Trauksmes cēloņi un riska faktori

Lielākā daļa cilvēku ik pa laikam izjūt trauksmi, taču gadījumos, kad šī sajūta kļūst ļoti izteikta, saglabājas ilgstoši vai būtiski traucē ikdienas funkcionēšanu, tā var liecināt par trauksmes traucējumiem. Trauksmes traucējumu grupa ietver vairākus atšķirīgus stāvokļus, tostarp ģeneralizētu trauksmes traucējumu, panikas traucējumu un dažādas fobijas.

Trauksmes pazīmes un veidi

Trauksmes traucējumi var izpausties ar daudzveidīgiem simptomiem, sākot no pastāvīgām uzmācīgām domām līdz intensīvām baiļu sajūtām vai panikas lēkmēm. Katram trauksmes traucējumu veidam var būt raksturīgas atšķirīgas pazīmes. Vieniem biežāk dominē nepārejoša iekšēja spriedze, citiem raksturīgas pēkšņas un spēcīgas panikas lēkmes vai izteiktas bailes noteiktās situācijās vai saskarē ar konkrētiem objektiem.

Galvenie cēloņi un riska faktori

Lai gan trauksmes traucējumu attīstības iemesli nav pilnībā skaidri, pētījumi ir identificējuši vairākus faktorus, kas var palielināt risku. Tie nereti ir saistīti ar iedzimtību, agrīnas bērnības pieredzi un dzīvesveida īpatnībām. Daļa riska faktoru var būt iedzimti, savukārt citi veidojas dzīves gaitā.

Ģenētiskie priekšnosacījumi

Daudzi pētījumi norāda, ka noslieci uz trauksmes traucējumiem var ietekmēt iedzimtība. Ja vecākiem vai brāļiem un māsām ir bijuši šādi traucējumi, iespējamība ar tiem saskarties palielinās. Ietekme var būt saistīta ar noteiktiem ģenētiskiem marķieriem, tostarp tādiem, kas piedalās stresa regulācijā, nervu šūnu attīstības procesos un hormonālās sistēmas darbībā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta estrogēna ietekmei, jo novērots, ka sievietēm trauksmes traucējumi sastopami aptuveni divreiz biežāk nekā vīriešiem.

Fiziskie un attīstības faktori

Cilvēkiem ar trauksmes traucējumiem nereti konstatē izmaiņas noteiktās smadzeņu struktūrās, piemēram, limbiskajā sistēmā. Atkāpes šo struktūru darbībā tiek saistītas ar emociju regulāciju un automātiskām baiļu reakcijām. Trauksmes simptomus var izraisīt vai pastiprināt arī citi somatiski stāvokļi, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi vai sirds ritma traucējumi. Atsevišķos gadījumos šīs slimības var radīt panikas lēkmei līdzīgus simptomus, piemēram, paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu, elpas trūkumu vai pēkšņu baiļu sajūtu.

Dzīvesveida ietekme

Uztura paradumi, fizisko aktivitāšu apjoms, kaitīgie ieradumi, kā arī atsevišķi dzērieni un pārtikas produkti var ietekmēt psiholoģisko pašsajūtu. Pārmērīga kofeīna uzņemšana bieži izraisa vai pastiprina trauksmi, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu jutību. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes vai smēķēšana arī tiek saistīta ar lielāku trauksmes simptomu risku. Daļa cilvēku mēģina mazināt trauksmi ar alkoholu vai citām vielām, tomēr laika gaitā var attīstīties atkarība, kas situāciju papildu sarežģī.

Kas var izraisīt trauksmes saasinājumus

Dažādi ārējās vides faktori vai organisma stāvokļa izmaiņas var kļūt par izteiktas trauksmes vai panikas epizožu ierosinātājiem. Piemēram, kofeīns (tēja, kafija, enerģijas dzērieni), atsevišķi medikamenti vai pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana nereti saistās ar simptomu pastiprināšanos. Līdzīga ietekme var būt arī straujai alkohola lietošanas pārtraukšanai vai atteikšanās procesam no citām vielām.

Dažkārt panikas lēkmes rodas bez skaidra iemesla, bet citos gadījumos tās provocē konkrētas situācijas, piemēram, publiska uzstāšanās vai sociāla vide.

Trauksmes kontrole ikdienā

Izprotot personiskos riska faktorus un ierosinātājus, kas veicina trauksmi, ar tiem var būt vieglāk tikt galā. Būtiska nozīme ir dzīvesveida izvēlēm: sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams atpūtas daudzums un kofeīna ierobežošana var kalpot kā praktiski atbalsta pasākumi trauksmes mazināšanā.

• Izmēģiniet elpošanas tehnikas, meditāciju vai citus relaksācijas vingrinājumus.
• Iekļaujiet fiziskās aktivitātes ikdienā, jo pat īsas pastaigas var pozitīvi ietekmēt emocionālo pašsajūtu.
• Ievērojiet konsekventu dienas ritmu un miega režīmu.
• Atpazīstiet un pielāgojiet nepalīdzīgus domāšanas modeļus.
• Ja trauksme ir izteikta vai traucē ikdienas dzīvi, meklējiet atbalstu pie tuviniekiem vai speciālistiem.

Atbalsts tuviniekam

Ja jūsu tuvumā ir cilvēks, kurš saskaras ar trauksmes traucējumiem, nozīmīgākais atbalsts bieži ir izpratne un klātbūtne. Ir svarīgi atpazīt pazīmes, kas norāda uz trauksmes saasināšanos, iedrošināt ievērot ārsta norādījumus un atgādināt par regulāru pašaprūpi.

Secinājums

Trauksmes traucējumiem parasti nav viena vienīga, skaidri definējama cēloņa; biežāk tie veidojas vairāku savstarpēji saistītu faktoru kombinācijas rezultātā, sākot no ģenētiskām īpatnībām līdz vides ietekmei un dzīvesveidam. Nosakot individuālos riska faktorus un stiprinot veselīgus paradumus, var mazināt ilgstošas trauksmes iespējamību un vieglāk pārvaldīt ikdienas spriedzi.