Nieru vēzis: definīcija un raksturojums

Nieru vēzis attīstās situācijās, kad vienas vai abu nieru audi sāk nekontrolēti vairoties. Šādas šūnu dalīšanās rezultātā veidojas audzējs, bet slimībai progresējot ļaundabīgais process var izplatīties arī uz citām ķermeņa daļām.

Nieru funkcija un uzbūve

Nieres ir pupveida orgāni, katra pēc izmēra aptuveni līdzinās nelielai dūrei, un tās atrodas abās mugurkaula pusēs, aiz vēdera dobuma orgāniem. Parasti cilvēkam ir divas nieres, tomēr daļa cilvēku dzīvo ar vienu nieri iedzimtas īpatnības dēļ vai pēc orgāna izņemšanas slimības gadījumā. Būtiskākais nosacījums pilnvērtīgai dzīvei ir tas, lai atlikusī niere nodrošinātu pietiekamu funkciju.

Nieres attīra asinis, izvadot lieko ūdeni, minerālvielas un sāļus; šīs vielas tiek izvadītas ar urīnu. Ik dienu nieres filtrē ļoti lielu asiņu apjomu un saražo apmēram 2 litrus urīna, kas caur urīnvadiem nonāk urīnpūslī un pēc tam tiek izvadīts urinējot.

Nieru filtrējošās struktūrvienības sauc par nefroniem, un katrā nierē to ir vairāk nekā miljons. Katrā nefronā atrodas glomeruls, kas nodrošina filtrāciju, savukārt otra daļa, ko dēvē par kanāliņu, palīdz izvadīt toksiskas vielas un vienlaikus atpakaļ uz organismu atgriež nepieciešamus savienojumus.

Galvenie nieru vēža veidi

Nieru ļaundabīgajiem audzējiem izšķir vairākus pamattipus.

• Nieru šūnu karcinoma – visbiežāk sastopamais veids, kas veido aptuveni 9 no 10 gadījumiem. Visbiežāk tā sākas nefronu kanāliņos.
• Pārejas epitēlija karcinoma – aptuveni 5–10 % gadījumu; pēc rakstura nereti vairāk līdzinās urīnpūšļa vēzim nekā tipiskam nieru audzējam.
• Vilmsa audzējs – pārsvarā veidojas bērnībā un pieaugušajiem ir salīdzinoši rets.
• Nieres sarkoma – reta forma, kas attīstās no nieru saistaudiem.

Visplašākā informācija un ārstēšanas pieejas galvenokārt attiecas uz nieru šūnu karcinomu.

Nieru vēža simptomi

Sākumstadijās nieru vēzis bieži nerada skaidri pamanāmas sūdzības. Slimībai attīstoties, var parādīties šādas pazīmes:

• asinis urīnā (redzamas ar aci vai konstatējamas izmeklējumos)
• neizskaidrojams nogurums
• sajūtams veidojums vai sabiezējums sānos vai lejasdaļā mugurā
• sāpes sānos vai jostas apvidū
• pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra
• paaugstināts asinsspiediens
• ķermeņa masas samazināšanās bez skaidra iemesla

Nieru vēža cēloņi un riska faktori

Precīzi iemesli, kāpēc attīstās nieru vēzis, joprojām nav pilnībā noskaidroti. Vienlaikus ir zināmi vairāki faktori, kas saistīti ar augstāku saslimšanas risku:

• vecums – biežāk saslimst pēc 40 gadu vecuma un vēlākos gados; bērniem biežāk konstatē Vilmsa audzēju
• dzimums – vīriešiem nieru vēzis attīstās biežāk nekā sievietēm
• rase un etniskā piederība – atsevišķās etniskajās grupās saslimstība ir nedaudz augstāka
• smēķēšana – palielina nieru vēža risku
• kaitīgi darba vides faktori – saskare ar azbestu vai benzolu
• aptaukošanās
• iedzimtība – ģimenes anamnēze vai noteikti ģenētiski traucējumi var ietekmēt risku
• atsevišķi medikamenti – daži medikamenti, piemēram, kalcija kanālu blokatori, ir saistīti ar paaugstinātu risku

Kā nosaka nieru vēzi

Agrāk biežākie iemesli, kāpēc pacienti vērsās pie ārsta, bija sāpes sānos vai lejasdaļā mugurā, sataustāms veidojums vēderā, asinis urīnā vai mazasinība. Mūsdienās nieru audzējus nereti atklāj nejauši, veicot iekšējo orgānu izmeklējumus, piemēram, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, saistībā ar citām veselības problēmām.

Ja ārstam rodas aizdomas par nieru vēzi, visbiežāk tiek nozīmēta datortomogrāfija. Datortomogrāfijas izmeklējums nodrošina detalizētus trīsdimensiju nieru un apkārtējo audu attēlus. Dažkārt labākai struktūru redzamībai izmanto kontrastvielu. Šis izmeklējums ļauj ne tikai konstatēt audzēju, bet arī izvērtēt izplatību.

Ne visiem pacientiem datortomogrāfija ir piemērota, piemēram, kontrastvielu alerģijas vai pavājinātas nieru darbības dēļ. Šādās situācijās kā alternatīvu var izmantot magnētisko rezonansi. Magnētiskā rezonanse ir īpaši noderīga, ja ir aizdomas, ka audzējs varētu būt iesaistījis lielos asinsvadus vai apkārtējos audus.

Lai pārliecinātos par veidojuma ļaundabīgumu, atsevišķos gadījumos veic biopsiju, paņemot nelielu audu paraugu mikroskopiskai izmeklēšanai. Visbiežāk paraugu iegūst operācijas laikā, tomēr noteiktās situācijās biopsija var palīdzēt izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Pēc diagnozes noteikšanas vēzi iedala pēc audzēja lieluma un izplatības; šo sistēmu sauc par stadiju noteikšanu:

• I stadija – audzējs nepārsniedz 7 cm un atrodas tikai nierē
• II stadija – audzējs ir lielāks, bet joprojām nepāriet ārpus nieres
• III stadija – process izplatījies uz apkārtējiem audiem vai asinsvadiem
• IV stadija – audzējs pāraug ārpus nieres un var būt izplatījies uz citiem orgāniem

Nieru vēža ārstēšanas iespējas

Nieru vēža ārstēšanā bieži centrālā nozīme ir ķirurģiskai pieejai, un arī vēlīnākās stadijās operācija var būtiski uzlabot pacienta stāvokli. Agrīni atklātas slimības gadījumā veic daļēju vai pilnīgu nieres izņemšanu. Arī izplatīta vēža gadījumā ķirurģiska ārstēšana noteiktās situācijās var būt lietderīga.

Tomēr ne visi pacienti ir operējami; ļoti gados veciem cilvēkiem vai pacientiem ar smagām blakus slimībām var tikt izvēlētas citas metodes. Kā alternatīva var tikt izmantota procedūra, kurā audzēju sasaldē (krioterapija) vai iznīcina ar augstas temperatūras iedarbību (radiofrekvences ablācija).

Mērķterapijā izmanto medikamentus, kas kavē audzēja augšanu un izplatīšanos. Šīs zāles iedarbojas uz signālceļiem, kas nepieciešami vēža šūnu dzīvotspējai, un var nomākt jaunu asinsvadu veidošanos audzējā. Parasti tās tiek panestas labāk nekā klasiskā ķīmijterapija.

Imūnterapijas mērķis ir aktivizēt paša organisma imūnsistēmu cīņai pret vēža šūnām. Nieru vēža ārstēšanā tiek izmantoti vairāki imūnterapijas veidi.

Tā kā tiek nepārtraukti pētītas arvien modernākas ārstēšanas pieejas, dalība klīniskajos pētījumos dažiem pacientiem var būt aktuāla iespēja.

Staru terapiju un ķīmijterapiju nieru audzēju gadījumā izmanto retāk nekā daudzu citu onkoloģisku slimību ārstēšanā. Visbiežāk staru terapija palīdz mazināt sāpes vai citus simptomus, ja vēzis jau ir izplatījies. Ķīmijterapija ir efektīvāka noteiktu histoloģisku tipu gadījumā, piemēram, pārejas epitēlija karcinomas vai Vilmsa audzēja gadījumā.

Simptomu mazināšanā nozīmīga ir paliatīvā aprūpe, kuras mērķis ir atvieglot slimības izraisītās sūdzības un uzlabot dzīves kvalitāti neatkarīgi no slimības stadijas.

Kā samazināt risku saslimt ar nieru vēzi?

Lai gan nav iespējams ietekmēt visus faktorus, atteikšanās no smēķēšanas samazina nieru vēža risku, un ir pierādīts, ka pēc smēķēšanas pārtraukšanas tas ar laiku kļūst zemāks. Tāpat ieteicams pievērst uzmanību tam, ar kādām vielām nākas saskarties darba vidē, un ievērot visus drošības pasākumus.

Sabalansēts uzturs un ķermeņa masas uzturēšana normas robežās ir nozīmīgi profilaktiski pasākumi ne tikai nieru vēža, bet arī daudzu citu onkoloģisku slimību riska mazināšanā.

Kopsavilkums

Nieru vēzis bieži norit slēpti un ilgstoši var neizraisīt simptomus, tādēļ ir svarīgi zināt būtiskākos riska faktorus un uzmanīgi sekot līdzi veselības stāvoklim. Savlaicīgi diagnosticējot, īpaši agrīnās stadijās, ārstēšanas rezultāti parasti ir ļoti labi. Kaut arī pamatmetode daudzos gadījumos ir ķirurģiska ārstēšana, mūsdienu medicīnā tiek izmantota arī mērķterapija, imūnterapija un citas mūsdienīgas pieejas.