Priekšlaikus dzimuši jaundzimušie un tūska

Tūska ir šķidruma uzkrāšanās organisma audos, kas rodas, kad šķidrums no asinsrites pārvietojas apkārtējos audos. Šis stāvoklis īpaši bieži novērojams priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem, jo viņu nieru darbība un asinsrites sistēmas regulācija vēl nav pilnībā nobriedusi. Izteiktākas tūskas formas biežāk ir saistītas ar citām veselības problēmām, tostarp sirds darbības vai elpošanas traucējumiem.

Kas izraisa un kā izpaužas tūska

Priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem organismā parasti ir lielāks ūdens īpatsvars nekā laikā dzimušiem bērniem. Šķidruma infūzijas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā var papildus veicināt tūskas attīstību. Zīdaiņa kaulu smadzenēs eritrocītu veidošanās notiek lēnāk, bet to noārdīšanās var būt izteiktāka, tāpēc īpaši priekšlaikus dzimušiem bērniem var būt grūtāk uzturēt stabilu asinsriti. Nepietiekama asinsrite vienlaikus apgrūtina arī šķidruma izvadīšanu no organisma.

Visbiežāk tūska izpaužas kā pēdu vai kāju pietūkums, taču smagākos gadījumos pietūkums var skart plašākas ķermeņa zonas vai pat ietekmēt vairākas nozīmīgas organisma sistēmas. Pastāv arī īpaši smaga forma – augļa ūdeņainība jeb hydrops fetalis, kas var attīstīties gan auglim, gan jaundzimušajam. Šī forma var būt imūnas vai neimūnas izcelsmes. Biežāk sastopamā neimūnā hydrops fetalis ir saistīta ar tādiem traucējumiem kā mazasinība, sirds funkcijas problēmas vai ģenētiskas saslimšanas.

Tūskas pazīmes zīdaiņiem

• Tūska visā ķermenī vai atsevišķās ķermeņa daļās
• Bāla vai dzeltenīga āda
• Elpošanas traucējumi
• Tumši, zilumiem līdzīgi plankumi
• Dzeltena āda vai acu baltumi (dzelte)

Tā kā jaundzimušie lielu daļu laika pavada guļus, šķidrums mēdz uzkrāties ķermeņa lejasdaļās, kas atrodas tuvāk atbalsta virsmai. Tūska var būt pamanāma cirkšņu apvidū vai dzimumorgānu rajonā, kā arī izplatīties vienmērīgāk pa ķermeni.

Tūskas ārstēšanas iespējas

Priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem ārsti rūpīgi uzrauga ievadīto šķidrumu apjomu, lai mazinātu tūskas risku. Ja nepieciešams, papildu šķidrumu ievade var tikt ierobežota, un ārstēšana tiek pielāgota individuāli, ņemot vērā tūskas smagumu un bērna vispārējo stāvokli.

• Diurētiskie līdzekļi nereti tiek lietoti, lai veicinātu šķidruma izdalīšanos ar urīnu. Tie var palīdzēt mazināt pietūkumu, īpaši gadījumos, kad zīdaiņa orgāni vēl nav pietiekami nobrieduši.
• Atsevišķās situācijās var tikt nozīmēta asins pārliešana, lai uzlabotu asinsriti un skābekļa piegādi audiem.
• Ja ir izteiktāks iekaisums vai pastiprināta šķidruma noplūde no kapilāriem, iekaisuma mazināšanai var nozīmēt kortikosteroīdus.

Zāļu izvēli, devas un terapijas ilgumu nosaka zīdaiņa vecums, masa, nieru un citu orgānu funkcija, kā arī spēja elpot patstāvīgi. Bērnam augot un stiprinoties, papildu ārstēšana parasti vairs nav nepieciešama.

Zīdaiņa aprūpe mājās

Lai gan atsevišķi stāvokļi, kas izraisa tūsku, var noritēt ilgstoši, vairumā vieglas tūskas gadījumu tā pāriet bez paliekošām sekām.

Pēc atgriešanās mājās no stacionāra ir īpaši būtiski ievērot ārsta norādījumus, nodrošināt atbilstošu uzturu, regulāri apmeklēt plānotās pārbaudes un pievērst uzmanību jebkurām izmaiņām. Priekšlaikus dzimuši jaundzimušie ir jutīgāki pret elpošanas, augšanas un citiem veselības sarežģījumiem, tāpēc nepārtraukta novērošana un aprūpe palīdz savlaicīgi pamanīt un risināt iespējamas problēmas.