8 pleca operāciju veidi

Pleca apvidus patoloģijas nereti prasa ķirurģisku ārstēšanu, un izvēlētā pieeja var atšķirties no maztraumatiskām artroskopiskām manipulācijām līdz apjomīgām atvērtām operācijām vai pat pilnīgai pleca locītavas endoprotezēšanai. Operācijas taktiku parasti nosaka bojājuma veids un apmērs, piemēram, var tikt atjaunotas plīsušas cīpslas, koriģēti kustības ierobežojoši skrimšļa bojājumi vai nomainīta visa locītava.

Dažākie pleca operāciju veidi

Klīniskajā praksē visbiežāk tiek veiktas rotatoru manžetes rekonstrukcijas, pilnīga pleca locītavas nomaiņa un artroskopiskas procedūras, kas tiek pielietotas sastinguša pleca vai impingement jeb nospieduma sindroma ārstēšanā. Šādas iejaukšanās ir vērstas uz locītavas, muskulatūras, cīpslu un saišu funkcijas atjaunošanu, sāpju mazināšanu un kustību apjoma uzlabošanu.

Rotatoru manžetes operācijas

Rotatoru manžetes atjaunošana pleca apvidū ir viena no visbiežāk veiktajām operācijām. Tā var būt nepieciešama pēc traumas, piemēram, kritiena, savukārt citos gadījumos stāvoklis veidojas ilgstoša iekaisuma vai cīpslas plīsuma dēļ, kas neuzlabojas ar konservatīvu terapiju.

Operācijas laikā ķirurgs precīzi identificē bojātās cīpslas vietu un rūpīgi fiksē to atpakaļ pie kaula. Mūsdienās tiek izmantotas vairākas ķirurģiskās tehnikas:

• Atvērta rotatoru manžetes rekonstrukcija – tradicionāla metode, kurā tiek veikts lielāks grieziens, lai nodrošinātu tiešu piekļuvi bojātajiem audiem un tos atjaunotu.
• Mazinvazīva (artroskopiska) operācija – piemērota mazākiem plīsumiem, izmantojot instrumentus, kas tiek ievadīti caur nelieliem iegriezumiem.
• Mini atvērtā (kombinētā) tehnika – tiek izvēlēta sarežģītāku bojājumu gadījumā, izmantojot fiksācijas enkurus un šuves cīpslas piestiprināšanai.

Tomēr ne visus rotatoru manžetes bojājumus ir iespējams pilnvērtīgi atjaunot. Ļoti plašu, tā dēvēto masīvo plīsumu gadījumā rekonstrukcija var būt īpaši sarežģīta, jo cīpslas mēdz būt būtiski atslogotas, retrahētas un ar izteiktām deģeneratīvām pārmaiņām.

Operācijas norise un dzīšanas periods

Pēc ķirurģiskas ārstēšanas atveseļošanās parasti ilgst vairākus mēnešus. Nereti pēc operācijas tiek nozīmēta speciāla ortoze vai pleca fiksators, lai pasargātu rekonstruēto zonu.

• Pēcoperācijas brūces aprūpe – būtiski ievērot norādes par griezuma vietas aizsardzību un kopšanu.
• Norādījumi rīcībai paaugstinātas ķermeņa temperatūras vai citu satraucošu pazīmju gadījumā.
• Sāpju kontroles metodes – var tikt pielietoti atbilstoši medikamenti vai citi līdzekļi.
• Individuāli pielāgota rehabilitācijas programma – mērķtiecīgi vingrojumi pleca kustīguma un spēka atjaunošanai.

Vairumā gadījumu pēc rotatoru manžetes rekonstrukcijas apmēram pēc sešiem mēnešiem pacienti ziņo par ievērojami mazākām sāpēm un labāku pleca funkciju. Tiek norādīts, ka aptuveni 90 % gadījumu operācijas rezultāts ir veiksmīgs.

Iespējamās komplikācijas

• Ilgstošas sāpes vai pleca stīvums
• Operācijas brūces infekcija
• Trombu veidošanās kājās vai plaušās
• Iespēja pilnībā neatjaunot kustību amplitūdu

Kas nosaka operācijas izvēli?

Plecu var skart dažādi bojājumi un saslimšanas, kuras ne vienmēr iespējams novērst bez ķirurģiskas ārstēšanas. Atkarībā no problēmas rakstura var būt nepieciešama minimāli invazīva vai plašāka operatīva iejaukšanās, bet atsevišķos gadījumos – locītavas aizvietošana ar mākslīgu implantu.

Kā sagatavoties operācijai un ko ņemt vērā pēc tās?

Katra situācija ir atšķirīga, tāpēc pirms ķirurģiskas ārstēšanas būtiski kopā ar ārstu pārrunāt iespējamos ārstēšanas iznākumus, reālos riskus un paredzamo atveseļošanās ilgumu. Ja rodas jautājumi vai šaubas, ir pieļaujams konsultēties arī ar citu speciālistu. Ārstēšanas rezultātu lielā mērā ietekmē arī pacienta attieksme un aktīva iesaiste rehabilitācijas procesā.