Plāksnīšu psoriāzes diagnostika

Plātnīšu psoriāze ir hroniska ādas slimība, kuras pazīmes nereti ir pamanāmas un klīniski atpazīstamas, tomēr diagnozi nepieciešams apstiprināt ārstam. Ja parādās simptomi, kas varētu liecināt par šo saslimšanu, vizīti pie speciālista nevajadzētu atlikt, jo tikai mērķtiecīga izmeklēšana ļauj savlaicīgi uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Plātnīšu psoriāzes simptomi: kad vērsties pie ārsta

Psoriāzes sākotnējās izpausmes var būt izteiktas. Visbiežāk pacienti novēro:

• uz tumšāka ādas toņa – violetus vai pelēcīgus, bet uz gaišākas ādas – spilgti sarkanus, paceltus plankumus;
• baltas, sudrabainas zvīņas skartajās vietās;
• sausu, sasprēgājušu ādu, kas atsevišķos gadījumos var asiņot;
• traucējošu niezi vai dedzināšanas sajūtu ap perēkļiem;
• dažkārt arī locītavu sāpes, neierastas nagu izmaiņas vai acu iekaisuma pazīmes.

Psoriāzei parasti raksturīga periodiska gaita ar paasinājumu un remisijas posmiem, kad simptomi pastiprinās un pēc tam mazinās vai uz laiku izzūd. Ja pamanāt minētās izmaiņas, ieteicama ārsta konsultācija, jo psoriāzes izpausmes var būt līdzīgas citām ādas slimībām, piemēram, ekzēmai vai alerģiskam dermatītam.

Kā notiek diagnostika

Ja ir aizdomas par psoriāzi, ārsts vispirms veic detalizētu anamnēzes ievākšanu. Diagnostikā būtiski noskaidrot:

• vai ģimenē ir bijuši autoimūnu slimību vai ādas slimību gadījumi, jo psoriāzei bieži ir iedzimta predispozīcija;
• vai nesen pārslimotas infekcijas vai veikta vakcinācija;
• vai ir bijušas alerģiskas reakcijas vai locītavu sāpes;
• kāda veida ķīmiskās vielas vai ādas kopšanas līdzekļi nesen lietoti.

Pēc tam tiek veikta rūpīga ādas, galvas matainās daļas, nagu un, ja nepieciešams, arī locītavu apskate. Izvērtēšanā izmanto gan vizuālu klīnisku pārbaudi, gan dermatoskopu ar palielinājumu.

Dažādi papildu izmeklējumi

Plātnīšu psoriāzi nav iespējams noteikt, balstoties tikai uz asins analīzēm vai attēldiagnostikas izmeklējumiem. Tomēr atsevišķās situācijās var būt nepieciešama ādas biopsija, proti, neliela ādas parauga paņemšana. Paraugu izmeklējot mikroskopā, iespējams precīzāk atšķirt psoriāzei raksturīgās izmaiņas no citu ādas slimību pazīmēm. Visbiežāk biopsiju nozīmē, ja klīniskā aina ir netipiska vai jāizslēdz cits saslimšanas iemesls.

Slimības smaguma noteikšana

Pēc psoriāzes apstiprināšanas ārsts izvērtē slimības smagumu. Tam nereti izmanto PASI indeksu, ar kura palīdzību nosaka skartās ķermeņa virsmas apjomu, kā arī apsārtuma intensitāti, ādas sabiezējumu un zvīņošanos dažādās zonās (galvas apvidū, rokās, rumpī un kājās). Šie rādītāji palīdz sekot slimības gaitai un pamatoti pielāgot ārstēšanu.

Novērtējumā jāņem vērā arī individuālās īpatnības, jo cilvēkiem ar tumšāku ādas toni psoriāzes plātnītes var izskatīties citā krāsu tonalitātē. PASI indeksu visbiežāk izmanto vidēji smagas vai smagas slimības gadījumā, īpaši, ja tā ir grūti kontrolējama ar ārstēšanu.

Kādas slimības jāizslēdz?

Nosakot psoriāzes diagnozi, būtiski izslēgt citus stāvokļus, kuru izpausmes var būt līdzīgas. Ārsts rūpīgi izvērtē ādu, lai pārliecinātos, vai tā nav cita psoriāzes forma vai pavisam cita ādas slimība. Biežākās diferenciāldiagnozes ir:

• ekzēma (atopiskais dermatīts);
• reaktīvais artrīts (keratoderma blenorrhagicum);
• sistēmiskā sarkanā vilkēde;
• lichen simplex chronicus;
• pitiriāze rozā;
• ļaundabīgi ādas audzēji (piemēram, plakanšūnu karcinoma);
• seborejiskais dermatīts;
• sēnīšu infekcijas (tinea corporis);
• lichen planus.

Katrai psoriāzes formai ir savas īpatnības: inversā psoriāze biežāk skar ādas krokas un parasti izteiktas zvīņošanās ir mazāk, eritrodermiskā forma izpaužas ar plašu ādas apsārtumu, pustulozā forma var skart plaukstas un pēdas ar pustulām, savukārt pilienveida psoriāzei raksturīgi sīki izsitumi rumpja apvidū. Tā kā vairākas ādas slimības var būt klīniski līdzīgas psoriāzei, izšķiroša nozīme ir rūpīgam speciālista izvērtējumam.

Kopsavilkums

Plātnīšu psoriāzes diagnostika balstās uz klīnisko pazīmju atpazīšanu, detalizētu veselības anamnēzi (tostarp ģimenes slimībām un ārējiem faktoriem), rūpīgu fizisko izmeklēšanu un, ja nepieciešams, papildu pārbaudēm. Šāda pieeja ļauj precīzi noteikt saslimšanu, novērtēt tās smagumu un izvēlēties efektīvāko ārstēšanas plānu.