COVID‑19 simptomi

COVID-19 ir infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Daļai inficēto cilvēku simptomi ir viegli vai arī tie netiek pamanīti, savukārt citiem slimība norit smagi. Pazīmju izpausmes un slimības smagums var būt ļoti atšķirīgs un ir atkarīgs no individuālām organisma īpatnībām.

Dažākie simptomi

COVID-19 gadījumā simptomi visbiežāk parādās 2–14 dienu laikā pēc inficēšanās. Lielākā daļa cilvēku novēro:

• paaugstinātu ķermeņa temperatūru vai drebuļus,
• klepu,
• apgrūtinātu elpošanu,
• izteiktu nogurumu,
• ķermeņa vai muskuļu sāpes,
• galvassāpes,
• garšas vai ožas sajūtas zudumu,
• kakla sāpes,
• aizliktu vai tekošu degunu,
• sliktu dūšu, vemšanu vai caureju.

Drudzis nereti ir viena no pirmajām pazīmēm, tomēr tas neparādās visiem. Drebuļi parasti ir saistīti ar paaugstinātu temperatūru. Klepus savukārt nav obligāts simptoms, turklāt tas var būt raksturīgs arī citām elpceļu infekcijām vai slimībām. Bieži COVID-19 gadījumā klepus sākas pēc tam, kad jau ir konstatēta paaugstināta temperatūra.

Par vienu no agrīnām slimības pazīmēm tiek uzskatīts elpas trūkums; ja elpošana kļūst apgrūtināta, nedrīkst kavēties un ir jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības. Pie biežām izpausmēm pieder arī izteikts nespēks, kas nereti saglabājas arī tad, kad citi simptomi mazinās, kā arī ķermeņa vai locītavu sāpes. Galvassāpes tiek novērotas bieži, īpaši, ja vienlaikus ir drudzis vai muskuļu sāpīgums. Īpaši raksturīga COVID-19 pazīme ir ožas un garšas sajūtas zudums; šis simptoms, piemēram, saaukstēšanās vai gripas gadījumā tiek novērots retāk.

COVID-19 simptomu klāsts ir plašs. Var parādīties kakla sāpes un deguna aizlikums. Iespējami arī gremošanas trakta traucējumi, tostarp slikta dūša, vemšana vai caureja, lai gan tie nav raksturīgi visiem saslimušajiem.

Bērnu simptomi

Bērniem visbiežāk novēro drudzi un klepu, tomēr iespējami arī pārējie iepriekš minētie simptomi.

Retāk sastopamas pazīmes

COVID-19 laikā var parādīties arī netipiski, retāki simptomi. Viens no tiem ir tā dēvētās COVID-19 pēdiņas: pirkstu ādas apsārtums vai zilgana krāsošanās, dažkārt arī nieze vai sāpes. Šāda pazīme ir aprakstīta gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Vēl viena retāka izpausme ir konjunktivīts. Tas var izpausties ar acu apsārtumu, niezi, pastiprinātu asarošanu vai miglainu redzi.

Smagāka slimības norise atsevišķos gadījumos var izraisīt apjukumu vai pat orientācijas traucējumus. Šādās situācijās nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

COVID-19 gadījumā palielinās arī dziļo vēnu trombozes risks, jo kāju vēnās var veidoties trombi, kas izraisa pietūkumu, ādas zilganu nokrāsu un sāpes. Ja trombi nonāk plaušās, var rasties dzīvībai bīstams stāvoklis. Palielinās arī insulta risks, īpaši cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Pēkšņs nespēks, runas traucējumi vai apjukums var būt bīstamas pazīmes.

Iespējamās komplikācijas

COVID-19 var izraisīt smagas sirds, plaušu vai citu orgānu komplikācijas. Visbiežāk tiek minētas:

• pneimonija,
• akūts respiratorā distresa sindroms,
• sepse un septiskais šoks,
• sirds bojājums,
• akūti nieru funkcijas traucējumi.

Ar COVID-19 var inficēties ikviens, tomēr līdz ar vecumu pieaug smagu seku risks. Būtiska nozīme ir arī vienlaikus esošām hroniskām veselības problēmām.

Stāvokļi, kas var pasliktināt slimības gaitu

Pastāv vairāki hroniski veselības traucējumi un stāvokļi, kas īpaši palielina smagas COVID-19 norises risku. Vislielāko apdraudējumu rada:

• onkoloģiskas slimības,
• hroniska nieru slimība,
• hroniska obstruktīva plaušu slimība,
• sirds slimības,
• imūnsistēmas nomākums,
• aptaukošanās,
• sirpjveida šūnu anēmija,
• smēķēšana,
• 2. tipa cukura diabēts,
• grūtniecība,
• Dauna sindroms.

Ir arī citi stāvokļi, kas var palielināt smagas saslimšanas varbūtību. Pie tiem pieskaita bronhiālo astmu, lieko ķermeņa masu, asinsvadu slimības, cistisko fibrozi, paaugstinātu asinsspiedienu, imūnsistēmas nepietiekamību, neiroloģiskas slimības, aknu slimības, plaušu fibrozi, talasēmiju un 1. tipa cukura diabētu.

Bērniem slimība parasti norit vieglāk, tomēr atsevišķi veselības traucējumi, tostarp aptaukošanās, sarežģīti medikamentozi vai ģenētiski stāvokļi, smagas neiroloģiskas vai sirds slimības un imunitātes nomākums, var būt saistīti ar smagāku norisi.

Kad nepieciešams vērsties pie mediķiem?

Ja COVID-19 simptomi pastiprinās vai rada bažas, ieteicams konsultēties ar ārstu. Pastāv arī īpaši bīstamas pazīmes, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc palīdzība vai jādodas uz slimnīcu:

• izteikti elpošanas traucējumi,
• pastāvīgas sāpes krūtīs vai spiedoša sajūta krūtīs,
• pēkšņi radies apjukums vai grūtības orientēties,
• nespēja palikt nomodā,
• zilgana lūpu vai sejas nokrāsa.

COVID-19 pandēmija un plašais simptomu spektrs var radīt trauksmi. Vienlaikus jāņem vērā, ka daudzi inficētie slimību pārslimo viegli, tomēr daļai cilvēku attīstās īpaši nopietnas komplikācijas. Pētnieki nepārtraukti papildina zināšanas par šo infekciju un meklē efektīvākos ārstēšanas risinājumus.

Lai mazinātu inficēšanās risku, publiskās vietās ieteicams lietot sejas masku un ievērot drošu distanci no citiem cilvēkiem.