Osteoporozes stadijas: kādas tās ir?

Osteoporoze ir saslimšana, kuras laikā kauli pakāpeniski zaudē izturību un kļūst trauslāki, tādēļ tie vieglāk lūzt. Šis process norit vairākās secīgās stadijās, un redzamākās sekas parasti parādās tikai vēlākos posmos. Izpratne par slimības progresu ļauj savlaicīgi rīkoties, lai palīdzētu saglabāt kaulu stiprību.

Kā diagnosticē osteoporozi

Visprecīzāk kaulu blīvumu nosaka, veicot kaulu minerālā blīvuma mērījumu, visbiežāk ar dubultās enerģijas rentgenabsorbcijas metodi (DEXA). Izmeklējums ir līdzīgs standarta rentgenoloģiskai pārbaudei, tomēr tas ļauj precīzi novērtēt minerālvielu daudzumu kaulaudos.

Rezultāti tiek izteikti ar T rādītāju. Jo zemāka ir šī vērtība, jo mazāks ir kaulu blīvums un jo augstāks ir osteoporozes attīstības risks.

Sievietēm pēc 65 gadu vecuma parasti iesaka regulāri kontrolēt kaulu blīvumu. Personām ar papildu riska faktoriem vai pēc menopauzes šāds izmeklējums var būt nepieciešams arī agrāk.

Osteoporozes attīstības posmi

Osteoporoze veidojas pakāpeniski, un katram posmam raksturīgas atšķirīgas izmaiņas organismā:

• Pirmais posms: jaunībā kaulu veidošanās norit straujāk nekā to noārdīšanās. Aptuveni trešajā dzīves desmitgadē kaulaudu atjaunošanās un noārdīšanās procesi kļūst līdzsvaroti, un kaulu masa vairs nepieaug. Šajā periodā simptomi parasti nav novērojami, bet T rādītājs saglabājas robežās no +1 līdz -1.
• Otrais posms: kaulu noārdīšanās sāk pārsniegt jauna kaulaudu veidošanos, tomēr klīniskas sūdzības parasti joprojām neparādās. Izmeklējumos nereti konstatē pazeminātu kaulu blīvumu jeb osteopēniju (T rādītājs no -1 līdz -2,5), taču osteoporozes diagnoze vēl netiek noteikta.
• Trešais posms: kaulu masa samazinās tik izteikti, ka tiek diagnosticēta osteoporoze (T rādītājs -2,5 vai zemāks). Ārēji izteiktas pazīmes var nebūt, taču šajā posmā palielinās lūzumu risks pat nelielu traumu gadījumā.
• Ceturtais posms: smagākā slimības fāze, kad kaulu blīvums samazinās vēl vairāk. Bieži vien jau ir bijuši vairāki lūzumi, var attīstīties kaulu deformācijas, piemēram, mugurkaula deformācija vai izteikts kuprums. Kustības var kļūt sāpīgas, un traumu risks būtiski pieaug.

Riska faktori un profilakse

Lai gan atsevišķi osteoporozes attīstību ietekmējoši aspekti ir saistīti ar vecumu, dzimumu vai iedzimtību, pastāv arī faktori, kurus iespējams koriģēt, lai mazinātu risku. Smēķēšanas pārtraukšana, regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un alkohola lietošanas ierobežošana var palīdzēt ilgtermiņā uzturēt kaulus stiprākus. Svarīgi ir arī samazināt kofeīna uzņemšanu un pievērst uzmanību kritienu profilaksei mājās un ārpus tām.

Uzturs un uztura bagātinātāji

Kaulu veselībai īpaši nozīmīgi ir kalcijs un D vitamīns. Priekšroka dodama šo vielu uzņemšanai ar pārtiku, taču nepieciešamības gadījumā tos var lietot arī uztura bagātinātāju veidā. Pieaugušajiem līdz 50 gadu vecumam parasti norāda aptuveni 1000 mg kalcija un 400–800 SV D vitamīna dienā, savukārt vecākā vecumā šīs diennakts normas var būt lielākas. Ārsts var ieteikt piemērotāko devu, izvērtējot individuālo situāciju, kā arī citus lietotos medikamentus vai uztura bagātinātājus.

Kustības un vingrošana

Lai gan kaulus tiešā veidā trenēt nav iespējams, muskuļu spēka uzlabošana un kustīguma uzturēšana var mazināt lūzumu iespējamību. Īpaši noderīgi ir stiepšanās vingrinājumi, spēka vingrojumi, līdzsvara treniņi un dinamiskas aktivitātes; parasti iesaka vingrot vismaz 30 minūtes trīs reizes nedēļā. Būtiski izvēlēties drošas aktivitātes, kas nepalielina traumu risku.

Medikamentoza ārstēšana

Atsevišķos gadījumos kaulu blīvuma samazināšanās palēnināšanai vai kaulu masas palielināšanai var tikt nozīmēta terapija ar zālēm. Visbiežāk šim nolūkam izmanto bifosfonātus, noteiktus hormonālos preparātus vai citus medikamentus, kas paredzēti kaulaudu struktūras uzlabošanai.

Kas vēl jāzina par osteoporozi

Pirmie divi osteoporozes attīstības posmi parasti norit gandrīz nemanāmi, un tos iespējams identificēt galvenokārt ar izmeklējumu palīdzību. Vēlākās stadijās slimība var izraisīt izteiktas sāpes, biežākus lūzumus un arī ķermeņa formas izmaiņas. Lai gan šo procesu pilnībā apturēt nav iespējams, savlaicīgi ieviesti veselību veicinoši ieradumi vai uzsākta ārstēšana var būtiski palēnināt slimības progresēšanu. Regulāras konsultācijas un pārbaudes palīdz laikus pamanīt izmaiņas un mazināt komplikāciju risku.