Anafilakses cēloņi un riska faktori

Anafilakse ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kuras laikā imūnsistēma uz noteiktām vielām reaģē pārmērīgi spēcīgi. Šādā situācijā iekaisuma mediatoru izdalīšanās kļūst sistēmiska, tie strauji izplatās pa visu organismu un var pēkšņi radīt tiešu apdraudējumu dzīvībai. Lai gan anafilakse ir reta, tā var attīstīties jebkurā brīdī personai, kurai jau iepriekš bijusi jutība pret konkrētu alergēnu.

Kā attīstās anafilakse

Imūnsistēma nepārtraukti uzrauga apkārtējo vidi un nodrošina aizsardzību pret potenciāli kaitīgiem faktoriem. Tomēr gadījumos, kad cilvēks ir sensibilizēts pret kādu alergēnu, piemēram, noteiktu medikamentu, kukaiņu indi vai pārtikas produktu, saskare ar šo vielu var izraisīt izteiktu iekaisuma reakciju. Alergēnam nonākot organismā, imūnās šūnas to atpazīst, balstoties uz iepriekš izveidotu antivielu klātbūtni. Pēc tam no tuklajām šūnām un bazofiliem strauji izdalās histamīns un citi mediatori, kas izraisa asinsvadu paplašināšanos, šķidruma pāreju audos un virkni citu sistēmisku reakciju.

Šo izmaiņu dēļ var parādīties audu tūska, pazemināties asinsspiediens, attīstīties elpas trūkums, nātrene un smagākos gadījumos iestāties šoks. Parasti pēc pirmās saskares ar alergēnu anafilakse neizpaužas, un to biežāk provocē atkārtots kontakts.

Atsevišķās situācijās smaga alerģiska reakcija var sākties arī bez iepriekš zināmas sensibilizācijas, piemēram, pēc noteiktu intravenozi ievadāmu zāļu vai kontrastvielu lietošanas. Šādas reakcijas tiek dēvētas par anafilaktoīdām.

Biežākie anafilakses izraisītāji

Anafilaksi visbiežāk provocē:

• Pārtikas produkti (īpaši bērniem) – zemesrieksti, Indijas rieksti, valrieksti, lazdu rieksti, zivis, vēžveidīgie, vistas olas, govs piens, kvieši, soja un sezams.
• Kukaiņu dzēlieni – visbiežāk sirseņi, bites, dzeltenās lapsenes vai lapsenes, retāk skudras.
• Zāles – penicilīni un citas antibiotikas, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, naproksēns, acetilsalicilskābe).
• Dabīgais latekss, kas sastopams cimdos, balonos un atsevišķos medicīniskajos izstrādājumos.

Daļai cilvēku bīstama reakcija var attīstīties pat tad, ja latekss atrodas gaisā un notiek tikai saskare ar tā daļiņām.

Atsevišķos gadījumos anafilaksi var izraisīt arī fiziska slodze, un šo stāvokli apzīmē kā fiziskas slodzes izraisītu anafilaksi. Šādās situācijās simptomi parasti sākas drīz pēc vingrošanas, visbiežāk tad, ja pirms slodzes vai tās laikā ir uzņemts konkrēts ēdiens (piemēram, kvieši). Reakciju reizēm var veicināt arī aukstuma iedarbība, ērču kodumi (piemēram, radot jutību pret noteiktu gaļā esošu ogļhidrātu), bet retāk arī putekļu ērcīšu daļiņas pārtikā.

Dažos gadījumos ierosinātāju nav iespējams noteikt, un šādu anafilaksi sauc par idiopātisku.

Pazīmes un simptomi

• Strauji attīstījies elpas trūkums vai sēkšana
• Nātrene vai citi izsitumi
• Sāpes vēderā vai krampjveida sajūtas
• Slikta dūša, vemšana
• Sejas, lūpu, mēles vai kakla pietūkums
• Reibonis, ģībonis
• Izteikta trauksmes sajūta

Cik ātri izpaužas anafilakse?

Visbiežāk reakcija sākas 20 minūšu līdz 2 stundu laikā pēc saskares ar alergēnu, tomēr atsevišķos gadījumos simptomu attīstība var būt lēnāka. Ir aprakstītas situācijas, kad pēc sākotnēji vieglas reakcijas pēc vairākām stundām pēkšņi iestājas otra, ievērojami smagāka epizode, ko dēvē par bifāzisku anafilaksi.

Kā ārstē anafilaksi

Anafilakses gadījumā pēc iespējas ātrāk jāievada adrenalīna (epinefrīna) preparāts intramuskulāri. Ja cilvēks neelpo vai zaudē samaņu, nekavējoties jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi. Ārstēšanā var tikt nozīmētas arī antihistamīna līdzekļu un steroīdu intravenozas devas iekaisuma mazināšanai, savukārt elpošanas atvieglošanai var lietot inhalējamos medikamentus (piemēram, beta adrenoreceptoru agonistus).

Pat ja pēc sākotnējiem pasākumiem stāvoklis uzlabojas, cilvēkam vairākas stundas jāatrodas novērošanā slimnīcā, jo reakcija var atjaunoties.

Bīstamība un riska faktori

Anafilakse ir īpaši bīstama cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai smagiem elpceļu traucējumiem (piemēram, nepietiekami kontrolētu astmu). Šādās situācijās letāla iznākuma risks ir augstāks, jo īpaši tad, ja tiek lietoti noteikti medikamenti (piemēram, beta blokatori), kas var mazināt ārstēšanas efektivitāti.

Atkārtotu epizožu iespējamība būtiski palielinās, ja cilvēkam anamnēzē jau ir bijusi smaga alerģiska reakcija.

Ģenētiskā nosliece

Alerģijas un astma ģimenēs sastopamas biežāk, un to ietekmē ģenētiskie faktori. Ja cilvēkam ir vismaz viena alerģija, pat ja iepriekšējās reakcijas bijušas vieglas, saskarē ar to pašu alergēnu saglabājas iespēja, ka var attīstīties smaga anafilakse.

Pastāv arī retas ģenētiskas slimības, piemēram, mastocitoze, kuru gadījumā organismā uzkrājas lielāks tuklo šūnu daudzums, un alerģiskās reakcijas var noritēt izteiktāk.

Kas būtu jāatceras

Anafilakse var attīstīties jebkurai personai, kurai ir jutība pret konkrētu alergēnu, arī tad, ja agrākās reakcijas bijušas vieglas. Ja persona pieder riska grupai, svarīgi, lai būtu pieejams adrenalīna autoinjektors, un to nedrīkst kavēties izmantot, parādoties pirmajām pazīmēm. Arī pēc medikamentu lietošanas ir jāvēršas ārstniecības iestādē, jo reakcija var atkārtoties. Lai gan anafilakse ir smags stāvoklis, lielākā daļa cilvēku, saņemot savlaicīgu palīdzību, pilnībā atveseļojas. Letāli iznākumi ir ļoti reti.