HPV)
• sirds un acu iekaisumi

Infekcija var tikt pārnesta arī auglim vai jaundzimušajam. Piemēram, sifiliss, nonākot auglī caur placentu, var bojāt kaulus un asinis, izraisīt redzes vai dzirdes zudumu, kā arī citu orgānu bojājumus. Līdzīgs risks pastāv arī tad, ja dzemdību laikā bērns inficējas ar hlamidiozi, gonoreju vai herpes infekciju, kas var izraisīt smagas jaundzimušā infekcijas.

Kad veikt pārbaudi?

Pārbaude ir nepieciešama, ja parādās jebkādi ar STI saistīti simptomi, ja ir bijušas dzimumattiecības ar partneri, kuram diagnosticēta STI, vai ja tiek praktizēta uzvedība ar paaugstinātu inficēšanās risku. Lai gan par STI joprojām pastāv stereotipi, būtiskākais ir atklāta saruna ar veselības aprūpes speciālistu. Diagnostikas noteikšanai ir svarīgi ārstam godīgi pastāstīt par dzimumdzīvi, izmantoto aizsardzību un novērotajām sajūtām.

STI izmeklējumi bieži ir pieejami bez maksas vai par nelielām izmaksām, atkarībā no ārstniecības iestādes vai apdrošināšanas nosacījumiem. Diagnostikā var izmantot dažādas metodes, tostarp apskati, asins vai urīna analīzes, kā arī šūnu paraugu paņemšanu.

Sievietēm grūtniecības laikā vai paaugstināta inficēšanās riska gadījumā var būt ieteicamas regulāras pārbaudes neatkarīgi no tā, vai ir simptomi.

Ieteikums

Ja STI ārstēšanu uzsāk savlaicīgi, īpaši pirms komplikāciju attīstības, iespējams ierobežot tālāku infekcijas izplatīšanos un mazināt smagu seku risku. Ja rodas aizdomas par simptomiem vai ir bijis riska kontakts, nevajadzētu vilcināties, bet vērsties pie speciālista un veikt analīzes. Arī tad, ja sūdzību nav, riska situācijās profilaktiska testēšana ir nepieciešama.

Jāņem vērā, ka profilaktisku pārbaužu laikā ne visās iestādēs STI testus veic automātiski. Tāpēc, lai pārliecinātos, ka vajadzīgie izmeklējumi ir veikti, par to ir jāinformē ārsts.

STI simptomi visbiežāk

• izdalījumi no maksts vai dzimumlocekļa
• nieze dzimumorgānu apvidū
• pacēlumi, mezgliņi, izaugumi
• sāpes dzimumakta laikā
• sāpes urinējot
• čūliņas, brūcītes
• izmainīta dzimumorgānu smaka

Cik ātri parādās STI pazīmes?

Pirmo simptomu parādīšanās laiks ir atkarīgs no konkrētās infekcijas. Dažkārt pazīmes attīstās dažas dienas pēc inficēšanās, citos gadījumos tās var parādīties tikai pēc vairākiem mēnešiem. Piemēram, šankroida, gonorejas, trihomoniāzes un herpes infekcijas simptomi var parādīties jau nedēļas laikā. Sifiliss un hlamidioze parasti izpaužas pēc pāris vai vairākām nedēļām. Dzimumorgānu kārpas (HPV infekcija) var attīstīties pēc trim mēnešiem vai vēlāk.

Vai bez analīzēm var zināt, ka ir STI?

Nē. Vienīgais drošais veids, kā pārliecināties par inficēšanos, ir veikt testus. Ja ir kaut minimāli aizdomīgi simptomi vai zināms riska kontakts, nevajadzētu atlikt vizīti pie ārsta vai bezmaksas klīnikā. Pēc inficēšanās ir nepieciešama ārstēšana un īslaicīga atturēšanās no dzimumattiecībām līdz pilnīgai izveseļošanai.