Kas ir koronavīruss (COVID-19)?

Kopš 2019. gada beigām pasaule ir saskārusies ar jaunu izaicinājumu – jauna koronavīrusa izplatību. Šī infekcija, kas pazīstama kā COVID-19, sākotnēji tika konstatēta Uhaņas pilsētā Ķīnā. To izraisa SARS-CoV-2 – vīruss, kas pieder plaši zināmajai koronavīrusu saimei. Tiek uzskatīts, ka līdzīgi kā iepriekš aprakstītie MERS un SARS izraisītāji, arī šis koronavīruss sākotnēji no dzīvniekiem nonāca cilvēku populācijā, iespējams, ar starpsaimnieka palīdzību.

Koronavīrusa simptomi

Pirmās COVID-19 pazīmes var parādīties 2–14 dienu laikā pēc inficēšanās. Slimības norise var būt atšķirīga: daļai cilvēku tā ir viegla, savukārt citiem iespējamas smagas elpceļu komplikācijas, piemēram, pneimonija vai bronhīts. Smagas norises risks ir augstāks bērniem, senioriem, kā arī personām ar novājinātu imunitāti vai citām hroniskām saslimšanām.

• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Klepus
• Elpas trūkums
• Drebuļi, trīce
• Muskuļu sāpes
• Galvassāpes
• Kakla sāpes
• Ožas vai garšas sajūtas zudums

Infekcijas izplatība

Koronavīruss visbiežāk tiek pārnests no cilvēka cilvēkam. Augstākais inficēšanās risks ir, atrodoties tuvāk nekā 2 metru attālumā no slimnieka, kā arī nonākot saskarē ar elpceļu pilieniem, kas izdalās klepojot vai šķaudot. Lai gan inficēšanās var notikt arī pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam sejai, šis pārneses ceļš parasti tiek uzskatīts par mazāk nozīmīgu.

Riska grupas

Atsevišķām personu grupām ir lielāka iespējamība saslimt ar smagu COVID-19 formu. Tie ir gados vecāki cilvēki, pacienti ar hroniskām plaušu, sirds, aknu vai nieru slimībām, cukura diabētu, kā arī personas ar novājinātu imūnsistēmu vai paaugstinātu ķermeņa masas indeksu. Šīm grupām ieteikts izvairīties no nebūtiskiem braucieniem, publisku vietu apmeklēšanas un pēc iespējas ierobežot kontaktu ar saslimušajiem.

Kā nosaka slimību?

Lai apstiprinātu COVID-19 diagnozi, ir nepieciešams uztriepes paraugs no nazofarneksa vai rīkles. Vienlaikus tiek izvērtēti simptomi, noskaidrota ceļojumu un kontaktu anamnēze, kā arī veikta fizikāla izmeklēšana. Citu slimību izslēgšanai vai slimības gaitas novērtēšanai var izmantot krūškurvja rentgenogrāfiju vai datortomogrāfiju.

Ārstēšanas iespējas

Pašlaik nav specifisku zāļu, kas būtu paredzētas koronavīrusa infekcijas ārstēšanai. Vieglos gadījumos tiek īstenota simptomātiska terapija: lieto līdzekļus temperatūras mazināšanai, preparātus klepus un saaukstēšanās simptomu atvieglošanai, kā arī rekomendē atpūtu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Smagos gadījumos var būt nepieciešama hospitalizācija, skābekļa terapija vai citi dzīvību uzturoši pasākumi.

• Drudža mazināšanai var lietot paracetamolu
• Gaisa mitrināšanai var izmantot aukstā tvaika inhalatoru
• Atpūta un pietiekams šķidruma patēriņš

Ja nepieciešams, tiek nozīmēta intensīvāka atbalstoša terapija, tostarp skābekļa padeve, intravenozi šķidrumi vai citas intensīvās terapijas metodes.

Profilakses pasākumi

Pašlaik ir reģistrētas COVID-19 vakcīnas, kas paredzētas pieaugušajiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma. Papildus vakcinācijai risku palīdz mazināt regulāra roku mazgāšana ar ziepēm vismaz 20 sekundes, maskas lietošana publiskās vietās, izvairīšanās no sejas aizskaršanas, kā arī bieži aizskartu virsmu dezinfekcija.

• Roku higiēna – vismaz 20 sekundes ar ziepēm un ūdeni
• Maskas valkāšana, īpaši cilvēku pulcēšanās vietās
• Neaiztikt acis, degunu un muti ar rokām
• Izvairīties no cieša kontakta ar saslimušiem cilvēkiem
• Regulāri tīrīt durvju rokturus, galdus, tālvadības pultis un citas bieži aizskartas virsmas

Saslimšanas gadījumā vai pie pamatotām aizdomām par infekciju ieteicams palikt mājās un, ja iespējams, izmantot atsevišķu istabu un vannasistabu.

Kas ir koronavīrusi?

Koronavīrusi ir vīrusu saime, kuras nosaukums radies no vīrusa virsmas izciļņiem, kas vizuāli atgādina vainagu. Dzīves laikā lielākā daļa cilvēku saskaras vismaz ar vienu šīs saimes vīrusa paveidu. Biežākie paveidi parasti izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus, tomēr pastāv arī agresīvākas formas, kas var izraisīt smagas plaušu infekcijas.

• Gaisa pilieni no saslimuša cilvēka (klepus, šķaudīšana)
• Fizisks kontakts, piemēram, rokasspiediens ar saslimušo vai pieskaršanās virsmām un pēc tam acu, mutes vai deguna aizskaršana
• Retos gadījumos infekcija var nonākt organismā caur izkārnījumiem

Ar specifiskiem laboratoriskiem izmeklējumiem ārsti var noteikt vīrusa tipu, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas un novērošanas plānu.

Koronavīrusu veidi

Kopumā ir zināmi septiņi šīs saimes vīrusu veidi, kas spēj inficēt cilvēku. Četri no tiem – 229E, NL63, OC43 un HKU1 – ir izplatīti visā pasaulē un visbiežāk izraisa tipiskus saaukstēšanās simptomus.

Pārējie trīs zināmie koronavīrusi rada lielāku satraukumu, jo tie var izraisīt smagas, dzīvībai bīstamas saslimšanas:

• Smags akūts respiratorais sindroms (SARS-CoV)
• Tuvējo Austrumu respiratorais sindroms (MERS-CoV)
• 2019. gadā identificētais jaunais koronavīruss – COVID-19 (SARS-CoV-2)

Šie vīrusa paveidi cilvēkiem visbiežāk tiek pārnesti no dzīvniekiem. Infekcija nereti norit smagi un var beigties ar pneimoniju vai nāvi. Lai gan kopš 2004. gada pasaulē SARS gadījumi vairs netiek konstatēti, atsevišķos reģionos MERS gadījumi joprojām tiek reģistrēti.

Nobeigumā

Koronavīrusi ir salīdzinoši bieži sastopami, un vieglākās to izraisītās infekcijas nereti izpaužas kā saaukstēšanās. Tomēr ir būtiski saglabāt modrību, īpaši, ja simptomi ir izteiktāki, ilgstoši vai ja persona pieder riska grupai. Ja ir aizdomas par iespējamu inficēšanos ar COVID-19 un parādās atbilstošas pazīmes, nevajadzētu kavēties ar vēršanos pie mediķiem turpmāko darbību un ieteikumu saņemšanai. Lai arī informācijas par šo infekciju ir arvien vairāk, profilakses un piesardzības pasākumi joprojām saglabā nozīmi, jo tie palīdz pasargāt gan sevi, gan apkārtējos.