Herpes infekcijas profilakse

Herpes ir viena no visizplatītākajām vīrusu infekcijām, kas var skart gan mutes apvidu, gan dzimumorgānu zonu. Galvenie ierosinātāji ir HSV-1 un HSV-2, un tie nereti izplatās nemanāmi, jo daudzi inficētie nemaz nenojauš, ka ir vīrusa nēsātāji. Tomēr, izprotot riska faktorus un ievērojot piesardzības pasākumus, iespējams mazināt inficēšanās iespējamību gan sev, gan citiem.

Dzimumorgānu herpes izplatīšanās ceļi

Dzimumorgānu herpes pārsvarā tiek pārnesta tieša kontakta laikā dzimumattiecībās ar inficētu personu. Visbiežāk šo infekciju izraisa HSV-2, taču arvien vairāk gadījumu ir saistīti arī ar HSV-1, ko tradicionāli biežāk saista ar mutes apvidus herpes izpausmēm. Būtiska problēma ir tā, ka vīruss var tikt nodots arī tad, ja simptomu nav, piemēram, vīrusa neaktīvas norises laikā vai gadījumos, kad tas izdalās no ādas vai gļotādas bez redzamām čūlām vai izsitumiem.

Kā mazināt inficēšanās iespējamību?

• Prezervatīvu konsekventa lietošana dzimumakta laikā var ievērojami samazināt risku, taču jāņem vērā, ka tie neaptver visas ādas zonas, kur vīruss var atrasties.
• Mutes un dzimumorgānu herpes var tikt pārnesta arī orālā seksa laikā, tādēļ orālā seksa gadījumā ieteicams izmantot barjeras aizsardzības līdzekļus, piemēram, prezervatīvus vai šim nolūkam paredzētas aizsargplēves.
• Jāizvairās no dzimumkontaktiem, ja ir novērojami herpes izsitumi vai jūtami prodromālie simptomi pirms izsitumu parādīšanās, tostarp nieze, tirpšana, sāpes vai dedzināšana dzimumorgānu vai taisnās zarnas apvidū, kā arī šaujošas sāpes gurnos, sēžamvietā vai kājās.
• Ja izsitumi jau ir sākušies vai ir acīmredzami, ka tie tuvojas, ieteicams atturēties no jebkādiem dzimumkontaktiem vismaz vienu nedēļu pēc tam, kad visas čūliņas ir pilnībā sadzijušas un kreveles ir nokritušas.

Mutes herpes pārneses profilakse

HSV-1 visbiežāk izpaužas kā tā dēvētie saaukstēšanās pūslīši uz lūpām vai mutes apvidū. Arī tad, ja redzamu bojājumu nav, vīrusu var nodot, piemēram, apskaujoties, skūpstoties vai lietojot kopīgus priekšmetus. Liela daļa cilvēku ar herpes vīrusu inficējas tieši bērnībā.

• Nedrīkst koplietot priekšmetus, kas nonāk saskarē ar lūpām, piemēram, traukus, lūpu balzamu vai zobu birsti.
• Nav ieteicams dzert no vieniem un tiem pašiem traukiem, kā arī lietot kopā ar citiem smēķēšanas piederumus.
• Jāizvairās no skūpstīšanās ar personu, kurai ir aktīvs herpes bojājums uz lūpām vai ap muti.

HSV-1 var tikt pārnests no mutes apvidus uz dzimumorgāniem orālā seksa laikā. Savukārt HSV-2 var izraisīt mutes dobuma bojājumus, ja persona veic orālo seksu partnerim, kuram ir dzimumorgānu herpes izpausmes.

Kā mazināt mutes herpes atkārtošanos?

• Ieteicams izvairīties no jebkādiem mutes apvidus bojājumiem un traumām.
• Lūpas jāaizsargā no saules ultravioletā starojuma, lietojot aizsargājošu balzamu.
• Vēlams mazināt stresa ietekmi, jo stress palielina herpes uzliesmojumu risku.

Vai pretvīrusu zāles mazina herpes izplatīšanos?

Herpes uzliesmojumus var kontrolēt ar pretvīrusu medikamentiem, kas kavē vīrusa vairošanos. Šim nolūkam visbiežāk tiek lietoti trīs preparāti: aciklovirs, valaciklovirs un famciklovirs. Šīs zāles var lietot gan uzliesmojuma laikā pēc nepieciešamības, gan ilgstoši nelielās devās, lai samazinātu recidīvu biežumu un mazinātu vīrusa pārnešanas iespēju partnerim.

Ilgstošas lietošanas gadījumā, proti, supresīvās terapijas laikā, organismā parasti samazinās vīrusa daudzums, tādējādi mazinot risku inficēt citus arī tad, ja nav simptomu. Vienlaikus jārēķinās, ka pat zāļu lietošanas fonā neliela pārnešanas iespējamība saglabājas.

Kā pasargāt jaundzimušos no herpes?

Veseliem pieaugušajiem herpes infekcija parasti neizraisa smagas komplikācijas, taču grūtniecības laikā tā var kļūt īpaši bīstama, jo īpaši gadījumos, kad vīruss tiek nodots bērnam dzemdību laikā vai neilgi pēc piedzimšanas.

Visbiežāk inficēšanās notiek dzemdību laikā, auglim nonākot saskarē ar mātes maksts vai dzemdību kanāla herpes bojājumiem. Ļoti retos gadījumos vīruss var tikt pārnests vēl grūtniecības laikā vai pēc dzimšanas, ja jaundzimušais saskaras ar aktīvu herpes bojājumu. Ar mātes pienu herpes vīruss netiek pārnests.

Grūtniecēm ieteicams nekavēties ar ārsta konsultāciju, jo, ja sievietei ir aktīva dzimumorgānu herpes, pēdējās grūtniecības nedēļās var tikt nozīmēti pretvīrusu medikamenti, lai mazinātu infekcijas risku bērnam. Dzemdību laikā, ja bojājumi ir aktīvi, ir nepieciešama īpaši rūpīga medicīniskā uzraudzība.

Pēc dzemdībām mātei ar aktīvu herpes infekciju jāievēro pastiprināta roku higiēna un jāizvairās no saskares ar bojājumiem, lai pasargātu jaundzimušo.

Īss kopsavilkums

Gan dzimumorgānu herpes, gan mutes herpes bieži izplatās bez izteiktiem simptomiem. Visdrošākais veids, kā mazināt vīrusa pārnešanu, ir izvairīties no cieša kontakta, īpaši dzimumattiecībām vai skūpstiem, ja inficētajai personai ir simptomi vai jūtamas agrīnas herpes pazīmes.

Prezervatīvu un citu barjeras aizsardzības līdzekļu lietošana, pretvīrusu terapija un piesardzīga rīcība palīdz mazināt risku sev un citiem. Grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ir būtiski konsultēties ar ārstu par papildu aizsardzības pasākumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi par herpes infekciju

Vai drīkst skūpstīt cilvēku, kuram ir HSV-1?

Ja personai ir aktīvs herpes bojājums, no skūpstīšanās ieteicams atturēties. Ja simptomu nav, vīrusa pārnešana ir retāka, tomēr inficēšanās ir iespējama arī bez redzamām čūlām, jo vīruss var tikt nodots vēl pirms izsitumu parādīšanās.

Vai prezervatīvi pilnībā pasargā no herpes?

Regulāra prezervatīvu lietošana samazina risku, tomēr vīruss var izplatīties arī ar ādas zonām, kuras prezervatīvs nenosedz. Līdz ar to tā nav pilnīga aizsardzība.

Vai dzimumattiecības ar cilvēku, kuram ir herpes, vienmēr beidzas ar inficēšanos?

Nē, taču risks pastāv. Nepieciešams lietot prezervatīvus un apspriest ar ārstu pretvīrusu medikamentu lietošanu, kas var mazināt uzliesmojumu biežumu un pārnešanas iespējamību.