Apendicīta simptomi

Par apendicītu bieži runā kā par vienu no akūtu vēdersāpju iemesliem, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Lai gan sāpes vēderā ir visizplatītākā pazīme, slimības norise un simptomu kopums var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no vecuma, anatomiskajām īpatnībām un citām veselības problēmām.

Kā sākas apendicīts?

Visbiežāk apendicīts sākas ar sāpēm vēderā, kas sākotnēji jūtamas ap nabu. Nākamo 12–24 stundu laikā sāpes parasti pārvietojas uz vēdera lejasdaļu labajā pusē. Sākumā tās var būt vieglas vai krampjveida, bet pakāpeniski kļūst izteiktākas, asas un pastāvīgas. Atsevišķos gadījumos sāpes var parādīties pēkšņi un strauji pastiprināties.

• Slikta dūša un vemšana (parasti sākas pēc sāpju parādīšanās)
• Apetītes zudums
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Vispārējs nespēks
• Aizcietējums vai caureja

Simptomu raksturu nereti ietekmē arī apendiksa novietojums vēdera dobumā. Piemēram, ja apendiksa gals atrodas tuvāk taisnajai zarnai, var rasties bieža vēlme iztukšoties, savukārt, ja tas novietots tuvāk mazajam iegurnim, var parādīties sāpes urinējot.

Simptomu daudzveidība bērniem un sievietēm

Zīdaiņiem un maziem bērniem apendicīts sastopams reti. Bērniem pēc piecu gadu vecuma tas tiek novērots biežāk, taču pazīmes ne vienmēr ir tipiskas: sāpes var nepāriet uz labo pusi vai būt izkliedētas pa visu vēderu. Dažkārt bērni sūdzas par sāpēm gūžas apvidū vai grūtībām staigāt; slimības gaita var progresēt straujāk, bet maziem bērniem bieži ir sarežģīti precīzi raksturot sajūtas.

Sievietēm apendicīta simptomi var līdzināties ginekoloģisku saslimšanu izpausmēm, kas var apgrūtināt diagnosticēšanu. Grūtniecības laikā sāpes var būt jūtamas abās vēdera pusēs vai pārvietoties augstāk. Līdzīgas sūdzības iespējamas arī dzimumorgānu iekaisuma gadījumā, ārpusdzemdes grūtniecībā, pie olnīcas cistas, endometriozes vai olnīcas vērpes.

No kā rodas apendicīts?

Galvenais apendicīta attīstības mehānisms ir apendiksa lūmena nosprostojums. Visbiežāk to izraisa sablīvējusies fēču masa, taču nosprostojums var rasties arī limfātisko audu palielināšanās, infekcijas, audzēja vai kalcificētu daļiņu uzkrāšanās dēļ.

Sašaurinoties lūmenam, apendiksā uzkrājas gļotas un baktērijas, palielinās spiediens un veidojas iekaisums. Ja ārstēšana netiek uzsākta, var pasliktināties asinsrite, rasties nekrotiskas izmaiņas un pieaugt plīsuma risks.

• Abscess ap apendiksu (strutains baktēriju izraisīts sakopojums)
• Peritonīts jeb vēderplēves iekaisums, kas var apdraudēt dzīvību

Slimības ar apendicītam līdzīgiem simptomiem

Apendicītu nereti sajauc ar citiem vēdersāpju iemesliem. Piemēram, līdzīgas sāpes vēdera lejasdaļā labajā pusē var radīt zarnu iekaisuma slimības (piemēram, gastroenterīts, Krona slimība), urīnceļu infekcijas, nierakmeņi vai lielo asinsvadu patoloģija (piemēram, vēdera aortas aneirisma vai samazināta zarnu apasiņošana).

Diagnozes precizēšanai izmanto dažādus izmeklējumus, tostarp pilno asinsainu, urīna analīzi un attēldiagnostiku. Visbiežāk pielieto datortomogrāfiju (DT) vai ultrasonogrāfiju (īpaši bērniem un grūtniecēm). Tomēr arī pēc izmeklējumiem apendicītu var sajaukt ar citām slimībām, jo īpaši, ja simptomi nav tipiski.

Cik ilgi var slimot līdz apendiksa plīsumam?

Precīzi paredzēt, kad apendikss var plīst, ir sarežģīti, jo tas ir atkarīgs no individuālās iekaisuma attīstības. Parasti simptomi saglabājas 1–3 dienas, tomēr akūtos gadījumos stāvoklis var pasliktināties arī ātrāk. Jo ilgāk iekaisušais apendikss netiek atbilstoši ārstēts, jo lielāka ir komplikāciju iespējamība.

Ir novērots, ka pirmajās 36 stundās kopš simptomu sākuma plīsuma risks parasti ir salīdzinoši zems. Pēc tam tas strauji pieaug; visbiežāk komplikācijas novēro pēc vairāk nekā 48 stundām, tādēļ apendektomiju parasti iesaka veikt 12–18 stundu laikā pēc ierašanās slimnīcā.

• Ļoti izteiktas sāpes vēderā
• Augsta ķermeņa temperatūra
• Drebuļi vai pēkšņa izteikta nespēka epizode
• Pazemināts asinsspiediens
• Paātrināts pulss
• Slikta dūša un vemšana

Kā mājas apstākļos atšķirt apendicītu?

Mājas apstākļos apendicītu apstiprināt nav iespējams, tomēr var pievērst uzmanību noteiktām pazīmēm. Ja rodas pastiprinātas vai asas sāpes vēdera lejasdaļā labajā pusē un strauji pasliktinās pašsajūta, nepieciešams iespējami drīz vērsties pie ārsta.

Pastāv vairāki mehāniski paņēmieni, kas var liecināt par iespējamu apendicītu:

• Psoas pazīme – guļot uz sāniem, izstiepiet labo kāju atpakaļ. Ja tas izraisa sāpes labajā vēdera lejasdaļā, pazīmi uzskata par pozitīvu.
• Obturatora pazīme – guļot uz muguras, salieciet labo kāju gūžas un ceļa locītavā un pēc tam pagrieziet to uz iekšu. Sāpju parādīšanās var norādīt uz iespējamu apendicītu.
• Rovzinga pazīme – spēcīgi nospiežot kreiso vēdera lejasdaļu, sāpes parādās vai pastiprinās labajā vēdera lejasdaļā, kas var būt apendicītam raksturīga pazīme.

Tomēr šīs pazīmes nenodrošina galīgu diagnozi; stāvokļa izvērtējumu un atbilstošas ārstēšanas nozīmēšanu veic ārsts.

Kad nekavējoties jādodas uz ārstniecības iestādi?

Apendicīts ir potenciāli bīstams iekaisums, kas bez savlaicīgas ārstēšanas var izraisīt smagas komplikācijas. Kavējoties ar palīdzības saņemšanu, apendikss var plīst un radīt bīstamu infekciju vēdera dobumā vai izplatīties organismā.

Ja ir apendicītam atbilstošas sūdzības, nedrīkst vilcināties un jāvēršas pie ārsta. Visbiežāk ārstēšana ir ķirurģiska apendiksa izņemšana, lai gan atsevišķās situācijās var tikt nozīmētas arī antibiotikas.

Kopsavilkums

Sāpes vēderā, kas sākas ap nabu un pēc kāda laika pārvietojas uz vēdera lejasdaļu labajā pusē, ir viena no būtiskākajām apendicīta pazīmēm. Nereti vienlaikus novēro sliktu dūšu, vemšanu, paaugstinātu temperatūru un apetītes zudumu. Apendicīts ir neatliekama medicīniska situācija, tādēļ simptomu gadījumā nepieciešams savlaicīgi vērsties ārstniecības iestādē, lai mazinātu nopietnu komplikāciju risku.