Hroniskā noguruma sindroma ārstēšana

Hroniska noguruma sindroms (ME/CFS) ir stāvoklis, kura kontrole nereti ir sarežģīta, jo nepastāv viena universāla ārstēšanas pieeja, kas derētu visiem pacientiem. Tomēr dzīvesveida pielāgošana, emocionālais atbalsts, atsevišķi medikamenti un papildu pasākumi var mazināt simptomu izpausmes, palīdzēt pielāgoties ikdienai un uzlabot dzīves kvalitāti. Sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem iespējams izstrādāt individuālu simptomu vadības plānu, balstītu uz konkrētajām sūdzībām.

Dzīvesveida izmaiņas un pašpalīdzības pasākumi

Daudziem cilvēkiem ar ME/CFS ikdienas ritms prasa pielāgošanos un jaunu ieradumu izveidi. Simptomu raksturs un intensitāte var būt ļoti atšķirīga, tāpēc būtiski regulāri sekot pašsajūtai. Var noderēt dienasgrāmata vai piezīmes par to, kādas aktivitātes un kādā apjomā ir panesamas, kas izraisa stāvokļa pasliktināšanos un kādas pazīmes var liecināt par tuvojošos noguruma saasinājumu.

• Īsu, kontrolētu aktivitāšu posmu izvēle un regulāras atpūtas ieplānošana palīdz samazināt pārslodzes risku.
• Stabilas dienas rutīnas veidošana ļauj paveikt svarīgāko, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas noslodzes vienā reizē.
• Aktivitāšu veidus ieteicams mainīt, kombinējot sēdošu un stāvošu darbu, kā arī garīgu slodzi ar fiziski vieglākām nodarbēm.
• Jāmeklē veidi, kā mazināt ķermeņa slodzi, piemēram, ēdiena gatavošanu virtuvē organizēt sēdus stāvoklī.

Viens no biežāk aprakstītajiem sarežģījumiem ME/CFS gadījumā ir tā dēvētais pārslodzes un izsīkuma cikls, kad labākas pašsajūtas brīdī tiek izdarīts pārāk daudz, bet nākamajās dienās simptomi izteikti pastiprinās. Būtisku ieguvumu var sniegt aktivitāšu plānošana un konsekventa savu raisošo faktoru un robežu novērošana.

Miegs un atpūta

Neatjaunojošs miegs un dažādi miega traucējumi ir nozīmīga ME/CFS sastāvdaļa. Lai uzlabotu miega kvalitāti, var būt lietderīgi:

• ievērot vienotu iešanas gulēt un mošanās laiku;
• vakara stundās izvēlēties mierīgas nodarbes un izvairīties no aktivitātēm, kas ir kustīgi intensīvas vai stimulē prātu;
• pēc pusdienlaika nelietot kofeīnu, ierobežot alkoholu un vakaros izvairīties no smagiem ēdieniem;
• guļamistabu izmantot galvenokārt atpūtai un miega vajadzībām, no tās izņemot elektroniskās ierīces;
• dienas snaudām jābūt īsām un to ilgums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes;
• nodrošināt, lai guļamistaba būtu klusa, tumša, komfortabla un ar piemērotu temperatūru.

Stresa kontrole un psiholoģiskais atbalsts

Dziļās elpošanas paņēmieni, apzinātības prakses (mindfulness) vai dažādi relaksācijas vingrinājumi var palīdzēt mazināt emocionālo spriedzi un trauksmi, kas šo stāvokli nereti pavada. Ja nepieciešams, ieteicams meklēt atbalstu tuvākajā lokā, pašpalīdzības grupās vai konsultēties ar profesionālu psihologu.

Uzturs un šķidruma uzņemšana

Sabalansēts uzturs ar pilnvērtīgiem produktiem un nepieciešamajiem vitamīniem ir nozīmīgs ikvienam. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka īpaši specifiska diēta būtu universāli efektīva ME/CFS gadījumā, tomēr daļa cilvēku ziņo par pašsajūtas uzlabojumu, izslēdzot atsevišķus produktus vai vairāk pievēršoties olbaltumvielu avotiem, kā arī A un E vitamīnam.

Pašpalīdzība ķermenim

Daļa ME/CFS pacientu ir jutīgi pret temperatūras svārstībām. Aukstajā laikā stāvokli var atvieglot sildoši līdzekļi, piemēram, sildītājs vai siltas zeķes. Relaksācijai var palīdzēt silta vai vēsa vanna, kā arī pēdu mērcēšana. Muskuļu sasprindzinājuma mazināšanai mēdz izmantot sildošu griķu maisiņu vai tvaiku. Plaši izplatītas ir arī vannas ar Epsom sāli.

Bezrecepšu līdzekļi

Atsevišķu simptomu mazināšanai var tikt izmantoti bezrecepšu līdzekļi, taču par visiem lietotajiem preparātiem ir būtiski informēt ārstu.

• Nemiera vai miega traucējumu gadījumā dažkārt īslaicīgi tiek izmantoti miegu veicinoši preparāti, piemēram, melatonīns.
• Sāpju mazināšanai var lietot lokāli uzklājamus līdzekļus, piemēram, ārstnieciskos plāksterus vai gelus ar mentolu, kamparu vai kapsaicīnu. Tie ir piemēroti lokalizētām sāpēm un jālieto atbilstoši norādījumiem, īpaši, ja āda ir jutīga.
• Vispārēju sāpju vai drudža gadījumā tiek lietoti bezrecepšu medikamenti, piemēram, ibuprofēns vai naproksēns.

Recepšu medikamenti

ME/CFS nav izstrādātu specifisku zāļu, kas vērstas tieši uz slimības izārstēšanu, tomēr ārsti var nozīmēt dažādus preparātus, lai mazinātu atsevišķus simptomus vai to kombinācijas. Visbiežāk tiek izmantots:

• Antidepresanti, tostarp selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori, serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori, kā arī tricikliskie antidepresanti, lai mazinātu miega un garastāvokļa traucējumus un samazinātu sāpes.
• Trauksmes gadījumā var tikt nozīmēti sedatīvi līdzekļi, parasti uz īsu laiku iespējamas pieraduma veidošanās vai blakusparādību dēļ.
• Pastāvīgu sāpju gadījumā reizēm nepieciešami spēcīgāki medikamenti nekā parasti bezrecepšu līdzekļi, taču vienlaikus nedrīkst lietot vairākus vienas grupas preparātus, lai mazinātu kaitējuma risku nierēm vai gremošanas sistēmai.
• Asinsrites regulācijas traucējumu gadījumā, piemēram, ortostatiskas nepanesības situācijās, var tikt lietoti medikamenti, kas palielina asins tilpumu vai ietekmē asinsvadus.

Daļa ārstu var rekomendēt miega zāles, ja citi miega uzlabošanas pasākumi nav efektīvi, tomēr parasti tās ordinē īslaicīgi un nelielās devās. Ja tiek apstiprināta infekcija, var tikt nozīmēti pretmikrobu līdzekļi (antibiotikas, pretvīrusu preparāti un citi), bet tikai objektīvi pierādītas infekcijas gadījumā.

Papildu un alternatīvās pieejas

Starp alternatīvām metodēm daļa cilvēku izvēlas akupunktūru, masāžu, relaksācijas vai apzinātības nodarbības, lai mazinātu saspringumu, nogurumu vai uzlabotu pašsajūtu. Tiek izmantotas arī ķīniešu izcelsmes prakses, piemēram, cigun vai taiči, kur kustības tiek apvienotas ar elpošanas un meditācijas elementiem. Atsevišķos gadījumos var tikt ieteikti uztura bagātinātāji, īpaši tad, ja ir konstatēti deficīti.

Uztura bagātinātāji, kurus cilvēki biežāk izvēlas enerģijas, imūnās funkcijas vai sāpju kontroles nolūkā:

• Enerģijai: karnitīns, koenzīms Q10, kreatīns, D-riboze, magnijs, NADH, SAM-e, vitamīns B12
• Imūnajai funkcijai: karnitīns, koenzīms Q10, DHEA, lizīns, rodiola, teanīns
• Sāpēm: lizīns, magnijs, zivju eļļa (omega-3), kurkumīns, vitamīns D
• Miegam: melatonīns, baldriāns
• Garastāvoklim: DHEA, folskābe, lizīns
• Smadzeņu funkcijai: 5-HTP, karnitīns, folskābe, omega-3, rodiola, SAM-e, teanīns

Pirms uztura bagātinātāju lietošanas uzsākšanas ir ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai mazinātu iespējamās mijiedarbības vai nevēlamu reakciju risku.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāds speciālists ārstē hroniska noguruma sindromu?

Sākotnēji ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā var nosūtīt pie atbilstoša speciālista, piemēram, reimatologa, neirologa vai miega traucējumu speciālista. Speciālists izvērtē simptomus, diferencē hroniska noguruma sindromu no citām līdzīgām veselības problēmām un nosaka, vai vajadzīgi papildu izmeklējumi.

Kāds uzturs ir piemērots ME/CFS gadījumā?

Racionāls un pilnvērtīgs uzturs ir īpaši būtisks hroniska noguruma gadījumā, dodot priekšroku daudzveidīgiem un uzturvielām bagātiem produktiem un ierobežojot piesātināto tauku un tā dēvēto tukšo kaloriju avotus. A un E vitamīna avoti, piemēram, liesa gaļa, augu eļļas, olas un mājputnu gaļa, var būt noderīgi, taču stingras, universālas norādes par konkrētu produktu obligātu iekļaušanu vai izslēgšanu nepastāv.

Vai ar ME/CFS drīkst nodarboties ar sportu?

Ir svarīgi izvēlēties individuāli piemērotu fiziskās slodzes apjomu un nepalielināt intensitāti pat tad, ja pašsajūta uz īsu brīdi uzlabojas. Parastie ieteikumi par aerobām vai augstas intensitātes aktivitātēm cilvēkiem ar ME/CFS nav piemērojami un var pasliktināt pašsajūtu. Pirms jebkādas treniņu programmas uzsākšanas nepieciešama saruna ar ārstu, lai pārliecinātos, ka fiziskās aktivitātes ir drošas un atbilstošas.

Vai armodafinils palīdz hroniska noguruma ārstēšanā?

Armodafinilu dažkārt lieto izteiktas miegainības gadījumā, tomēr nav pierādīts, ka šis medikaments būtu efektīvs ME/CFS gadījumā. Par šāda risinājuma izvēli ieteicams runāt ar ārstu, kurš izvērtēs iespējamo ieguvumu un riskus konkrētajā situācijā.

Vai ir iespējama izveseļošanās?

Pašlaik nav terapijas, kas pilnībā likvidētu hroniska noguruma sindromu, tomēr, mērķtiecīgi kontrolējot simptomus un rūpējoties par pašaprūpi, ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti. Noderīga var būt rūpīgi veidota ēdienkarte, fiziskās slodzes plānošana, atpūtas režīms, psiholoģisks atbalsts un relaksācijas prakses, piemēram, meditācija vai elpošanas vingrinājumi.