Krona slimības ārstēšana

Krona slimība ir hronisks iekaisīgs zarnu trakta saslimšanas veids, kas skar gremošanas sistēmas gļotādu. Lai gan pilnīga izārstēšana parasti nav iespējama, ar medikamentiem, uztura pielāgošanu un atsevišķos gadījumos ķirurģisku ārstēšanu var uzlabot pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu. Ārstēšanas galvenais uzdevums ir panākt remisiju un to pēc iespējas ilgāk uzturēt, vienlaikus mazinot paasinājumu un komplikāciju risku.

Medikamentu izvēle

Lielai daļai pacientu, lai kontrolētu Krona slimības gaitu, zāles jālieto ilgstoši. Preparātu grupas ārsts izvēlas atbilstoši slimības smagumam un individuālajai klīniskajai situācijai:

• Aminosalicilāti – paredzēti iekaisuma mazināšanai, īpaši gadījumos, kad process vairāk skar resno zarnu. Šo līdzekļu darbības mehānisms nav pilnībā izskaidrots, tomēr tiek uzskatīts, ka tie var samazināt iekaisuma mediatoru, tostarp citokīnu, veidošanos.
• Antibiotikas – biežāk izmanto, ja ir zarnu plaisas, fistulas vai abscesi. Tās iedarbojas uz baktērijām, kas var veicināt komplikāciju rašanos vai pasliktināt to norisi.
• Kortikosteroīdi – efektīvi ātrai iekaisuma nomākšanai, taču ilgstoša lietošana nav ieteicama nopietnu blakusparādību dēļ. Parasti tos izmanto uz īsu laiku paasinājuma kontrolei.
• Imūnsistēmu modificējoši medikamenti – tiek ordinēti situācijās, kad citi līdzekļi nav devuši pietiekamu efektu. Šos preparātus lieto ilgtermiņā, un klīnisks efekts var parādīties tikai pēc vairākiem mēnešiem.
• Bioloģiskie medikamenti – mērķterapijas līdzekļi, kas iedarbojas uz noteiktām imūnās sistēmas daļām. Tos ievada zemādā vai intravenozi, un visbiežāk izvēlas smagas slimības gaitas gadījumā vai tad, ja standarta terapija nav efektīva.

Uztura nozīme Krona slimības gadījumā

Uztura pielāgošana ir viens no būtiskākajiem atbalsta pasākumiem. Nereti simptomus iespējams mazināt, izslēdzot no ēdienkartes produktus, kas izraisa sūdzību pastiprināšanos. Dažkārt izmanto eliminācijas diētu, kuras laikā noteikti produkti pakāpeniski tiek izņemti un vēlāk atkal ieviesti, vienlaikus novērojot organisma reakciju. Tas palīdz identificēt individuālu nepanesību.

Diēta ar zemu atlikumvielu daudzumu

Paasinājuma laikā vai resnās zarnas sašaurinājumu gadījumā var ieteikt uzturu ar zemu atlikumvielu daudzumu. Šādā režīmā izvairās no grūtāk sagremojamiem produktiem, kas zarnās uzkavējas ilgāk, piemēram, svaigiem dārzeņiem, pākšaugiem, pilngraudu produktiem, popkorna, riekstiem un šķiedrainiem gaļas gabaliem. Par piemērotākiem mēdz uzskatīt vārītus rīsus, ābolu biezeni, ceptu vistas gaļu, liesas zivis, viendabīgu jogurtu un kartupeļus bez mizas.

Šādu uzturu parasti ievēro īslaicīgi, jo ilgstošs šķiedrvielu trūkums var veicināt simptomu pastiprināšanos.

Šķidrā diēta un zarnu atpūta

Izteikta paasinājuma gadījumā ārsts var ieteikt noteiktu laiku uzņemt tikai šķidru uzturu, piemēram, zupas, želejveida produktus vai speciālus uztura kokteiļus. Tas samazina slodzi gremošanas traktam un var veicināt iekaisuma mazināšanos. Smagās situācijās var būt nepieciešama barošana intravenozi vai caur zondi, īpaši, ja ēšana nav iespējama.

Bezrecepšu līdzekļi

Vieglu sāpju mazināšanai parasti izvēlas preparātus, kuru sastāvā ir paracetamols. Pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai acetilsalicilskābi, parasti neiesaka, jo tie var kairināt zarnu gļotādu un pasliktināt simptomus. Caurejas mazināšanai atsevišķos gadījumos var apsvērt īslaicīgu pretcaurejas līdzekļu lietošanu, taču tos drīkst izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ārstu.

Vitamīnu un minerālvielu papildināšana

Krona slimības gadījumā nereti attīstās vitamīnu un minerālvielu deficīts, īpaši D vitamīna, kalcija un B12 vitamīna. Ja trūkums ir konstatēts, var tikt ieteikti atbilstoši uztura bagātinātāji. Smagākos gadījumos B12 vitamīna deficītu var nākties kompensēt ar injekcijām vai intranazālām formām. Būtiski izvairīties no pārmērīgām devām, jo tās var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz nieru vai sirds darbību.

Cilvēkiem, kuri lieto sulfasalazīnu vai metotreksātu, var būt lietderīga folskābes papildus uzņemšana. Dzelzs preparāti var būt nepieciešami arī tad, ja asiņošanas dēļ attīstās mazasinība.

Ķirurģiska ārstēšana

Lai gan operācija neizārstē Krona slimību, noteiktos gadījumos tā kļūst nepieciešama, piemēram, zarnas perforācijas, nosprostojuma, izteiktas asiņošanas vai citu smagu komplikāciju dēļ. Biežāk veiktās operācijas ietver sašaurināta zarnu posma paplašināšanu, bojāta zarnas segmenta rezekciju, kā arī daļēju vai pilnīgu resnās zarnas vai taisnās zarnas izņemšanu. Ja ir fistulas, dažkārt izmanto drenējošus diegus vai veic pilnīgu fistulas izgriešanu.

Arī pēc sekmīgas operācijas apmēram pusei pacientu vēlāk var novērot slimības atjaunošanos. Tādēļ jau tūlīt pēc operācijas ir svarīgi īstenot pasākumus, kas mazina jaunu paasinājumu iespējamību, tostarp atteikties no smēķēšanas, ievērot ārsta norādījumus un, ja nepieciešams, turpināt medikamentozu terapiju.

Papildu un alternatīvas pieejas

Daļa pacientu ar Krona slimību izvēlas dabiskus vai papildus līdzekļus. Biežāk minētie ir kurkumīns, probiotiķi, zivju eļļa un alvejas sula. Lai gan tiek pieļauts, ka kurkumīns var mazināt iekaisumu, pārliecinoši pierādījumi par tā efektivitāti nav iegūti. Probiotiķi nelielās devās visbiežāk nerada kaitējumu, tomēr oficiālās vadlīnijas parasti neatzīst to ieguvumu. Zivju eļļu uzskata par labvēlīgu vispārējai veselībai, taču tās ietekme uz Krona slimības gaitu nav apstiprināta.

Alvejas sula var ne tikai nesniegt labumu, bet arī pasliktināt simptomus caureju veicinošās iedarbības dēļ. Jebkuru uztura bagātinātāju vai augu preparātu lietošanu ir vērts pārrunāt ar ārstu, lai izvairītos no mijiedarbības ar nozīmēto terapiju vai paasinājuma provocēšanas.

Dzīve ar Krona slimību: ieteikumi

Krona slimība bieži rada satraukumu un periodiski var ietekmēt dzīves kvalitāti. Tomēr, sadarbojoties ar ārstiem, ievērojot rekomendācijas un izvēloties situācijai atbilstošāko ārstēšanas pieeju, iespējams panākt slimības kontroli un uzturēt labu dzīves kvalitāti.

• Novērojiet simptomu dinamiku un pievērsiet uzmanību jebkurām izmaiņām.
• Izvairieties no kaitīgiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas.
• Ievērojiet dietologa vai ārsta sniegtos norādījumus.
• Mācieties atpazīt produktus vai stresa situācijas, kas saistās ar pašsajūtas pasliktināšanos, un, ja iespējams, no tiem izvairieties.