Kakla sāpju cēloņi un ārstēšana

Vairums cilvēku vismaz vienu reizi dzīvē ir nācies saskarties ar nepatīkamu kakla stīvumu. Visbiežāk to izraisa neērta gulēšanas poza, ilgstošs darbs pie datora ar nelabvēlīgu kakla novietojumu, kā arī atsevišķos gadījumos nelielas traumas kakla apvidū.

Kakla iesprūšana – kas tas ir?

Lai gan ikdienā bieži tiek lietots apzīmējums kakla iesprūšana, tas nav oficiāls medicīnisks diagnozes termins. Parasti ar to raksturo izteiktas, taču īslaicīgas sāpes vai muskuļu spazmu, kas var parādīties kaklā, plecu joslas augšdaļā vai pakauša rajonā.

Bieži sastopami arī citi nosaukumi, piemēram, kakla sastīvums vai kakla krakšķēšana. Neatkarīgi no apzīmējuma, šāds stāvoklis var būtiski apgrūtināt ikdienas aktivitātes, lai gan lielākajā daļā gadījumu tas nav nopietns.

Kas izraisa kakla stīvumu?

Kakla stīvumu vai krakšķēšanu var izprovocēt dažādi faktori, tomēr visbiežākais iemesls ir muskuļu spazmas. To uzsver arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālisti, norādot, ka pacienti visbiežāk sūdzas tieši par muskuļu saspringumu.

Vienlaikus iespējami arī citi cēloņi:

• Kakla locītavu izmaiņas, tostarp artrīts
• Muskuļu vai fasciju sindroms, kas atbilst miofasciālu sāpju izpausmēm
• Sāpes, kas izstaro no kakla uz roku, un var būt saistītas ar starpskriemeļu disku procesu vai nervu iekaisumu

Komplekss skatījums uz kakla sāpēm

Viena no plašāk apspriestajām pieejām paredz, ka kakla sāpes bieži rodas starpskriemeļu locītavu darbības traucējumu dēļ. Šajā mehānismā var būt iesaistīti ne tikai skriemeļi, bet arī diski, saites un mugurējās locītavas.

Lai gan šāda veida locītavu disfunkcija nereti izraisa ļoti intensīvas sāpes, vairumā gadījumu tā nav bīstama veselībai. Sāpes parasti saistītas ar iekaisumu, nervu kairinājumu vai nospiedumu, muskuļu sastiepumu vai kakla saišu iestiepumu pēkšņu kustību rezultātā.

Atšķirīgi sāpju avoti dažādās vecuma grupās

Jaunākiem cilvēkiem kakla sāpes biežāk saistās ar muskuļu spazmām, savukārt gados vecāki pacienti biežāk norāda uz locītavu problēmām, tostarp artrītu. Diskomfortu vecākā vecumā var pastiprināt samazināts kakla kustību apjoms, izteikts stīvums vai krakšķēšana.

Tomēr jebkura vecuma cilvēkiem var rasties situācijas, kad kakla iesprūšana izraisa spazmu mugurējo locītavu darbības traucējumu dēļ. Dažkārt sāpes var izstarot uz rokām vai galvu.

Kā sev palīdzēt, ja sāp kakls?

Ja pamostaties ar sastingušu kaklu un nav bijusi nopietna trauma, parasti var palīdzēt vienkārši mājas pasākumi:

• Īslaicīga slodzes samazināšana un atpūta
• Aukstuma vai siltuma kompreses
• Saudzīga masāža
• Vingrojumi muskuļu atslābināšanai
• Pretsāpju medikamenti
• Vingrojumi kustīguma uzlabošanai

Ieteicams izvairīties no aktivitātēm, kas pastiprina kakla noslodzi, tostarp kontakta sporta, straujām kustībām un ilgstošas atrašanās nepareizā pozā.

Pilnīgs miera režīms ilgākā periodā var veicināt sāpju un stīvuma pastiprināšanos, tādēļ svarīgi saglabāt kustīgumu un pievērsties stājas korekcijai. Atbilstoša šķidruma uzņemšana un saudzīga stiepšana var veicināt atlabšanu.

Kad nepieciešams konsultēties ar ārstu?

Ja sāpes nepāriet vienas nedēļas laikā vai traucē ierastajām ikdienas aktivitātēm, ir ieteicams vērsties pie medicīnas speciālista.

Neatliekama palīdzība jāmeklē, ja vienlaikus parādās nejutīgums, vājums rokās vai nespēja noturēt priekšmetus, gaitas traucējumi, izteiktas galvassāpes vai reibonis. Paaugstināts risks tiek izvērtēts arī tad, ja esat vecāks par 50 gadiem, ir bijusi kakla trauma vai sāpes pastiprinās, saliecot galvu uz priekšu.