Kas ir koronāro artēriju slimība?

Koronārā sirds slimība ir viens no biežāk sastopamajiem sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem. Visbiežāk tā attīstās, ja ir bojātas lielās artērijas, kas apgādā sirdi ar asinīm. Kad šo artēriju iekšējā sieniņā uzkrājas taukvielas un holesterīns, veidojas aplikumi, kas pakāpeniski sašaurina asinsvada lūmenu. Rezultātā sirds muskulis ilgstoši saņem par maz skābekļa.

Kā izpaužas koronārā sirds slimība

Viens no galvenajiem simptomiem ir sāpes krūtīs, ko dēvē par stenokardiju. Sašaurinātās artērijas ierobežo asiņu pieplūdi sirdij, un tas parasti izpaužas kā spiedoša vai dedzinoša sajūta krūškurvī, kas pastiprinās fiziskas slodzes vai emocionāla stresa laikā. Nereti tieši šī pazīme parādās slimības sākumposmā.

Daļai cilvēku, kuri iepriekš nav sūdzējušies par veselību, koronārā sirds slimība pirmoreiz atklājas tikai brīdī, kad notiek miokarda infarkts. Infarkts iestājas situācijā, kad sirds nesaņem pietiekamu asiņu un skābekļa daudzumu, un daļa sirds muskuļa var tikt neatgriezeniski bojāta.

Līdztekus sāpēm krūtīs var novērot arī citus simptomus:

• elpas trūkumu
• reiboni
• vispārēju nespēku
• sāpes vai nepatīkamas sajūtas rokās vai plecos
• sliktu dūšu
• spiedošu sajūtu krūšu kurvja apvidū

Šādas izpausmes var skart gan jaunākus, gan vecākus pieaugušos. Slimības norise katram cilvēkam atšķiras, un atsevišķos gadījumos stāvoklis var pasliktināties ļoti strauji pat dažu mēnešu laikā.

Kas nosaka šīs slimības attīstību?

Galvenais faktors ir aplikumi, kas veidojas uz asinsvadu sieniņām. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs veicina šo nogulšņu rašanos. Laika gaitā tās sašaurina asinsvadus un samazina to elastību. Sirds asinsvadu bojājumus var veicināt vairāki apstākļi.

• paaugstināts asinsspiediens
• augsts holesterīna līmenis
• cukura diabēts
• liekais svars

Nozīmīga ietekme ir arī dzīvesveidam: nepietiekama fiziskā aktivitāte, nesabalansēts uzturs, smēķēšana vai pārmērīga alkohola lietošana palielina koronārās slimības risku.

Kā nosaka koronāro sirds slimību

Diagnozi nosaka, izmantojot īpašus izmeklējumus, ar kuru palīdzību novērtē sirds darbību un asinsvadu stāvokli.

• elektrokardiogramma, kas ļauj izvērtēt sirds elektrisko aktivitāti un ritmu
• ehokardiogrāfija, ultrasonogrāfisks izmeklējums sirds uzbūves un kustību izvērtēšanai
• slodzes tests, kurā novēro sirds darbību fiziskas slodzes laikā
• krūškurvja rentgenogrāfija sirds un plaušu stāvokļa novērtēšanai
• asinsvadu izmeklēšana ar speciālu katetru, lai precīzi noteiktu nosprostojuma vietu
• asinsvadu kalcija noteikšana ar datortomogrāfijas palīdzību

Koronārās sirds slimības ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas galvenais mērķis ir palēnināt artēriju sašaurināšanos, mazināt simptomus un uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas funkciju. Parasti tiek izmantotas vairākas pieejas.

• aktīvs dzīvesveids: regulāras fiziskās aktivitātes stiprina sirdi un var palīdzēt ierobežot slimības progresēšanu; ieteicamas vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fizisku aktivitāšu nedēļā
• medikamenti: ārsti bieži nozīmē zāles asinsspiediena pazemināšanai, holesterīna kontrolei, trombu veidošanās riska mazināšanai vai sāpju mazināšanai; terapiju pielāgo individuāli
• ķirurģiska ārstēšana: dažkārt nepieciešama invazīva iejaukšanās, piemēram, sašaurinātas artērijas paplašināšana ar katetru vai šuntēšanas operācija, kuras laikā asinsrite tiek novirzīta pa citu ceļu, apejot nosprostojuma zonu

Vai slimību var pilnībā izārstēt?

Diemžēl koronārā sirds slimība izraisa ilgstošus bojājumus sirds asinsvados, tādēļ to pilnībā novērst nav iespējams. Tāpēc būtiski ir kavēt tālāku slimības progresēšanu un ikdienā rūpēties par sirds veselību.

Kā dzīvot ar koronāro sirds slimību?

Ikdiena ar šo slimību var prasīt lielāku uzmanību veselības rādītājiem: ir svarīgi regulāri kontrolēt asinsspiedienu, kā arī holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Jo zemāki ir šie rādītāji, jo labāk slimību iespējams kontrolēt.

Paaugstināts asinsspiediens var vēl vairāk bojāt jau pavājinātās artērijas. Pārāk augsts holesterīna līmenis veicina iekaisuma procesu aktivitāti, savukārt paaugstināts cukura līmenis pasliktina sirds asinsvadu kopējo stāvokli.

Medikamentoza terapija, piemēram, holesterīnu pazeminoši līdzekļi vai acetilsalicilskābe, ir nozīmīga, lai mazinātu slimības pasliktināšanās risku vai komplikāciju iespējamību. Šāda ārstēšana var būtiski samazināt miokarda infarkta vai insulta risku.

Labāku rezultātu sasniegšanai

Koronārās sirds slimības gadījumā agrīna diagnostika un savlaicīgi uzsākta ārstēšana ir būtiskākie priekšnoteikumi veiksmīgākai slimības kontrolei. Pat tad, ja ilgstoši netiek saņemta ārstēšana, slimība var progresēt, tādēļ nepieciešams ievērot ārsta norādījumus, mainīt dzīvesveidu un nodrošināt regulāru fizisko aktivitāti. Nozīmīgs ir arī emocionālais atbalsts, jo sarunas ar tuviniekiem un speciālistiem var palīdzēt vieglāk tikt galā ar hroniskas slimības radītajiem izaicinājumiem.

Ja ārstēšana tiek uzsākta laikus un ikdienā tiek pievērsta uzmanība veselībai, ir iespējams ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un mazināt risku nākotnē saskarties ar nopietnām komplikācijām.