Hipoglikēmijas cēloņi un riska faktori

Hipoglikēmija ir stāvoklis, kad asinīs pazeminās cukura jeb glikozes koncentrācija. Visbiežāk tā novērojama cilvēkiem ar cukura diabētu, tomēr zems glikozes līmenis var rasties arī personām bez diabēta.

Biežākās hipoglikēmijas pazīmes

Zems cukura līmenis asinīs visbiežāk kļūst klīniski jūtams, ja tas cilvēkiem ar diabētu pazeminās līdz 3,9 mmol/l vai zemāk, savukārt personām bez diabēta – zem 3,1 mmol/l. Raksturīgākie simptomi ir trīce, pastiprināta svīšana, nespēks, reibonis, izteikta bada sajūta un apjukums.

Galvenie hipoglikēmijas cēloņi

Šāds stāvoklis var attīstīties dažādu iemeslu dēļ. Lai gan visbiežāk hipoglikēmija ir saistīta ar nepiemērotu diabēta ārstēšanu, tā var rasties arī cilvēkiem, kuriem šī slimība nav diagnosticēta. Tālāk uzskaitītie iespējamie cēloņi ir iedalīti pēc tā, vai personai ir cukura diabēts.

Hipoglikēmijas cēloņi cilvēkiem ar cukura diabētu

• Nepietiekams ogļhidrātu daudzums: ja uzturā uzņem pārāk maz ogļhidrātu, kas ir galvenais glikozes avots, cukura līmenis var strauji pazemināties. Tas bieži notiek gadījumos, kad medikamentu lietošana nav saskaņota ar ēdienreižu plānu.
• Izlaistas vai novēlotas ēdienreizes: lietojot insulīnu vai citus glikozes līmeni pazeminošus medikamentus, ēdienreižu izlaide vai aizkavēšanās var izraisīt glikozes kritumu.
• Fiziskā slodze: intensīva sportošana, īpaši ja pirms vai pēc treniņa netiek uzņemts pietiekams uzturs, var veicināt cukura līmeņa pazemināšanos. Ieteicams turēt pieejamus ātri uzsūcošus ogļhidrātus, piemēram, sulu vai rozīnes.
• Kļūdas medikamentu lietošanā: pārāk liela insulīna vai citu pretdiabēta zāļu deva var būtiski samazināt glikozes koncentrāciju.
• Alkohola lietošana: kombinācijā ar insulīnu vai citām zālēm alkohols var palielināt hipoglikēmijas risku, īpaši tad, ja netiek ēsts.
• Ķermeņa masas izmaiņas: samazinoties ķermeņa masai, var pieaugt jutība pret insulīnu, un iepriekš piemērota zāļu deva var kļūt par lielu. Pēc kuņģa operācijām biežāk iespējamas arī glikozes līmeņa svārstības.
• Saslimšanas: infekciju vai kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā kļūst grūtāk uzturēt stabilu cukura līmeni, īpaši, ja mazinās apetīte vai pasliktinās barības vielu uzsūkšanās.
• Nieru darbības pasliktināšanās: nieru funkcijas traucējumu gadījumā insulīns no organisma izdalās lēnāk, tādēļ var attīstīties hipoglikēmija.

Citi hipoglikēmijas cēloņi

• Medikamenti: atsevišķas antibiotikas, piemēram, cefditorēns, tigeciklīns, ertapenēms un klaritromicīns, var pazemināt glikozes līmeni arī cilvēkiem, kuri nelieto pretdiabēta zāles. Tāpat cukura līmeņa kritums iespējams, pārdozējot noteiktus sirds medikamentus, glikokortikoīdus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
• Pārmērīga alkohola lietošana: ilgstoši lietojot alkoholu lielos daudzumos, īpaši kombinācijā ar neēšanu, aknas var nespēt saražot pietiekamu glikozes daudzumu, kas izraisa izteiktu tās līmeņa pazemināšanos asinīs.
• Hormonāli traucējumi: virsnieru vai hipofīzes funkcijas traucējumu gadījumā var samazināties cukura līmenis asinīs. Bērniem hipoglikēmija var būt saistīta ar augšanas hormona deficītu.
• Pārlieku augsta insulīna ražošana: retos gadījumos noteiktu audzēju ietekmē organisms var producēt pārāk daudz insulīna, kas izraisa zemu glikozes līmeni.
• Autoimūnas slimības: dažiem cilvēkiem imūnsistēma var ietekmēt insulīna darbību tā, ka attīstās hipoglikēmija.
• Reaktīvā hipoglikēmija: šim stāvoklim raksturīgs izteikts cukura līmeņa kritums dažas stundas pēc ēšanas. Tas var parādīties jebkurā vecumā un nav atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir cukura diabēts.

Kas palielina hipoglikēmijas risku?

• Vecāks vecums vai iepriekšēji hipoglikēmijas epizodes: senioriem un cilvēkiem, kuri šo stāvokli jau ir piedzīvojuši, biežāk novēro jutīgumu pret glikozes svārstībām.
• Nepietiekama veselības aprūpes uzraudzība: grūtības ievērot ārsta norādījumus, neskaidras rekomendācijas vai nepilnvērtīga aprūpe var paaugstināt risku.
• Vājāka simptomu atpazīšana: ja epizodes atkārtojas bieži, tipiskās pazīmes var kļūt mazāk izteiktas vai nepamanāmas, kas īpaši palielina bīstamību.
• Noteiktu zāļu lietošana: lielāks risks saistīts ar insulīna lietošanu vai noteiktu pretdiabēta medikamentu kombinācijām.
• Smēķēšana: nikotīns var ietekmēt insulīna darbību un tādējādi palielināt zema glikozes līmeņa iespējamību.
• Priekšlaicīgas dzemdības: priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem hipoglikēmija bieži attīstās drīz pēc piedzimšanas ierobežotu enerģijas rezervju un barošanas grūtību dēļ.

Kopsavilkums

Straujš cukura līmeņa kritums asinīs var izpausties ar dažādām nepatīkamām sajūtām, tostarp reiboni, izsalkumu, nespēku, pastiprinātu svīšanu vai apziņas traucējumiem.

Visbiežāk hipoglikēmija skar cilvēkus ar cukura diabētu, tomēr uzmanība nepieciešama arī citos gadījumos, piemēram, lietojot noteiktus medikamentus, nodarbojoties ar intensīvu fizisko slodzi vai lietojot alkoholu lielos daudzumos.

Ja hipoglikēmijas simptomi atkārtojas bieži, ieteicams pārrunāt iespējamos iemeslus ar savu veselības aprūpes speciālistu. Daudzos gadījumos uztura vai medikamentu lietošanas pielāgošana palīdz mazināt šī stāvokļa atkārtošanās risku.