Kašķa simptomi

Kašķis ir bieži sastopama, nereti nepareizi atpazīstama ādas slimība, ko izraisa sīkas ērcītes, kas iedziļinās cilvēka ādā. Šai infekcijai raksturīgs ļoti izteikts nieze un izsitumi, kas var parādīties dažādās ķermeņa zonās. Ja saslimšana netiek laikus pamanīta un ārstēta, tā var ātri izplatīties gan mājsaimniecībā, gan plašākā kolektīvā.

Dažādi kašķa simptomi

Viens no tipiskākajiem kašķa simptomiem ir spēcīga un pastāvīga nieze. Visbiežāk tā ir jūtama krūšu apvidū, uz rokām, starp pirkstiem, elkoņu locītavu ieloku zonās, apmatojuma klātajā kaunuma apvidū un dzimumorgānu rajonā, kā arī uz kājām. Jāņem vērā, ka parasti pretniezes līdzekļi kašķi neizārstē, tie tikai īslaicīgi mazina diskomfortu.

Bieži vien uz ādas parādās raksturīgi izsitumi, piemēram, sarkani vai violetgani plankumi, sīki pūslīši, strutaini izsitumi vai ādas nelīdzenums. Kašķim īpaši raksturīgas smalkas, gaišākas līnijas, ko dēvē par ejām. Tās veido zem ādas pārvietojošās ērces. Atsevišķos gadījumos var parādīties strutas, īpaši tad, ja intensīvas kasīšanas dēļ āda tiek savainota.

Retāki simptomi un slimības gaita

Dažkārt kašķa infekcija norit ar sarežģījumiem. Ilgstoša un spēcīga kasīšana var radīt dziļākas brūces vai plaisas, kas var kļūt par ieejas vārtiem bakteriālai infekcijai. Retāk novēro ļoti izteiktu ādas apsārtumu, pietūkumu vai pat pūslīšu veidošanos. Šādas izpausmes biežāk sastopamas cilvēkiem, kuru organisms uz kašķa ērcēm reaģē ar izteiktu alerģisku reakciju.

Sevišķi smagos gadījumos veidojas biezas kreveles un sabiezējusi āda; šo stāvokli dēvē par kreveļaino kašķi. Tas visbiežāk attīstās cilvēkiem ar būtiski pavājinātu imūnsistēmu. Šī forma var būt grūti ārstējama un ir ļoti lipīga.

Parasti kašķis skar roku, kāju, ķermeņa (rumpja), krūšu un dzimumorgānu ādu. Pieaugušajiem galvas, sejas, plaukstu vai pēdu ādā kašķa izpausmes ir sastopamas ļoti reti, savukārt zīdaiņiem un maziem bērniem tās var parādīties arī šajās vietās.

Iespējamās komplikācijas

Ja kašķis netiek ārstēts vai arī āda tiek ļoti intensīvi kasīta, bojātajos apvidos nereti attīstās strutošana un veidojas atklātas brūces. Šādās vietās var izveidoties smaga bakteriāla infekcija, kas, lai gan nav lipīga, var atstāt rētas vai radīt citas noturīgas ādas izmaiņas. Smagākie gadījumi biežāk sastopami cilvēkiem ar novājinātu imunitāti; tad iespējams kreveļainais kašķis, kad uz ādas veidojas biezas zvīņas ar lielu ērču daudzumu.

Atkārtotas kašķa epizodes var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un apgrūtināt pilnīgu atveseļošanos visai ģimenei. Retāk novēro nopietnas bakteriālas komplikācijas, piemēram, asins infekciju (sepsi), taču tas parasti notiek cilvēkiem ar nepietiekami spēcīgu imūno aizsardzību.

Kad jāvēršas pie ārsta

Ja parādās izteikta, nepārejoša nieze, īpaši naktīs, vai arī pēkšņi rodas izsitumi, ieteicams vērsties pie ārsta. Tas attiecas gan uz situācijām, kad simptomi jau ir izteikti, gan gadījumos, ja ir bijis ciešs kontakts ar personu, kurai noteikta kašķa diagnoze.

Kašķa pazīmes var atgādināt citas ādas slimības, tāpēc profesionāla diagnoze ir īpaši nozīmīga. Tas ļauj izvēlēties vispiemērotāko ārstēšanu. Jāatceras, ka kašķa ērcītes visbiežāk tiek pārnestas ilgstoša un cieša kontakta laikā; īslaicīgi pieskārieni, piemēram, sasveicinoties, parasti nerada būtisku inficēšanās risku.

Ērces ar neapbruņotu aci ir gandrīz neiespējami saskatīt, tomēr, ja uz ādas pamanāmas sīkas, tunelim līdzīgas līnijas vai kustīgus punktus atgādinošas pazīmes, nepieciešams vērsties ārstniecības iestādē. Bieži tiek ieteikts izvērtēt un ārstēt arī visus tuvākos ģimenes locekļus vai partnerus, pat ja viņiem simptomi vēl nav parādījušies.

Kašķa cēloņi un attīstība

Kašķa izpausmes ir ādas imūnās sistēmas reakcija uz ērcēm, kas dzīvo zem ādas un barojas, kā arī uz to oliņām un izdalījumiem. Organisms uz infekcijas skartajām vietām virza baltās asins šūnas, tostarp T limfocītus, lai ierobežotu izraisītāju. Nieze un izsitumi rodas tieši šīs imūnreakcijas rezultātā.

Pirmreizējas inficēšanās gadījumā simptomi parasti parādās 2–6 nedēļu laikā pēc kontakta ar ērci. Ja inficēšanās notiek atkārtoti, organisms infekciju jau atpazīst, tādēļ simptomi var sākties daudz ātrāk, aptuveni 1–4 dienu laikā.

Nieze parasti pastiprinās naktī, jo šajā laikā ērcītes kļūst aktīvākas, un imūnsistēma uz to darbību reaģē izteiktāk.

Kašķa ārstēšana un atveseļošanās

Kašķis nepāriet pats no sevis. Infekciju var novērst tikai ar specifiskiem medikamentiem, visbiežāk ārīgi lietojamiem līdzekļiem. Bez ārstēšanas ērces turpina dēt oliņas, un infekcija izplatās arvien plašāk. Svarīgi savlaicīgi ārstēt arī visas personas, kurām bijis ciešs ādas kontakts ar saslimušo, pat ja viņām vēl nav simptomu.

Pēc ārstēšanas simptomi pakāpeniski mazinās, tomēr ādas nieze un izsitumi var saglabāties vēl kādu laiku, tostarp vairākas nedēļas. Visbiežāk pilnīga atveseļošanās ilgst aptuveni vienu mēnesi.