Migrēnas diagnostika

Migrēnas diagnostika nereti ieilgst, jo tās klīniskās izpausmes var līdzināties daudzu citu neiroloģisku slimību simptomiem. Intensīvas galvassāpes, kurām reizēm pievienojas dažādas pavadošas sajūtas, var radīt iespaidu par smagākiem veselības traucējumiem. Tāpēc ir būtiski rūpīgi izvērtēt simptomus un izslēgt potenciāli bīstamus stāvokļus, kas var apdraudēt veselību.

Simptomu daudzveidība

Migrēna ne vienmēr izpaužas tikai ar stiprām galvassāpēm. Tipiski simptomi tiek iedalīti četrās galvenajās fāzēs. Prodroma fāze var sākties ievērojami pirms sāpju parādīšanās, līdz pat 24 stundām iepriekš. Šajā laikā var novērot garastāvokļa maiņas, pastiprinātu vēlmi pēc noteiktiem ēdieniem, nogurumu vai šķidruma aizturi organismā.

Nākamā ir auras fāze, kurai raksturīgas redzes izmaiņas, piemēram, mirgošana, gaismas uzplaiksnījumi vai zigzagveida līniju uztvere, kā arī muskuļu vājums, reibonis un runas traucējumi. Pēc auras visbiežāk attīstās pulsējošas sāpes vienā galvas pusē. Atsevišķos gadījumos migrēna var noritēt arī bez sāpju epizodes. Pēc galvassāpēm postdroma periodā saglabājas nogurums, nespēks vai apjukuma sajūta.

Diagnozes noteikšanas gaita

Diagnozes noteikšanu ārsts sāk ar detalizētu informācijas ievākšanu par simptomiem un slimības vēsturi. Tiek noskaidrots, cik bieži rodas galvassāpes, kāda ir to intensitāte un ilgums, kā arī kādas ir pavadošās sajūtas. Nozīme ir arī informācijai par migrēnas gadījumiem ģimenē un par to, vai pirmie simptomi parādījušies pusaudžu vecumā.

Kas var liecināt par migrēnu?

• Atkārtotas vidēji stipras vai stipras intensitātes galvassāpes
• Redzes aura vai citas pārejošas jušanas izmaiņas
• Migrēnas gadījumi ģimenes anamnēzē
• Pirmās izpausmes pusaudžu vecumā

Fizikālā izmeklēšana, īpaši neiroloģiskā apskate, palīdz izvērtēt, vai simptomus neizraisa citi traucējumi. Ārsts pārbauda refleksus un jušanu, novērtē kustību spēku un iespējamās atšķirības, kā arī apskata acis un redzes nervus. Tūska vai citas izmaiņas var norādīt uz sarežģītākiem stāvokļiem, piemēram, galvas smadzeņu audzēju vai aneirismu.

Papildu izmeklējumi un to nozīme

Atsevišķās situācijās nepieciešami papildu izmeklējumi, īpaši tad, ja simptomi parādījušies nesen, mainās vai neatbilst tipiskai migrēnas norisei. Papildu laboratoriskie izmeklējumi var būt noderīgi citu slimību izslēgšanai:

• Asins analīzēs var noteikt hemoglobīna līmeni un izvērtēt infekcijas vai iekaisuma pazīmes, veicot pilno asinsainu, jo šādi traucējumi reizēm izpaužas ar galvassāpēm un nespēku.
• Elektrolītu noteikšana palīdz atklāt nieru vai aknu darbības traucējumus, kā arī ar uzturu saistītas problēmas, kas var izraisīt nogurumu un galvassāpes.
• Vairogdziedzera funkcijas izmaiņas agrīnās stadijās var atgādināt migrēnas izpausmes.

Papildus asins analīzēm var tikt veikta elektroencefalogrāfija (EEG), it īpaši gadījumos, kad pastāv aizdomas par krampju lēkmēm vai apziņas traucējumiem. Atsevišķos gadījumos tiek izvērtēta arī sirds darbība, izmantojot EKG vai ehokardiogrāfiju, jo īpaši, ja ir sirds slimību riska faktori, jo arī šādi stāvokļi dažkārt saistīti ar galvassāpēm un reiboni.

Lumbālpunkciju, ko dēvē arī par mugurkaula punkciju, veic gadījumos, kad jāizslēdz iekaisums vai infekcija centrālajā nervu sistēmā. Šī izmeklējuma laikā no mugurkaula kanāla paņem cerebrospinālo šķidrumu laboratoriskai analīzei.

Attēldiagnostikas izmeklējumi

Lai pārliecinātos, ka galvassāpju iemesls nav insults, aneirisma vai audzējs, nepieciešamības gadījumā izmanto radioloģiskos izmeklējumus:

• Galvas datortomogrāfija (DT) ļauj novērtēt, vai nav asiņošanas, infekcijas, liela apjoma audzēju vai insulta pazīmju.
• Magnētiskās rezonanses izmeklējums (MR) palīdz konstatēt iekaisuma perēkļus, nelielus insultus, multiplo sklerozi vai audzējus.
• Kakla mugurkaula attēldiagnostika (DT vai MR) sniedz informāciju par iespējamiem mugurkaula vai nervu bojājumiem, kas var izraisīt noturīgas sāpes.
• Angiogrāfija ļauj ar speciālām attēlveidošanas metodēm izvērtēt galvas smadzeņu asinsvadus.

Ne asins analīzes, ne attēldiagnostika tieši neapstiprina migrēnu, tomēr tās ir nozīmīgas, lai izslēgtu citus iespējamos sāpju cēloņus. Tikai apkopojot slimības vēsturi, simptomus, apskati un izmeklējumu rezultātus, ārsts var izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Citas slimības, kas var atgādināt migrēnu

Migrēnai raksturīgi simptomi var novērot arī citu veselības traucējumu gadījumā, tādēļ ir svarīgi diferencēt, vai patiešām runa ir par migrēnu. Vienlaikus pastāv arī vairāki migrēnas veidi:

• Komplicēta migrēna var izraisīt pārejošu vājumu vai jušanas traucējumus vienā ķermeņa pusē, un šīs izpausmes ir jānošķir no insulta vai pārejošas galvas smadzeņu išēmijas lēkmes.
• Vestibulāra migrēna izceļas ar izteiktu reiboni un sliktu dūšu un var līdzināties Menjēra slimībai, tāpēc diferenciācija mēdz būt sarežģīta.
• Klastera galvassāpes izpaužas ar ļoti stiprām sāpēm acs apvidū, acu apsārtumu un asarošanu; tās tiek pieskaitītas migrēnas formām.

Jāizvērtē arī, vai sāpes nav saistītas ar kādu no šiem stāvokļiem:

• Saspringuma tipa galvassāpes parasti ir vieglākas, bez izteiktiem pavadošiem simptomiem, un biežāk skar abas galvas puses.
• Medikamentu izraisītas galvassāpes var attīstīties, ja zāles lietotas ilgstoši un pēc tam to lietošana strauji pārtraukta.
• Insults var izpausties ar pēkšņām galvassāpēm, redzes, kustību vai runas traucējumiem un nereti atstāj ilgstošas sekas.
• Pārejoša galvas smadzeņu išēmijas lēkme (TIA) izraisa īslaicīgus neiroloģiskus simptomus, kas pilnībā pāriet, tomēr liecina par paaugstinātu insulta risku.
• Krampju lēkmes var izpausties ar samaņas zudumu vai nekontrolētām kustībām, un diagnozes apstiprināšanai būtiska ir EEG pārbaude.
• Multiplās sklerozes gadījumā biežāk sastop vājumu, jušanas traucējumus un redzes izmaiņas, īpaši, ja vienlaikus ir migrēna.
• Galvas smadzeņu aneirisma ir asinsvada paplašinājums; plīsuma gadījumā tā var izraisīt pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes un dzīvībai bīstamas sekas.
• Meningīts ir smadzeņu apvalku iekaisums vai infekcija, kas var izpausties ar paaugstinātu temperatūru, kakla stīvumu un izteiktām sāpēm.
• Encefalīts ir smadzeņu audu iekaisums, kura laikā var mainīties apziņa un parādīties stipras galvassāpes.
• Menjēra slimībai raksturīgs reibonis, dzirdes pasliktināšanās un troksnis ausīs, un tā bieži tiek sajaukta ar vestibulāru migrēnu.
• Pēctraumas sindroms pēc smadzeņu satricinājuma var izraisīt ilgstošu nogurumu, galvas un kakla sāpes, kā arī reiboni.
• Kakla mugurkaula slimības, tostarp spiediens vai bojājums augšējā daļā, var radīt kakla, galvas vai roku sāpes, reizēm kopā ar vājumu.

Nereti tieši attēldiagnostikas izmeklējumi palīdz atšķirt komplicētu migrēnu no insulta vai citām nopietnām neiroloģiskām patoloģijām.

Migrēnas patstāvīga kontrole

Pēc migrēnas diagnozes noteikšanas cilvēkam bieži kļūst vieglāk pamanīt simptomu sākumu. Piemēram, paaugstināta jutība pret gaismu, nogurums, aizkaitināmība vai enerģijas kritums var parādīties vēl pirms izteiktas sāpju epizodes. Atpazīstot šīs agrīnās pazīmes, var savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.

Iespējamie migrēnas sākuma signāli:

• Miegainība
• Enerģijas samazināšanās
• Kakla sāpes
• Slikta dūša
• Reibonis
• Jutība pret gaismu
• Jutība pret troksni
• Aizkaitināmība
• Nomāktība

Migrēnas lēkmes nereti provocē noteikti faktori, piemēram, miega trūkums vai menstruālais cikls. Izprotot individuālo migrēnas norisi, to nereti ir vieglāk kontrolēt, tomēr jauni vai netipiski simptomi var būt bīstami.

Ja parādās pēkšņas, līdz šim visspēcīgākās galvassāpes, redzes zudums, dubultošanās, runas grūtības vai kustību kontroles traucējumi, augsta temperatūra, pēkšņi izsitumi vai apziņas izmaiņas, nepieciešams steidzami vērsties pie ārsta. Šādas pazīmes var liecināt par nopietnāku stāvokli nekā migrēna.

Secinājums

Migrēnas diagnoze tiek noteikta, balstoties uz rūpīgu simptomu analīzi un detalizētu fizikālu, īpaši neiroloģisku, izvērtējumu. Papildu laboratoriskie un radioloģiskie izmeklējumi palīdz izslēgt citus galvassāpju iemeslus, taču tie migrēnu tieši neapstiprina. Precīza diagnoze un piemērotas ārstēšanas izvēle ir iespējama, apkopojot anamnēzi, klīniskās pazīmes, apskates datus un izmeklējumu rezultātus sadarbībā ar ārstu.