Urtikārijas cēloņi un riska faktori

Urtikārija, ko ikdienā bieži dēvē par nātreni, ir ādas izsitumi, kam raksturīgi pacelti izsitumu elementi, apsārtums un izteikta nieze. Tā var attīstīties jebkura vecuma, dzimuma un rases cilvēkiem, un vismaz vienu reizi dzīves laikā ar šo stāvokli saskaras aptuveni 15–23 % pieaugušo. Nātreni var izraisīt gan alerģiski mehānismi, gan imūnās sistēmas darbības traucējumi, emocionāla spriedze, kā arī atsevišķas slimības.

Kas izraisa nātreni

Faktoru, kas var veicināt nātrenes parādīšanos, ir daudz. Nereti tā saistīta ar alerģiju, tomēr izsitumus var izprovocēt arī dažādi fiziski, emocionāli vai medicīniski iemesli.

• Alerģiski faktori: visbiežāk nātrene ir imūnās sistēmas reakcija uz pārtikas alergēniem (riekstiem, olām, pienu, soju, zivīm, kviešiem), noteiktiem medikamentiem vai apkārtējās vides vielām (ziedputekšņiem, mājdzīvnieku epidermas daļiņām, kukaiņu kodumiem, lateksu). Saskarē ar alergēnu organisms izdala histamīnu, kas izraisa niezi, tūsku un ādas apsārtumu. Daudzos gadījumos, novēršot alergēna iedarbību, izsitumi pāriet spontāni.
• Fiziski un vides kairinātāji: nātreni var izraisīt saskare ar ūdeni, ultravioletais starojums, pārkaršana, aukstums, berze, spiediens vai pat vibrācija. Šāda tipa izsitumi bieži parādās tikai noteikta ierosinātāja ietekmē, piemēram, pēc baseina apmeklējuma vai ilgstoši nesot smagu somu. Dažkārt simptomi nav tikai lokāli, bet izplatās pa visu ķermeni, un tos var pavadīt galvassāpes, pazemināts asinsspiediens, nogurums vai pat ģībonis.
• Stress: emocionāla spriedze var ierosināt nātrenes attīstību vai pasliktināt hronisku slimības gaitu. Ir novērots, ka 35–60 % cilvēku ar ilgstošu nātreni vienlaikus tiek diagnosticēti arī psihiskās veselības traucējumi, piemēram, trauksme vai depresija. Iespējams, to ietekmē arī pastāvīgais diskomforts, ko rada izsitumi.
• Fiziskās aktivitātes: atsevišķiem cilvēkiem izsitumi parādās, uzsākot sportošanu, visbiežāk aptuveni 30 minūšu laikā pēc slodzes sākuma. Reizēm tie rodas tikai tad, ja fiziskās aktivitātes tiek apvienotas ar noteiktu pārtikas produktu lietošanu. Šādās situācijās retos gadījumos var attīstīties arī smaga, dzīvībai bīstama alerģiska reakcija.
• Infekcijas un slimības: nātrene nereti ir saistīta ar infekcijām vai citām slimībām. Bērniem apmēram 80 % gadījumu tā rodas vīrusu infekciju dēļ, piemēram, saaukstēšanās laikā. Pieaugušajiem izsitumus var veicināt hroniskas autoimūnas slimības (piemēram, Hašimoto slimība, sistēmiskā sarkanā vilkēde), atsevišķas infekcijas (Helicobacter pylori, B un C hepatīts), onkoloģiskas slimības vai citi medicīniski traucējumi.

Kādi simptomi raksturīgi nātrenei

Nātrene parasti izpaužas ar sarkanām vai gaišām, virs ādas paceltām papulām vai plankumiem, ko pavada nieze. Izsitumi var parādīties jebkurā ķermeņa vietā un mēdz ātri mainīt formu vai lokalizāciju. Bieži novēro arī audu tūsku, īpaši ap lūpām, acīm un uz ekstremitātēm. Dažkārt iespējama vispārēja karstuma sajūta, ādas pietvīkums, paātrināta sirdsdarbība vai asinsspiediena svārstības.

Ja vienlaikus ar izsitumiem parādās apgrūtināta elpošana, spiedoša sajūta rīklē, mēles, lūpu vai acu pietūkums, izteikts ādas karstums vai vispārējs nespēks, tas var liecināt par smagu alerģisku reakciju. Šādā situācijā nepieciešams pēc iespējas steidzamāk vērsties pie medicīnas speciālistiem.

Kā nosaka nātrenes cēloni

Noskaidrot nātrenes iemeslu ne vienmēr ir vienkārši. Ārsts izvērtē simptomu raksturu, iespējamos alergēnus un anamnēzi. Bieži tiek veikti alerģijas izmeklējumi, ādas dūriena testi vai citi papildu testi, ja pastāv aizdomas par autoimūnu vai infekciozu izcelsmi.

Ja tiek pieļauts, ka izsitumus izraisa medikamenti vai uzturs, parasti iesaka no tiem izvairīties. Ja ir aizdomas par autoimūniem vai citiem pamatslimību iemesliem, atsevišķos gadījumos nepieciešama padziļināta izmeklēšana un ārstēšanas plāna izstrāde.

Nātrenes ārstēšana un pašpalīdzības iespējas

Ārstēšanas pieeja galvenokārt ir atkarīga no izraisītāja. Ja identificēts konkrēts alergēns, būtiskākais ir novērst saskari ar to. Vieglākos gadījumos simptomus var mazināt bezrecepšu antihistamīna līdzekļi. Ja izpausmes ieilgst vai kļūst izteiktas, ārsts var nozīmēt papildu medikamentus vai citus terapijas risinājumus.

Cilvēkiem ar hronisku nātreni ieteicams sekot līdzi slimības gaitai, pierakstīt iespējamos paasinājumu ierosinātājus, ievērot veselīga dzīvesveida principus un pārvaldīt stresu, jo tas bieži izraisa vai pastiprina simptomus.

Kopsavilkums

Nātrene ir bieži sastopams veselības traucējums, ko var izraisīt plašs faktoru loks, sākot no pārtikas vai medikamentu alerģijas līdz infekcijām, stresam vai autoimūnām slimībām. Dažkārt izsitumi saglabājas tikai dažas dienas, bet citkārt tie pārvēršas par ilgstošu problēmu. Ārstēšana un palīdzības pasākumi ir atkarīgi no cēloņa, tādēļ ir svarīgi noskaidrot izsitumu ierosinātāju un savlaicīgi vērsties pēc medicīniskas palīdzības, īpaši gadījumos, kad attīstās smaga vai potenciāli bīstama organisma reakcija.