Histerektomija: pārskats

Histerektomija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā tiek izņemta dzemde, un tā var būt saistīta ar nozīmīgām pārmaiņām sievietes dzīvē. Atsevišķās situācijās vienlaikus tiek izņemti arī citi reproduktīvās sistēmas orgāni, piemēram, olnīcas vai dzemdes kakls. Šo procedūru bieži izmanto ļaundabīgu vai labdabīgu dzemdes izmaiņu, endometriozes, miomu un citu veselības traucējumu ārstēšanā, ja iepriekš pielietotās ārstēšanas iespējas vairs nedod rezultātu. Lai gan histerektomija parasti tiek uzskatīta par drošu operāciju, katrai pacientei ir būtiski rūpīgi izvērtēt šāda lēmuma ieguvumus un iespējamos trūkumus.

Kas ir histerektomija

Histerektomija ir viena no biežāk veiktajām ginekoloģiskajām operācijām pieaugušām sievietēm. Visbiežāk tā tiek plānota iepriekš un norit stacionārā operāciju zālē. Retāk operācija jāveic neatliekami, piemēram, noteiktu pēcdzemdību komplikāciju gadījumā.

Operācijas laikā ķirurgs atdala dzemdi no saitēm un audiem, kas to fiksē, un dzemdi izņem. Atkarībā no slimības veida vai klīniskās situācijas ārsts var nolemt izņemt arī citus dzimumorgānus, tostarp olnīcas, olvadus, dzemdes kaklu vai daļu no maksts. Piemēram, dzemdes vēža gadījumā nereti vienlaikus izņem arī olnīcas un olvadus, savukārt hroniskas asiņošanas gadījumos citu orgānu izņemšana ne vienmēr ir nepieciešama.

Pamatveidi

• Totāla histerektomija – izņem dzemdi kopā ar dzemdes kaklu.
• Daļēja (supracervikāla) histerektomija – izņem tikai dzemdi, bet dzemdes kakls tiek saglabāts.
• Divpusēja salpingo-ooforektomija – vienlaikus izņem arī olnīcas un olvadus.

Operācijas apjomu un norises taktiku ārsts nosaka, balstoties uz saslimšanas īpatnībām, pacientes veselības stāvokli un individuālajām vajadzībām.

Iespējamās ķirurģiskās pieejas

• Vagināla histerektomija. Dzemdi izņem caur maksti.
• Abdomināla histerektomija. Veic griezienu vēdera lejasdaļā (parasti 6–8 cm garu), pēc operācijas brūci sašuj vai noslēdz ar speciālām fiksējošām lentēm.
• Laparoskopiska histerektomija. Dzemdi izņem caur vairākiem nelieliem iegriezumiem vēdera sienā, izmantojot īpašus instrumentus un videokameru.

Konkrētās metodes izvēli nosaka slimības raksturs, dzemdes un maksts izmērs, iepriekš veiktās operācijas, ārsta pieredze, kā arī pacientes vēlmes. Biežāk izvēlas vaginālu vai laparoskopisku pieeju. Atklāta operācija caur vēderu parasti tiek veikta noteiktu medicīnisku iemeslu dēļ vai situācijās, kad tas ir klīniski nepieciešams.

Kāpēc veic histerektomiju

Šī operācija var kļūt par vienīgo risinājumu, ārstējot tālāk minētos stāvokļus:

• dzemdes miomas
• endometrioze
• dzemdes noslīdējums (prolapss)
• pastāvīgas sāpes iegurnī
• netipiska dzemdes asiņošana
• dzemdes vai dzemdes kakla vēzis

Jāņem vērā, ka pēc dzemdes izņemšanas grūtniecība vairs nav iespējama, tāpēc reproduktīvā vecuma pacientes nereti vispirms apsver mazāk invazīvas ārstēšanas iespējas. Tomēr atsevišķos gadījumos, piemēram, onkoloģisku saslimšanu gadījumā, konservatīva ārstēšana var izrādīties neefektīva.

Sagatavošanās operācijai

Gatavojoties histerektomijai, parasti aptuveni nedēļu pirms plānotā datuma tiek nozīmētas konsultācijas pie operējošā ārsta un anesteziologa. Šajās vizītēs pārrunā gaidāmo uzturēšanos slimnīcā, iespējamās komplikācijas, lietotos medikamentus (kurus var būt nepieciešams mainīt vai uz laiku pārtraukt), uztura rekomendācijas un to, kas atļauts pirms operācijas. Tāpat tiek apspriests, kā organizēt nokļūšanu mājās un kas jāsakārto jau iepriekš.

Nereti ieteicams mazināt stresu, atteikties no smēķēšanas un palielināt ikdienas fizisko aktivitāti, jo šādi ieradumi var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu pēc operācijas un atvieglot atveseļošanos.

Ko sagaidīt operācijas dienā

Visbiežāk histerektomiju veic ar vispārējo anestēziju slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Dažkārt laparoskopiskas procedūras var tikt veiktas dienas stacionāra apstākļos. Operācijas dienā ieteicams ierasties ērtā apģērbā, aptuveni divas stundas pirms noteiktā laika.

Uz slimnīcu jāpaņem personu apliecinoši dokumenti, ikdienā lietotie medikamenti ar iepakojumiem, personīgās higiēnas piederumi un ērts apģērbs braucienam mājup. Pirms operācijas slimnīcā izsniedz apģērbu, māsa ievieto intravenozo katetru un sniedz pēdējās norādes. Pirms procedūras paredzēta arī tikšanās ar ārstējošo ārstu un anesteziologu.

Atveseļošanās pēc operācijas

Uzturēšanās ilgums stacionārā un atgriešanās pie ierastā dzīves ritma ir atkarīga no izvēlētās operācijas pieejas. Pēc abdominālas histerektomijas parasti slimnīcā uzturas 2–3 diennaktis, savukārt pēc laparoskopiskas operācijas dažkārt mājās var doties tajā pašā dienā vai nākamajā diennaktī.

Atveseļošanās periodā var parādīties dažādas sūdzības, piemēram, sāpes, vēdera uzpūšanās, aizcietējums, asiņošana no maksts vai izdalījumi. Šīs parādības nereti saglabājas no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Ārsts sniegs konkrētus norādījumus, kā rīkoties šādu sajūtu gadījumā un no kādām aktivitātēm attiecīgajā laikā ieteicams atturēties. Parasti uz laiku jāierobežo fiziskā slodze, kādu periodu nevajadzētu vadīt automašīnu, dzimumdzīve un darbs jāatliek. Ir svarīgi ievērot nozīmēto pēcoperācijas kontroles vizīšu grafiku.

Būtiski pievērst uzmanību ne tikai fiziskajam, bet arī emocionālajam stāvoklim. Daļa sieviešu pēc operācijas izjūt atvieglojumu, jo mazinās iepriekš traucējošie simptomi. Citām var rasties skumjas par zudušo reproduktīvo iespēju vai trauksme, ja operācija veikta saistībā ar onkoloģisku saslimšanu. Dažkārt novēro arī garastāvokļa svārstības vai depresijas pazīmes. Šādās situācijās var būt nepieciešams meklēt tuvinieku vai speciālistu atbalstu.

Pilnvērtīgai atlabšanai pēc abdominālas histerektomijas visbiežāk nepieciešamas 6–12 nedēļas, pēc vaginālas operācijas atveseļošanās parasti norit ātrāk, bet pēc laparoskopiskas pieejas nereti pietiek ar vairākām nedēļām vai pat īsāku laiku.

Ilgtermiņa pašsajūta un turpmāka novērošana

Lai gan fiziskā atveseļošanās parasti noslēdzas dažu nedēļu vai mēnešu laikā, histerektomijas ietekme uz dzīves kvalitāti var saglabāties ilgstoši. Ja operācija veikta vēža dēļ, var būt nepieciešamas papildu ķirurģiskas manipulācijas, piemēram, limfmezglu izņemšana. Ja vienlaikus izņemtas olnīcas, iestājas ķirurģiska menopauze, ko var pavadīt karstuma viļņi, miega traucējumi vai maksts sausums. Šādās situācijās nereti tiek nozīmēta hormonu terapija, lai mazinātu simptomus un vienlaikus samazinātu osteoporozes riska pieaugumu.

Pēc operācijas svarīgi regulāri apmeklēt ārstu un uzraudzīt vispārējo veselības stāvokli, tostarp ievērot sabalansētu uzturu, uzturēt piemērotu ķermeņa masu un būt fiziski aktīvai. Ja dzemdes kakls ir saglabāts, var būt nepieciešams turpināt dzemdes kakla profilaktiskos izmeklējumus.

Iespējamās komplikācijas

Jebkura ķirurģiska iejaukšanās ir saistīta ar iespējamiem riskiem, un histerektomija nav izņēmums. Visbiežāk sastopamas infekcijas, taču var attīstīties arī asiņošana, trombi, blakus esošo orgānu (urīnpūšļa, zarnu) bojājumi vai nervu struktūru traumējums. Dažkārt var atvērties maksts grieziena vieta vai izveidoties patoloģisks savienojums starp diviem orgāniem (fistula).

Lēmuma nozīme

Lēmums par histerektomiju vienmēr ir individuāls un prasa rūpīgu izvērtēšanu. Izpratne par iespējamajām sekām gan fiziskajā, gan emocionālajā līmenī palīdz labāk sagatavoties pārmaiņām. Daudzām sievietēm pēc operācijas dzīves kvalitāte uzlabojas, tomēr reproduktīvā vecuma pacientēm vai situācijās, kad pastāv citi būtiski apsvērumi, šāds solis īpaši atbildīgi jāizrunā un jāizvērtē kopā ar ārstu.