Sāpju kontrole novecošanas procesā

Palielinoties vecumam, sāpes sastopamas arvien biežāk – aptuveni 19 miljoni senioru piedzīvo dažāda rakstura sāpes, nereti vienlaikus vairākās ķermeņa zonās. Tomēr novecošana automātiski nenozīmē dzīvi ar pastāvīgu sāpīgumu: daudzi cilvēki, kuri līdz 55 gadu vecumam par sāpēm nesūdzas, arī vēlāk var saglabāt labu pašsajūtu, aktivitāti un dzīves kvalitāti.

Sāpju iemesli novecojot

Pētnieki joprojām meklē skaidrojumu, kāpēc ar gadiem sāpju biežums pieaug. Daļa pētījumu norāda, ka vecāka gadagājuma cilvēki var izjūt sāpes izteiktāk, savukārt citi darbi liecina par lielāku sāpju toleranci. Vienlaikus ilgtermiņā notiekošās organisma pārmaiņas ir cieši saistītas ar dažādu sāpju veidu attīstību.

Locītavu sāpes

Senioru vidū visbiežāk minētā sūdzība ir locītavu sāpes. Lai gan osteoartrīts ir viens no biežākajiem funkcionālu ierobežojumu iemesliem vecākā vecumā, ne visiem pacientiem tas izpaužas ar sāpēm. Locītavu sāpīgumu var veicināt autoimūni procesi, skrimšļa un saišu nodilums, podagra, kā arī traumas, piemēram, ceļa vai pleca bojājumi, tostarp rotatora manšetes plīsums.

• Autoimūnu slimību radītas izmaiņas (piemēram, reimatoīdais artrīts)
• Skrimšļa, saišu un cīpslu nolietojums
• Podagra
• Osteoartrīts
• Traumas (rotatora manšetes plīsums u.c.)

Ārstēšanas pieeja tiek izvēlēta atbilstoši sāpju cēlonim – tā var ietvert medikamentus, vingrošanu, atpūtu, ķermeņa masas korekciju un atsevišķos gadījumos arī ķirurģisku ārstēšanu. Piemēram, samazinot ķermeņa masu, katrs zaudētais kilograms var mazināt slodzi ceļa locītavām līdz pat četrām reizēm. Pat ja locītavas sāp, pilnīga kustību ierobežošana parasti nav ieteicama – nereti tieši regulāra vingrošana palīdz sāpīgumu mazināt, īpaši ceļa vai citu osteoartrīta izraisītu sāpju gadījumā.

• Medikamentoza terapija
• Fizikālā terapija un ārstnieciskā vingrošana
• Atpūta
• Ķirurģiska ārstēšana
• Svara samazināšana

Uzsākot jaunu fizisku aktivitāti, ieteicams priekšroku dot zemākas intensitātes slodzei, piemēram, pastaigām, braukšanai ar velosipēdu vai peldēšanai.

Muguras un jostas daļas sāpes

Sāpes muguras lejasdaļā ir bieža problēma cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, un to izcelsme var būt ļoti dažāda. Visbiežāk tās saistītas ar mugurkaula artrītu, kad locītavas ar laiku pakāpeniski nolietojas. Citi iespējamie iemesli ir mugurkaula kanāla sašaurinājums, osteoporozes izraisīti skriemeļu lūzumi, kā arī atsevišķas infekcijas vai audzēji.

• Mugurkaula kanāla sašaurinājums (stenoze)
• Osteoporozes izraisīti lūzumi
• Infekcijas slimības
• Audzēji

Muguras sāpju ārstēšanā izmanto dažādas metodes, ņemot vērā iemeslu: medikamentus, fizioterapiju, vingrošanu, bet atsevišķās situācijās arī antibiotikas. Stāvokli var atvieglot uzvedības terapija, kustību un stiepšanās vingrinājumi, kā arī aukstuma vai siltuma aplikācijas. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija.

• Medikamenti (pretsāpju līdzekļi, pretiekaisuma līdzekļi, specifiski preparāti)
• Antibiotikas noteiktos gadījumos
• Fiziskās aktivitātes vai mērķēti vingrinājumi
• Hiropraktiskas procedūras
• Uzvedības terapija
• Atpūta
• Ķirurģiska ārstēšana

Kritieni un lūzumi

Katru gadu kritienu piedzīvo vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku pēc 65 gadu vecuma, un lūzumi nav reta parādība, īpaši sievietēm. Lēnāka pārvietošanās, samazināts muskuļu spēks un kaulu masas zudums palielina risku. Tiek lēsts, ka 1 no 3 sievietēm pēc 50 gadu vecuma piedzīvos osteoporotisku lūzumu.

Kritieni vecākā vecumā palielina mirstības risku, var radīt ilgstošas veselības sekas un veicināt neatkarības zudumu. Ja kustības jau ir apgrūtinātas, ar laiku var kļūt sarežģītāk atgūties pēc traumas vai atgriezties iepriekšējā aktivitātes līmenī.

Lūzumu ārstēšana ir atkarīga no skartās vietas un bojājuma smaguma – tā var svārstīties no kaula repozīcijas un ģipša uzlikšanas līdz ķirurģijai vai trakcijas metodēm. Atveseļošanos parasti atbalsta atpūta, fiziskā rehabilitācija un līdzekļi pret sāpēm un iekaisumu.

• Kaula repozīcija un fiksācija
• Ģipsis, ortoze vai speciāli apavi
• Ķirurģiska ārstēšana
• Trakcija (kaula vilkšana)
• Pretsāpju vai pretiekaisuma medikamenti
• Atpūta
• Vingrinājumi muskuļu spēka uzlabošanai

Īpaši nozīmīga ir kritienu profilakse. Ikdienā var palīdzēt palīglīdzekļi, piemēram, staigāšanas rāmji, spieķi, rokturi un atbalsta krēsli. Ieteicams arī pārskatīt lietotos medikamentus, jo daļa no tiem var palielināt kritienu risku. Kaulu veselībai būtiska ir fiziskā aktivitāte, sabalansēts uzturs ar pietiekamu kalcija un D vitamīna daudzumu, kā arī nesmēķēšana.

• Uzturs ar pietiekamu kalcija un D vitamīna uzņemšanu
• Spēka vingrinājumi, dārza darbi vai cita fiziska slodze
• Smēķēšanas izvairīšanās

Citi bieži sastopami sāpju veidi vecākā vecumā

Līdztekus locītavu, muguras vai kritienu izraisītām sāpēm senioriem nereti novēro arī citus sāpju veidus. Apmēram 12% vecāka gadagājuma cilvēku, pārsvarā sievietes, saskaras ar izteikti plaši izplatītām sāpēm visā ķermenī vai sāpēm vairākās vietās vienlaikus.

Bieži vien sāpīgumu izraisa vairāki faktori vienlaikus, kas var apgrūtināt ārstēšanu. Piemēram, locītavu sāpes var būt saistītas gan ar autoimūnu slimību, gan ar iepriekš pārciestu traumu sekām.

Roku tirpšana, smeldze vai sāpes var liecināt par karpālā kanāla sindromu, kas vecākā vecumā sastopams biežāk. To izraisa vidusnerva saspiedums plaukstas locītavas apvidū. Iespējamie ārstēšanas risinājumi ir dažādi – no ortozēm un slodzes ierobežošanas līdz medikamentiem, ķirurģijai vai jogas nodarbībām.

Ceļu sāpes var rasties pēc traumām, ikdienas slodzes radīta nolietojuma vai osteoartrīta dēļ. Liekais svars papildus palielina mehānisko slodzi uz locītavām.

Cīpslu iekaisums (tendinīts) biežāk novērojams vecākā vecumā, īpaši pleca apvidū. Vienkāršākie atbalsta pasākumi ir atpūta, aukstuma aplikācijas, atbalsta lentes vai ortozes, kā arī izvairīšanās no kustībām, kas provocē sāpes.

Palīdzības iespējas un dzīves kvalitāte

Hronisku sāpju ārstēšana, cilvēkam novecojot, var būt sarežģītāka vienlaikus esošu slimību un plaša medikamentu klāsta dēļ. Jebkuru ilgstošu vai izteiktu sāpju gadījumā nepieciešams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistiem, īpaši ar tiem, kuriem ir pieredze darbā ar senioriem.

Ar savu ārstu pārrunājiet visus lietotos medikamentus un, ja nepieciešams, apspriediet, kuri pretsāpju līdzekļi varētu būt piemēroti. Neraugoties uz iespējamajiem izaicinājumiem, vecāks vecums nav šķērslis kvalitatīvai sāpju kontrolei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Apkopojums

Novecojot sāpes kļūst par biežāku veselības pavadošo simptomu, taču atbilstoša aprūpe un ārstēšana var būtiski uzlabot pašsajūtu. Organisma nolietojums, kaulu masas samazināšanās un lēnāka kustība palielina dažādu sāpju risku. Visbiežāk sūdzības senioru vidū saistītas ar locītavām, muguru vai kritienu sekām. Vienlaikus regulāra fiziskā aktivitāte, sabalansēts uzturs un profilaktiski pasākumi palīdz mazināt nopietnu komplikāciju iespējamību.

Ja parādās jaunas sāpes vai esošās kļūst izteiktākas, ir vērts konsultēties ar ārstu, lai savlaicīgi noskaidrotu iemeslu un izvēlētos piemērotu ārstēšanu. Arī cienījamā vecumā sāpes var mazināt un saglabāt aktīvu dzīvesveidu.