Krona slimības diagnostika

Krona slimības atpazīšana un diagnosticēšana parasti nav ātrs process. Klīniskās izpausmes nereti pārklājas ar citu gremošanas trakta slimību simptomiem, tādēļ precīzai diagnozei bieži nepieciešama padziļināta izmeklēšana. Dažkārt ir sarežģīti atšķirt Krona slimību no čūlainā kolīta, jo abām iekaisīgajām zarnu slimībām raksturīgās pazīmes var būt ļoti līdzīgas.

Diagnozes izaicinājumi

Krona slimībai nav tikai tai raksturīgu, viennozīmīgi atšķiramu simptomu, tāpēc diferencēšana no citām saslimšanām var būt apgrūtinoša. Visbiežāk novēro sāpes vēderā, caureju un ķermeņa masas samazināšanos, taču šādas sūdzības iespējamas arī daudzu citu gremošanas trakta traucējumu gadījumā. Diagnostiku sarežģī arī tas, ka nepastāv viens konkrēts tests, kas nepārprotami apstiprinātu Krona slimību.

Attēldiagnostikas izmeklējumi

Lai noteiktu iekaisuma lokalizāciju un raksturu, parasti veic dažādus attēldiagnostikas izmeklējumus. Izmanto vairākas metodes:

Kolonoskopija

Kolonoskopijas laikā ārsts var tieši apskatīt resno zarnu. Izmeklējums ļauj noteikt iekaisuma perēkļus vai čūlas, kas var izpausties kā atsevišķi veselu un bojātu audu segmenti. Kolonoskops ir elastīga caurulīte ar videokameru, ko ievada caur anālo atveri, lai novērtētu zarnu gļotādu un nepieciešamības gadījumā paņemtu audu paraugus biopsijai.

Rezultātu kvalitātei nozīmīga ir sagatavošanās: parasti pirms procedūras jāatturas no ēdiena uzņemšanas un jālieto spēcīgi caurejas līdzekļi, lai zarnas būtu pilnībā attīrītas. Izmeklējuma laikā visbiežāk piemēro sedāciju, tāpēc pacients sāpes parasti nejūt. Pēc procedūras parasti iesaka tajā pašā dienā atpūsties, savukārt ikdienas aktivitātes bieži iespējams atsākt nākamajā dienā.

Augšējā gremošanas trakta endoskopija un enteroskopija

Tā kā Krona slimība atsevišķos gadījumos skar arī augšējo gremošanas traktu, var veikt izmeklēšanu ar endoskopu, ko ievada caur muti līdz divpadsmitpirkstu zarnai. Šī procedūra ļauj izvērtēt barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākumdaļas stāvokli, kā arī paņemt biopsijas materiālu. Pirms izmeklējuma vairākas stundas nedrīkst ēst. Lai gan procedūru veic ar atsāpināšanu, pacients parasti paliek pie samaņas, un pēc izmeklējuma parasti nepieciešams pavadonis ceļam uz mājām.

Datortomogrāfija un magnētiskās rezonanses izmeklējumi

DT un MR izmeklējumi nodrošina detalizētus vēdera dobuma orgānu attēlus. Datortomogrāfijas enterogrāfija (DTE) palīdz novērtēt zarnu sieniņas biezumu un konstatēt iekaisuma, asiņošanas vai citu izmaiņu perēkļus. Magnētiskās rezonanses enterogrāfija (MRE) vēl precīzāk ataino iekaisuma izmaiņas, iespējamu rētošanos un zarnas sašaurinājumus.

Šiem izmeklējumiem nepieciešams iepriekš neēst, visbiežāk apmēram četras stundas. Procedūras laikā var lietot kontrastvielu, ko iedzer, ievada vēnā vai ievada klizmas veidā. Tas uzlabo attēlu kvalitāti un ļauj skaidrāk izvērtēt zarnu izmaiņas.

Kapsulas endoskopija

Tā ir mūsdienīga diagnostikas metode, kuras laikā pacients norij nelielu kapsulu ar iebūvētu kameru. Kapsulai virzoties cauri gremošanas traktam, kamera nepārtraukti nosūta attēlus uz ārēju reģistrēšanas ierīci. Izmeklējumu veic tikai pēc tam, kad pārliecinās par aizsprostojuma neesamību tievajā zarnā, lai kapsula neiestrēgtu.

Pirms kapsulas norīšanas arī jāatturas no ēdiena uzņemšanas, parasti vairākas stundas. Pēc tam pacients parasti var turpināt ikdienas aktivitātes, bet kapsula dabiski izdalās ar fēcēm. Iegūtie attēli tiek izmantoti zarnu gļotādas detalizētai izvērtēšanai, un par rezultātiem nereti tiek plānota papildu konsultācija.

Laboratoriskie un citi izmeklējumi

Lai gan neviens asins analīžu tests nespēj apstiprināt Krona slimību kā vienīgo diagnozi, laboratoriskie rādītāji palīdz izvērtēt organisma vispārējo stāvokli un iekaisuma izraisītās izmaiņas.

• Tiek noteikts eritrocītu un leikocītu skaits, kas var liecināt par iekaisumu vai asins zudumu.
• Tādi rādītāji kā C reaktīvais proteīns (CRP) un eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ) palīdz sekot iekaisuma aktivitātei.
• Aknu funkcijas rādītāji, elektrolīti un B12 vitamīna līmenis raksturo vispārējo organisma stāvokli.

Fēču analīzes ir būtiskas, lai izslēgtu bakteriālas, parazitāras vai citas infekcijas, kā arī novērtētu asiņu vai iekaisuma pazīmju klātbūtni. Nozīmīgs fēču tests ir kalprotektīna noteikšana, kas palīdz konstatēt zarnu iekaisumu, jo aktīva iekaisuma laikā kalprotektīna līmenis mēdz būt paaugstināts.

Diferenciāldiagnostika

Pirms Krona slimības galīgas apstiprināšanas nepieciešams izvērtēt arī citu saslimšanu iespējamību, jo to simptomi var būt līdzīgi. Visbiežāk apsveramie stāvokļi:

• Bakteriāls kolīts, piemēram, E. coli izraisītas infekcijas gadījumā
• Clostridioides difficile infekcija, kas bieži norit ar izteiktu caureju un sāpēm
• Išēmisks kolīts, kas saistīts ar nepietiekamu zarnas asinsapgādi un var prasīt neatliekamu ārstēšanu
• Mikroskopisks kolīts, īpaši ilgstošas caurejas gadījumā
• Parazitāras zarnu infekcijas, jo īpaši pēc ceļojumiem uz noteiktiem reģioniem
• Čūlainais kolīts kā cita iekaisīga zarnu slimība, kuru būtiski precīzi nošķirt no Krona slimības
• Vīrusu infekcijas, jo akūta vīrusu gastroenteropātija parasti pāriet dažu dienu laikā

Ar ko saistīti diagnostikas izaicinājumi?

Lai gan asins analīzes palīdz izvērtēt vispārējo veselības stāvokli un iekaisuma pakāpi, ar tām vien nepietiek, lai apstiprinātu Krona slimību. Precīzu diagnozi un atbilstošas ārstēšanas izvēli nodrošina tikai visaptveroša klīniskā izvērtēšana, laboratoriskie izmeklējumi un attēldiagnostika.