Rozācijas diagnostika

Rozācija ir hroniska ādas saslimšana, kas visbiežāk skar sejas apvidu. Ja uz vaigiem vai pieres novērojat ilgstošu vai periodiski atjaunotu apsārtumu, uz ādas virsmas kļūst redzami sīki asinsvadi vai arī ir izteikts acu sausums un apsārtums, iespējams, ka iemesls ir rozācija.

Simptomi

Rozācija var izpausties ar dažādas intensitātes pazīmēm – no viegla sejas sārtuma līdz izteiktam apsārtumam, paplašinātiem virspusējiem asinsvadiem vai izsitumiem, kas atgādina akni. Visbiežāk tiek skarti vaigi, piere, zods un deguns. Dažkārt slimība ietekmē arī acis un plakstiņus: var parādīties sausuma sajūta, nieze, kairinājums, durstīšana vai dedzināšana, acis izskatās apsārtušas, iespējama sīku cistu veidošanās. Šādā situācijā ir svarīgi uzraudzīt redzi un savlaicīgi vērsties pie ārsta, jo bez ārstēšanas var tikt radīts acu bojājums.

Pašnovērtējums

Ja pamanāt rozācijai raksturīgas pazīmes, būtiski pievērst uzmanību vides un dzīvesveida izmaiņām, jo tieši tās bieži ir simptomu saasinājuma ierosinātājs. Saules iedarbība, asi ēdieni, stress un pat tabakas dūmi var pastiprināt izpausmes. Ieteicams pierakstīt uztura un dienas režīma īpatnības, kā arī vērot, vai nav izmaiņu ādā citviet uz ķermeņa, piemēram, uz rokām, muguras, kakla vai kājām.

Lai ārstam būtu vieglāk izvērtēt stāvokli, noderīgi ir fotografēt parādījušās ādas izmaiņas. Tas ir īpaši aktuāli gadījumos, kad izsitumi radušies nesen un to raksturs mainās.

Diagnozes noteikšana

Rozācijai nav specifiska laboratoriska testa. Diagnozi nosaka, rūpīgi apskatot ādu un izvērtējot jūsu sūdzības. Speciālisti analizē ne tikai redzamo apsārtumu, bet arī citas iespējamās izpausmes, jo nereti iesaistītas acis vai plakstiņi, un nepieciešamības gadījumā jūs apskatīs arī acu ārsts.

Nosakot rozāciju, parasti izšķir četrus galvenos tipus:

• Pirmais tips (asinsvadu rozācija) visbiežāk izpaužas ar plašāku, noturīgu vai viļņveidīgu sejas apsārtumu, pārsvarā vaigu un pieres zonā. Bieži ir saskatāmi sīki virspusēji asinsvadi.
• Otrais tips (iekaisuma rozācija) raksturojas ar apsārtušiem laukumiem un nelielām pustulām, kas reizēm līdzinās aknei.
• Trešais tips ir visretākais. Tam raksturīga ādas sabiezēšana, nelīdzenumi un iespējama rētošanās; visbiežāk skarts deguns, un var veidoties rinofīma, īpaši gados vecākiem vīriešiem.
• Ceturtais tips skar acis un plakstiņus. Acis var būt jutīgas, apsārtušas, asarot vai niezēt; reizēm veidojas cistas vai kļūst izteiktāki asinsvadi.

Izmeklējumi

Lai gan nav izmeklējumu, kas tieši apstiprinātu rozāciju, ārsts var nozīmēt papildu analīzes, lai izslēgtu citas slimības vai gadījumos, kad rodas aizdomas par sistēmisku iekaisumu.

• Asins analīzes: bieži nosaka pilno asinsainu un eritrocītu grimšanas ātrumu, jo citas slimības, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai reimatoīdais artrīts, var izpausties ar līdzīgiem simptomiem.
• Alerģiju testi: ja ir aizdomas par kontakta vai pārtikas alerģijas izraisītu izsitumu, veic ādas dūriena testus.
• Ādas biopsija: tiek veikta ļoti reti, taču var būt noderīga, ja izsitumiem ir neparasts izskats vai rodas aizdomas par ādas vēzi.

Citi stāvokļi, kas var līdzināties rozācijai

Vairākas slimības var izpausties ar pazīmēm, kas atgādina rozāciju, tādēļ ārstam ir svarīgi izslēgt arī citas iespējamās diagnozes. Visbiežāk ar rozāciju tiek sajaukti šādi stāvokļi:

• Akne: pustulas vai mezgliņi var tikt sajaukti ar iekaisuma rozāciju. Atšķirība ir tā, ka akne biežāk sastopama jaunākiem cilvēkiem un nereti anamnēzē ir iepriekšēji aknes epizodes.
• Alerģiskas reakcijas: kontaktalerģija vai reakcija uz pārtiku var izraisīt apsārtumu. Parasti alerģiski izsitumi mazinās pēc alergēna novēršanas, savukārt rozācija mēdz būt noturīga.
• Dermatīts: dažādas ekzēmas formas vai kontaktiekaisums sejā liecina par atšķirīgu ādas reakciju nekā rozācija. Rozācijai raksturīgās pazīmes palīdz šos stāvokļus nodalīt.
• Ekzēma: bieži skar rokas vai seju un raksturīga cilvēkiem ar jutīgu ādu vai tiem, kuri saskaras ar raupjiem materiāliem.
• Psoriāze: zvīņēdes gadījumā āda sabiezē, un izsitumu tekstūra un vizuālais izskats atšķiras no rozācijas.
• Sistēmiskā sarkanā vilkēde: autoimūna slimība, kas var izraisīt sejas apsārtumu, parasti bez izteikti redzamiem virspusējiem asinsvadiem. Dažos gadījumos rozācija un vilkēde var izpausties vienlaikus vai būt saistītas ar citām iekaisuma slimībām.
• Saules apdegums: tas bieži pastiprina rozācijas simptomus. Apdegušais ādas laukums nereti ir sāpīgs, var lobīties vai kļūt tumšāks, bet rozācija parasti šādas pārmaiņas neizraisa.

Kā ikdienā pārvaldīt rozāciju

Pēc diagnozes noteikšanas ir būtiski iemācīties pamanīt saasinājumus un atpazīt faktorus, kas tos var provocēt. Tas palīdz labāk kontrolēt slimības norisi un mazināt tās ietekmi uz pašsajūtu ikdienā.