Muskuļa sasituma simptomi un ārstēšana

Muskuļu sasitumi ir viena no biežāk sastopamajām sporta traumām un pēc izplatības parasti atpaliek tikai no muskuļu sastiepumiem. Visbiežāk ar šāda veida traumām saskaras kontaktsporta pārstāvji, piemēram, regbija un futbola spēlētāji, tomēr sasitumi nereti rodas arī sporta veidos bez tieša kontakta, tostarp basketbolā vai beisbolā. Traumas visbiežāk skar augšstilba muskulatūru, bet retāk tiek bojāti roku muskuļi. Lielākā daļa šo traumu izārstējamas bez ķirurģiskas iejaukšanās, lai gan ārstēšanas pieeju izvēle speciālistu vidū joprojām ir diskusiju objekts.

Simptomi

Muskuļa sasitumu nereti iespējams noteikt salīdzinoši viegli, īpaši tad, ja persona atceras traumas mehānismu un laiku. Ja precīzs traumas brīdis nav zināms, sasituma atpazīšana var būt sarežģītāka. Šādās situācijās ir būtiski izslēgt nopietnākus bojājumus, piemēram, kaulu lūzumus, locītavu izmežģījumus vai pilnīgu muskuļa plīsumu.

• Sāpes tieši bojājuma vietā
• Pietūkums, zilumi vai apsārtums
• Sāpīgas vai ierobežotas kustības

Muskuļu sasitumu būtība

Muskuļa sasituma gadījumā tiek bojāta muskuļaudu daļa, plīst sīkie asinsvadi un asinis iesūcas muskuļu audos. Tā rezultātā traumas zonā veidojas asins uzkrājums jeb hematoma. Nākamo dienu laikā iekaisuma reakcija pastiprinās, un tieši šis process ir nozīmīga dzīšanas sastāvdaļa. Tas arī izskaidro atšķirīgās pieejas ārstēšanā: daļa speciālistu cenšas iekaisumu maksimāli mazināt, savukārt citi uzsver tā nozīmi dabiskā atjaunošanās procesā.

Daļa sportotāju pēc traumas uztraucas par iespējamu rētaudu veidošanos muskulī. Ir novērots, ka agrīna un saudzīga kustību uzsākšana var palīdzēt mazināt izteiktas rētošanās risku. Vienlaikus jāņem vērā, ka jo izteiktāks bijis muskuļaudu plīsums traumas brīdī, jo lielāka ir rētaudu veidošanās iespējamība.

Piemērotākā ārstēšana

Lai gan vienotas un nepārprotamas ārstēšanas rekomendācijas joprojām tiek apspriestas, praksē visbiežāk izmanto vairākus pamatpasākumus. Ja ir pārliecība, ka nav smagāku bojājumu, parasti tiek ieteikts sekojošais:

• Aukstuma aplikācijas var mazināt agrīnu iekaisuma reakciju un sāpes, īpaši pirmajās stundās pēc traumas. Sāpju samazinājums var saglabāties arī vēlāk, lai gan ietekme uz iekaisumu ar laiku kļūst mazāk izteikta.
• Imobilizācija jeb ekstremitātes ilgstoša pasīva noturēšana var kaitēt, jo palielina locītavas stīvuma un muskuļu vājuma risku. Tās vietā parasti tiek ieteikti viegli kustību vingrinājumi. Ja iešana izraisa izteiktas sāpes, kustību saglabāšanai var izmantot kruķus.
• Pretiekaisuma medikamenti, tostarp nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un kortikosteroīdi, dažkārt tiek nozīmēti simptomu mazināšanai. Tomēr šo līdzekļu efektivitāte joprojām tiek vērtēta piesardzīgi, jo parasti nav novērojama būtiska ietekme uz dzīšanas gaitu, lai gan īslaicīgs sāpju samazinājums ir iespējams.

Gandrīz visi muskuļu sasitumi sadzīst pašierobežojoši, un ķirurģiska ārstēšana nepieciešama tikai ļoti retos gadījumos, kad bojājums ir izteikts un muskulī izveidojies plīsums, kas jāatjauno. Arī šādās situācijās zinātniski viennozīmīgu norāžu trūkst.

Iespējamās komplikācijas

Retāka, bet klīniski nozīmīgāka sasituma komplikācija ir miogēnā osifikācija, kad traumētajā muskulī sāk veidoties kaulaudi. Visbiežāk tā attīstās pēc smagākiem bojājumiem, tomēr iemesli, kāpēc šī komplikācija rodas ne visiem, joprojām nav pilnībā skaidri. Ja muskulī izveidojas kaulaudi, ilgtermiņā var būt nepieciešama to ķirurģiska noņemšana. Tomēr pārāk agrīna operācija palielina risku, ka kaulaudi atjaunosies, tādēļ parasti ķirurģisku iejaukšanos atliek vismaz uz vienu gadu.