Mikromiega cēloņi, riski un profilakse

Garos automašīnas braucienos daudziem nākas sēsties pie stūres arī vēlu vakarā vai naktī. Ja organismam trūkst miega, palielinās pēkšņu un ļoti īsu aizmigšanas epizožu risks. Šādās situācijās auto var sākt novirzīties no braukšanas trajektorijas, var sadzirdēt riepu troksni, tām saskaroties ar ceļa apmales malu, un tas ir signāls, ka ir pienācis laiks nomainīt vadītāju. Kāpēc rodas šādi mikroaizmigšanas brīži un ar ko tie ir bīstami? Tālāk apkopotas pazīmes, iemesli, riski un veidi, kā no tā izvairīties.

Kas ir mikroaizmigšana

Mikroaizmigšana ir ļoti īss, neapzināts iemigšanas mirklis, kas var ilgt tikai acumirkli vai līdz pat 10 sekundēm. Visbiežāk tā notiek, kad cilvēks ir izteikti noguris un cenšas uzturēt nomodu, lai gan patiesībā viņam ir nepieciešams miegs. Ja mikroaizmigšana rodas transportlīdzekļa vadīšanas laikā, būtiski pieaug negadījuma iespējamība.

Cilvēka miegu parasti iedala divos galvenajos posmos: aktīvajā miegā (REM) un lēnajā jeb neaktīvajā miegā (NREM). Mikroaizmigšana nav ne viena, ne otra fāze, jo šis iemigšanas uzplaiksnījums ir pārāk īss, lai attīstītos procesi, kas raksturīgi minētajām miega stadijām.

Kā izpaužas mikroaizmigšana

• Grūtības koncentrēties vai izteikta izklaidība
• Īslaicīgi atmiņas traucējumi
• Nepamanīta nobrauktuve vai pagrieziens transportlīdzekļa vadīšanas laikā
• Uzbraukšana uz ceļa apmales malas braukšanas laikā
• Pēkšņas situācijas vai satiksmes notikumi, kas izraisa izbīli
• Galvas noslīdēšana vai nosvēršanās uz sāniem
• Īslaicīgs muskuļu kontroles zudums
• Bez apzinātas darbības no rokas izslīd un nokrīt turēts priekšmets
• Pēkšņs līdzsvara zudums, iespējama sagāšanās vai paklupšana

Daļa cilvēku uzreiz pēc šādas epizodes saprot, ka uz īsu brīdi ir zudusi apzināta kontrole, tomēr nereti mikroaizmigšana ir tik īsa, ka persona to pat nepiefiksē.

Kas veicina mikroaizmigšanu

Visbiežāk mikroaizmigšanu izraisa miega trūkums. Tas īpaši izteikti parādās, vadot automašīnu vēlu vakarā vai naktī, kad organisms dabiski pieprasa atpūtu. Saspringts darba režīms vai steiga ceļā var mudināt sevi piespiest turpināt aktivitāti un tādējādi palielina mikroaizmigšanas epizožu iespējamību.

Risku var palielināt arī vairāki miega traucējumi, tostarp:

• miega apnoja
• periodisku ekstremitāšu kustību sindroms
• narkolepsija
• bioloģiskā pulksteņa jeb cirkadiānie traucējumi

Šie stāvokļi ietekmē normālu pāreju starp miegu un nomodu, tādēļ cilvēks var neapzināti iemigt uz dažām sekundēm pat dienas laikā.

Mikroaizmigšanas riski

Ja mikroaizmigšana notiek, piemēram, mājās, skatoties filmu, sekas var būt nebūtiskas. Tomēr īslaicīga iemiega iestāšanās pie stūres vai strādājot ar bīstamu aprīkojumu var izraisīt smagus negadījumus un pat dzīvībai bīstamas situācijas. Pat dažas sekundes uz ceļa var būt izšķirošas avārijas attīstībai, apdraudot ne tikai paša, bet arī citu cilvēku veselību un dzīvību.

Kā mazināt risku

Pamatprincips mikroaizmigšanas novēršanai ir nodrošināt pietiekamu miega daudzumu. Pieaugušajiem parasti iesaka katru nakti gulēt 7–9 stundas. Nozīme ir ne tikai ilgumam, bet arī miega kvalitātei. Lai uzlabotu atpūtu, ieteicams mazināt traucējošos faktorus guļamistabā: izslēgt televizoru un mūziku, izvairīties no spilgtas vai mirgojošas gaismas. Tāpat telefonu vēlams novietot tālāk no gultas un nelietot to pirms miega, jo ekrāna gaisma var veicināt možumu un apgrūtināt iemigšanu.

Ikdienas paradumiem ir būtiska ietekme: ja esat pieradis aizmigt pie fona trokšņa, ieteicams pakāpeniski pāriet uz klusāku un mierīgāku vidi. Tumsa, miers un izslēgtas elektroniskās ierīces ir nozīmīgi priekšnosacījumi kvalitatīvam miegam.

Ja dienas laikā pastāvīgi jūtat nogurumu vai mikroaizmigšanas epizodes atkārtojas bieži, ieteicams konsultēties ar miega speciālistu. Miega izmeklējumi var palīdzēt precizēt problēmas iemeslu un nodrošināt atbilstošu ārstēšanu, kas var mazināt nopietnu seku risku, tostarp negadījumus satiksmē.