8 biežākie miega traucējumu veidi

Ja kvalitatīvs miegs kļūst par problēmu, tas nav retums. Liela daļa cilvēku saskaras ar izteiktiem miega traucējumiem, kas var pasliktināt pašsajūtu, ietekmēt fizisko un psihisko veselību un izjaukt ierasto dienas ritmu. Laika gaitā miega trūkums nereti izpaužas ne tikai kā nogurums, bet arī kā koncentrēšanās spēju pavājināšanās, aizkaitināmība un biežāka slimošana. Kopumā ir aprakstīti vairāk nekā 80 dažādi miega traucējumu veidi. Šajā rakstā apkopoti biežāk sastopamie stāvokļi, to raksturīgākās pazīmes, iespējamie iemesli un ārstēšanas virzieni.

Miega traucējumu veidi

Bezmiegs – kad miegs kļūst nepieejams

Bezmiegs ir viens no visbiežāk sastopamajiem miega traucējumiem. To raksturo pastāvīgas grūtības iemigt vai atkārtota pamošanās naktī, pēc kuras ir sarežģīti atkal iemigt. Bezmiegs var būt īslaicīgs vai arī saglabāties ilgstoši.

• Nogurums un miegainība dienas laikā
• Grūtības iemigt
• Pamošanās naktī un apgrūtināta atkal aizmigšana

Bezmiegu bieži veicina emocionāla spriedze, hormonālas izmaiņas, elpošanas traucējumi vai neiroloģiskas saslimšanas. Dažkārt tas pastāv līdztekus citām miega problēmām, piemēram, vienlaikus ar miega apnoju.

Bezmiega mazināšanai nereti uzsvars tiek likts uz ieradumu maiņu, tostarp dienas režīma sakārtošanu, regulārām fiziskām aktivitātēm un uztura korekcijām. Bieži efektīva ir arī kognitīvi biheiviorālā terapija, īpaši gadījumos, kad bezmiegu saista ar stresu vai trauksmi. Atsevišķās situācijās var būt nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

Miega apnoja – elpošanas apstāšanās miegā

Miega apnoja ir traucējums, kura laikā miegā elpošana īslaicīgi un atkārtoti apstājas. Izšķir divus galvenos veidus: obstruktīvu miega apnoju (visbiežāk) un centrālu miega apnoju. Obstruktīvas apnojas gadījumā elpceļi uz brīdi mehāniski nosprostojas, savukārt centrālas apnojas laikā elpošanas muskuļi nesaņem pietiekamus signālus no galvas smadzenēm.

• Miegainība dienas laikā
• Bieža pamošanās naktī
• Skaļa krākšana vai klusas aizrīšanās tipa skaņas

Miega apnojas attīstību var veicināt anatomiski šaurāki elpceļi, palielināta mēle vai mandeles, liekais svars, kā arī žokļa novietojuma īpatnības. Ārstēšanā bieži izmanto odontoloģiskas kapes, kas palīdz uzturēt elpceļus atvērtus, vai arī pastāvīga pozitīva elpceļu spiediena (CPAP) ierīces, kas nodrošina stabilu elpošanu visa miega laikā.

Nemierīgo kāju sindroms – kad kājas traucē iemigt

Nemierīgo kāju sindromam raksturīga atkārtota un spēcīga vēlme kustināt kājas atrodoties miera stāvoklī vai guļus, ko pavada nepatīkamas sajūtas, piemēram, skudriņu sajūta, tirpšana vai kutēšana. Šie simptomi bieži pasliktina miega kvalitāti, jo cilvēkam katru nakti var būt grūti atrast komfortablu pozu.

• Diskomforts kājās, piemēram, kutēšana, dedzināšana, vilkšanas sajūta
• Ritmiskas kāju raustīšanās

Sindroma cēloņi var būt iedzimti, saistīti ar dzelzs deficītu, hronisku nieru slimību vai grūtniecību. Simptomus var pastiprināt atsevišķas vielas, tostarp alkohols, kofeīns, tabaka, kā arī daži medikamenti.

Pašsajūtas uzlabošanai bieži iesaka dzīvesveida korekcijas, piemēram, samazināt alkohola un kofeīna lietošanu, nodrošināt regulāras fiziskās aktivitātes un mazināt stresu. Dažos gadījumos tiek nozīmēti medikamenti, piemēram, pretkrampju līdzekļi, benzodiazepīni vai dzelzs preparāti.

Periodisku ekstremitāšu kustību traucējums

Periodiskas ekstremitāšu kustības miegā izpaužas kā atkārtotas, neapzinātas kāju vai roku kustības ne-REM miega fāzē. Nereti šis stāvoklis sastopams kopā ar citām neiroloģiskām problēmām vai arī līdztekus nemierīgo kāju sindromam.

• Neapzinātas, atkārtotas kāju vai roku kustības
• Bezmiegs
• Pastāvīga miegainība dienas laikā

Šī traucējuma iemesli bieži tiek saistīti ar iedzimtību, nervu sistēmas slimībām vai nieru saslimšanām.

Palīdzības iespējas variē: atsevišķos gadījumos tiek lietoti magnija preparāti un ieteikti vingrojumi, kā arī nozīmēti specifiski medikamenti, piemēram, alfa-delta ligandi (gabapentīns).

Narkolepsija – nepārvarama vēlme gulēt

Narkolepsija ir neiroloģisks stāvoklis, kurā tiek traucēta dabiskā miega un nomoda regulācija. Tādēļ cilvēks var pēkšņi iemigt dienas laikā, arī situācijās, kad īsi pirms tam bijis aktīvs. Miega epizodes var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vienai stundai un var notikt jebkurā dienas brīdī.

• Pēkšņs muskuļu spēka zudums (katapleksija)
• Ļoti izteikta miegainība dienas laikā
• Bieža pamošanās naktī
• Miega paralīze – īslaicīga nespēja pakustēties pēc pamošanās

Tiek uzskatīts, ka narkolepsija var būt saistīta ar noteikta ķīmiskā signāla (hipokretīna) daudzuma samazināšanos galvas smadzenēs, iedzimtību vai imūnsistēmas darbības īpatnībām.

Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un uzlabot ikdienas funkcionēšanu. Parasti iesaka ievērot stabilu dienas režīmu un regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm; dažkārt ārsti nozīmē medikamentus modrības uzlabošanai vai iesaka dienas laikā paredzēt īsus atpūtas periodus.

Cirkadiānā ritma traucējumi – nesaskaņots iekšējais pulkstenis

Ja organisma bioloģiskais pulkstenis kļūst nesaskaņots ar apkārtējās vides ritmu, var parādīties pastāvīgs nogurums vai grūtības iemigt. Parasti cirkadiānais ritms atbilst 24 stundu ciklam, un to ietekmē apgaismojums, aktivitātes un uzturs.

• Grūtības iemigt vēlu vakarā un grūtības piecelties no rīta
• Pazemināta miega kvalitāte

Šādu traucējumu attīstību var veicināt ar vecumu saistītas izmaiņas, dažādas slimības (piemēram, Alcheimera vai Parkinsona slimība), kā arī bieža laika joslu maiņa ceļojot. Starp galvenajām ārstēšanas pieejām min gaismas terapiju un pakāpenisku aizmigšanas laika pārbīdi uz agrāku vai vēlāku laiku (hronoterapiju).

Parasomnijas – neparasta uzvedība miega laikā

Parasomnijas ir neparasti uzvedības epizožu veidi, kas parādās miegā: cilvēks var runāt, staigāt vai piedzīvot intensīvas baiļu reakcijas, un pēc tam to neatcerēties. Šie traucējumi biežāk novērojami bērnībā, tomēr var būt arī pieaugušajiem.

• Dezorientācijas epizodes daļējas pamošanās laikā (pamošanās apjukums)
• Staigāšana miegā ar apzinātas kontroles trūkumu
• Nakts murgi ar izteiktām bailēm vai trauksmi

Parasomnijas biežāk sastopamas ģimenēs ar ģenētisku noslieci, kā arī noteiktu neiroloģisku vai psihiatrijas slimību gadījumos. Simptomus var pastiprināt bezmiegs vai stress.

Situāciju var uzlabot vides drošības nodrošināšana un pietiekama atpūta; daļai cilvēku tiek lietoti medikamenti. Būtiski ir atteikties no alkohola un ievērot ikdienas režīmu.

Miega paralīze – kad ķermenis neklausa

Miega paralīze izpaužas kā īslaicīga nespēja kustēties vai runāt brīdī, kad cilvēks jau mostas vai tikko iemieg. Elpošana parasti saglabājas, taču pārējās kustības uz īsu laiku ir it kā bloķētas. Šī sajūta var ilgt no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm un visbiežāk novērojama REM miega laikā.

Biežāk miega paralīzi provocē stress, pārslodze vai neregulārs miega režīms. Ja epizodes ir retas un netraucē ikdienas dzīvi, specifiska ārstēšana parasti nav nepieciešama. Speciālista palīdzība reizēm ir vajadzīga, ja simptomi atkārtojas bieži.

Kā nosaka miega traucējumus

Miega problēmu diagnostikā ārsts var veikt fizisku apskati, iztaujāt par ierasto miega režīmu un nozīmēt specifiskus izmeklējumus, piemēram, polisomnogrāfiju, kas ļauj novērtēt miegu nakts laikā. Dažkārt nepieciešami papildu testi, lai noteiktu miegainības pakāpi dienā vai izvērtētu citas izmaiņas miega un nomoda ciklā.

Ieteikumi mierīgākam miegam

• Izvairieties no sātīgām maltītēm tieši pirms gulētiešanas
• Rūpējieties par sabalansētu un veselīgu uzturu
• Regulāri vingrojiet, jo fiziskā slodze var atvieglot iemigšanu
• Nodrošiniet guļamistabā tumsu un vēsāku vidi
• Vakaros nelietojiet kofeīnu
• Centieties iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā katru dienu
• Izslēdziet ekrānus vismaz 30 minūtes pirms miega, lai smadzenes paspētu sagatavoties atpūtai

Pastāvīgas miega grūtības var būt signāls, ka ir vērts vērsties pie speciālistiem.

Reziumē

Miega traucējumi ir izplatīta problēma, kas var izpausties dažādi un radīt nepatīkamas sekas gan naktī, gan dienas laikā. To attīstību var ietekmēt dažādi faktori, tostarp stress, slimības vai dabiski organisma procesi. Lai precīzi noteiktu traucējumu izcelsmi, ārsts var ieteikt specializētus izmeklējumus. Atbilstoša miega higiēna un savlaicīgi izvēlēta ārstēšana var palīdzēt atjaunot pilnvērtīgu atpūtu.