Kašķis (scabies): simptomi, cēloņi un ārstēšana

Kašķis ir nepatīkama ādas parazitoze, kurai raksturīgs izteikts nieze, un to izraisa mikroskopiska ērce Sarcoptes scabiei. Saslimšana var skart jebkura vecuma un dzimuma cilvēkus, tā tiek konstatēta dažādās valstīs un visās etniskajās grupās. Ik gadu pasaulē ar kašķi saslimst simtiem miljonu cilvēku.

Kas izraisa kašķi

Kašķa galvenais ierosinātājs ir parazitārā ērce, kas visbiežāk izplatās no cilvēka uz cilvēku ilgstoša un cieša tieša ādas kontakta laikā. Tas biežāk notiek starp partneriem un ģimenes locekļiem, taču inficēšanās iespējama arī pārpildītās vietās. Īslaicīgs kontakts, piemēram, rokas spiediens vai īss apskāviens, parasti ar būtisku risku nav saistīts.

Lai gan ārpus cilvēka organisma ērces parasti ilgi neizdzīvo, atsevišķos gadījumos inficēšanās var notikt arī ar kontaminētu apģērbu vai gultasveļu. Šie parazīti visbiežāk nav saskatāmi ar neapbruņotu aci. Mātīte iedziļinās ādā, izdēj olas, un pēc dažām dienām izšķiļas kāpuri. Tie nonāk ādas virspusē un aptuveni divu nedēļu laikā attīstās par pieaugušām ērcēm.

Simptomi

Galvenā kašķa pazīme ir intensīva nieze. Tā var parādīties jau pēc dažām dienām pēc inficēšanās, tomēr nereti simptomi kļūst izteikti tikai pēc vairākām nedēļām. Nieze parasti pastiprinās naktī un visbiežāk skar paduses, ap nabu, elkoņus, plaukstu locītavas, pirkstu starpas, krūškurvja apvidu, sēžamvietu vai dzimumorgānu apvidu. Seja parasti netiek skarta, tomēr ļoti maziem bērniem izsitumi var parādīties arī galvas ādā, uz plaukstām un pēdām.

Uz ādas var novērot dažāda veida izsitumus, tostarp sarkanīgus papulus, mezgliņus, zvīņainus plankumus vai kreveles. Dažkārt saskatāmas smalkas, vāji pamanāmas, līkumotas līnijas zem ādas, kas atbilst ērces izveidotajiem ejas gājieniem. Pastāvīga kasīšana var radīt nobrāzumus, nelielas brūces un veicināt sekundāru infekciju attīstību.

Paaugstinātas jutības gadījumā pret ērcēm organisma reakcija var būt izteiktāka un aptvert plašākas ādas zonas. Pastāv arī smagāka forma jeb norvēģiskais kašķis, kurā ādā veidojas biezas kreveles un ar ērcēm skarto zonu ir īpaši daudz.

Kā nosaka kašķi

Diagnozi visbiežāk nosaka, ārstam novērtējot ādas izmaiņas: tipisku izsitumu izskatu, niezes raksturu, izplatību un iespējamu kontaktu ar saslimušiem cilvēkiem. Ļoti intensīva nieze kopā ar izsitumiem raksturīgās vietās ir būtiska norāde par kašķa iespējamību.

Lai diagnozi apstiprinātu, atsevišķos gadījumos ārsts paņem ādas nokasījumu un to izmeklē mikroskopā, meklējot ērces vai to olas. Tomēr pat pie saslimšanas ne vienmēr izdodas parazītus ieraudzīt, jo āda var būt jau būtiski bojāta vai daļēji sadzijusi. Mūsdienīgākas laboratoriskās metodes var uzlabot izmeklējumu jutīgumu.

Kašķa ārstēšana

Visefektīvāk kašķi ārstē ar medikamentiem, kas iznīcina ērces. Visbiežāk lieto 5% permetrīna krēmu. To uzklāj bagātīgi uz visa ķermeņa (neietverot seju) pirms gulētiešanas, bet no rīta rūpīgi nomazgā. Šo līdzekli var droši lietot bērniem no 2 mēnešu vecuma, kā arī grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā.

Vēl viena terapijas iespēja ir ivermektīns iekšķīgai lietošanai. To parasti izvēlas gadījumos, kad lokāla ārstēšana nav efektīva, tomēr to neparedz pašiem jaunākajiem bērniem. Kā alternatīva var tikt izmantotas arī sēra ziedes, kas īpaši piemērotas zīdaiņiem vai cilvēkiem, kuri nevar lietot citus preparātus.

Medikamenti iznīcina ērces, taču to atliekas ādā var vēl vairākas nedēļas provocēt niezi vai izsitumus. Šajā periodā diskomforta mazināšanai var tikt izmantoti nomierinoši losjoni, antihistamīna līdzekļi vai ārsta nozīmētas pretiekaisuma ziedes.

Profilakse un aizsardzība

Lai mazinātu inficēšanās risku, būtiskākais ir izvairīties no ilgstoša cieša ādas kontakta ar inficētu personu. Ja kašķis tiek diagnosticēts kādam no ģimenes locekļiem vai tuviem kontaktiem, ārstēšana parasti jāveic visiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem, arī tad, ja simptomi vēl nav parādījušies. Tas palīdz pārtraukt infekcijas nodošanas ķēdi un samazina atkārtošanās iespējamību.

Īpaša nozīme ir iespējami kontaminētu priekšmetu apstrādei: apģērbu, gultasveļu un dvieļus ieteicams mazgāt karstā ūdenī un žāvēt augstā temperatūrā. Ja mazgāšana nav iespējama, priekšmetu tur noslēgtā plastmasas maisā vismaz trīs diennaktis, jo bez cilvēka organisma ērce izdzīvo tikai dažas dienas un iet bojā.

Neārstēts kašķis var radīt ievērojamu diskomfortu un palielināt ādas infekciju risku. Ja parādās aizdomīgi simptomi vai ir zināms kontakts ar personu, kurai ir kašķis, ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie medicīnas speciālista, lai ārstēšanu uzsāktu iespējami agrīni un mazinātu infekcijas izplatīšanos apkārtējiem.

Kašķis nereti tiek pārprasts vai izraisa nepatīkamas emocijas, tomēr šī saslimšana nav saistīta ar sliktu higiēnu, un ar to var inficēties jebkurš. Atklāta saziņa ar līdzcilvēkiem un aktīva ārstēšanas plānošana palīdz ātrāk ierobežot infekciju un pasargāt apkārtējo vidi.