11 dabiskie antibiotiskie līdzekļi cilvēkiem

Dabiskie līdzekļi ar antibakteriālām īpašībām, piemēram, medicīniskais medus vai ehinācija, antimikrobiālās iedarbības dēļ var palīdzēt cīņā ar bakteriālām infekcijām. Tomēr, lai gan daļai šo produktu iedarbību atbalsta zinātniski pētījumi, daudzos gadījumos joprojām trūkst pietiekami detalizētu datu. Jāatceras, ka, sastopoties ar urīnceļu infekciju vai citām saslimšanām, nepieciešama ārsta konsultācija, jo dabiskie līdzekļi nav profesionālas diagnostikas un ārstēšanas aizstājēji.

Natūrālie antibiotiskie līdzekļi: kādas metodes var būt efektīvas?

Vairāki augi un dabiskas izcelsmes produkti izceļas ar antimikrobiālām īpašībām. Tie var būt noderīgi nekomplicētu bakteriālu infekciju gadījumos, taču smagās situācijās ārstēšanai parasti nepieciešami ārsta nozīmēti medikamenti. Tālāk apkopoti visbiežāk minētie dabiskie līdzekļi, kuru iedarbība ir pētīta un vērtēta zinātniskajā literatūrā.

Medus

Medicīniskais medus, īpaši manukas medus, ir pazīstams ar baktericīdām īpašībām: tas var kavēt baktēriju vairošanos, veidot aizsargkārtu un veicināt brūču dzīšanu. Atbilstoši sagatavots medus tiek izmantots dažādu ādas bojājumu gadījumā, piemēram, apdegumu, čūlu vai pēcoperācijas brūču aprūpē. Medus sastāvā ir arī dažādas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp vitamīni, minerālvielas un olbaltumvielas.

Jāņem vērā, ka antibakteriālās īpašības vislabāk saglabājas jēlā, neapstrādātā medū, savukārt termiski apstrādāts medus var būt mazāk efektīvs. Vienlaikus joprojām tiek skaidrots, kurš medus veids un kāda koncentrācija ir piemērotākā konkrētu brūču vai infekciju situācijās. Nepieciešama arī piesardzība, jo maziem bērniem medu nedrīkst dot iespējamā botulisma riska dēļ.

Ķiploks

Ķiplokā esošie savienojumi, tostarp alicīns, ajoēns un citi, var iedarboties pret noteiktām baktērijām. Pētījumi liecina, ka ķiploku pulveris, pastas, eļļas vai ekstrakti var ietekmēt tādus mikroorganismus kā E. coli un Staphylococcus aureus, kā arī atsevišķos gadījumos var būt vērtēti kā potenciāli noderīgi dažu ausu infekciju kontekstā.

Ir pieejami dažādi ķiploku uztura bagātinātāji, tomēr tie var mijiedarboties ar medikamentiem vai palielināt asiņošanas risku, tāpēc pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu.

Ingvers

Ingveram raksturo plaša antimikrobiālā aktivitāte: tas var kavēt baktērijas, kas saistītas ar periodonta slimībām, kā arī E. coli, stafilokokus un citus infekciju ierosinātājus. Ingveru var atrast uztura bagātinātāju veidā kapsulās, tinktūrās vai eļļās, tāpat tas bieži tiek izmantots tējās un uztura papildināšanai. Būtiski ievērot mērenību: pieaugušajiem parasti iesaka nepārsniegt 4 g dienā, bet grūtniecēm 1 g dienā, savukārt maziem bērniem ingveru ieteicams nedot.

Ehinācija

Ehinācija ir daudzgadīgs ārstniecības augs, ko tradicionāli izmanto brūču aprūpē un urīnceļu infekciju gadījumos. Tās ekstraktiem piemīt antimikrobiāla iedarbība, un tie var būt vērtēti arī elpceļu infekciju kontekstā. Ehinācijas preparāti ir pieejami dažādās formās, tostarp ziedēs, tinktūrās, kapsulās un ekstraktos. Parasti norāda, ka lietošana paredzēta īslaicīgos kursos, nepārsniedzot 10 dienas.

Mirre

Mirres, kas pazīstama arī kā Commiphora molmol, sveķos esošie savienojumi var iedarboties pret atsevišķām baktērijām un arī dažām sēnīšu infekcijām. Mirri mēdz izmantot mutes skalošanas līdzekļos, lai mazinātu smaganu slimību risku, un tā var kalpot kā papildlīdzeklis brūču dzīšanas veicināšanai, jo aprakstīta iedarbība arī pret neaktīvā stāvoklī esošām baktērijām. Vienlaikus joprojām nav pietiekami precīzu ieteikumu par devām un lietošanas veidu.

Timiāns

Timiāns var palīdzēt ierobežot baktēriju izplatību, īpaši attiecībā uz E. coli, listerijām un atsevišķiem stafilokoku paveidiem. Literatūrā ir apspriests arī timiāna pielietojums kombinācijā ar recepšu antibiotikām, lai potenciāli samazinātu nepieciešamās devas vai rezistences veidošanās risku. Neraugoties uz daudzsološiem datiem, pašlaik trūkst standartizētu preparātu un vienotu devu rekomendāciju.

Zeltslotiņa

Zeltslotiņai piemīt dabiskas izcelsmes antimikrobiāla iedarbība, un to reizēm min kā palīglīdzekli ādas vai gremošanas sistēmas problēmu gadījumos. Pētījumos aprakstīts, ka zeltslotiņa var mazināt baktēriju spēju piestiprināties urīnpūšļa sieniņām, taču pierādījumu par efektivitāti cilvēkiem vēl nav pietiekami. Preparāti uztura bagātinātāju formā ir pieejami, tomēr to lietošana joprojām nav pilnībā pamatota ar zinātniskiem datiem.

Raudene

Konstatēts, ka raudenes eļļai, pateicoties tajā esošajam karvakrolam, var būt antibakteriāla iedarbība, īpaši pret baktērijām, kas saistītas ar zobu kariesu. Raudenes eļļa ir pieejama uztura bagātinātāju vai ēteriskās eļļas veidā, tomēr šobrīd nav skaidru norāžu par lietošanu un precīzu pielietojuma mērķi.

Krustnagliņas

Krustnagliņu ēteriskajā eļļā esošais eugenols ir aprakstīts kā izteikti aktīvs savienojums pret tādām baktērijām kā E. coli un S. aureus. Lai gan krustnagliņas tiek vērtētas kā potenciāla dabiskas izcelsmes alternatīva antibiotikām, klīnisko pētījumu dati par to lietošanu šādos nolūkos pašlaik ir nepietiekami.

Kurkuma

Jaunākajos pētījumos norādīts, ka kurkumā esošās vielas var mazināt noteiktu baktēriju, piemēram, E. coli un stafilokoku, vairošanos. Šo īpašību potenciālie pielietojumi ir apspriesti brūču aprūpē un pārtikas drošības uzlabošanā. Tomēr, lai pilnvērtīgi apstiprinātu kurkumas antibakteriālo nozīmi, nepieciešami papildu zinātniski pierādījumi.

Tējas koka eļļa

Tējas koka ēteriskā eļļa bieži tiek pētīta saistībā ar iespējamo ietekmi uz mutes dobuma, acu un ādas infekcijām. Tās ekstraktam aprakstītas izteiktas antimikrobiālas, pretsēnīšu un pretvīrusu īpašības. Tomēr pētījumu ar cilvēkiem joprojām ir par maz, tādēļ praktiska lietojuma jautājumus ieteicams pārrunāt ar speciālistu.

Kad nepieciešamas recepšu antibiotikas?

Lai gan dabiskie līdzekļi var mazināt simptomus vai palīdzēt vieglu bakteriālu infekciju gadījumā, nopietnu stāvokļu, piemēram, pneimonijas vai sepses, ārstēšanai var būt nepieciešami ārsta nozīmēti medikamenti. Antibiotiku lietošana var būt nepieciešama arī situācijās, kad imunitāte ir pavājināta citas slimības vai terapijas dēļ, pastāv paaugstināts komplikāciju risks vai infekcija saistīta ar nesen veiktu operāciju.

Nenozīmīgus ādas bojājumus parasti ārstē ar bezrecepšu antibiotiku ziedēm. Svarīgi izvairīties no antibiotiku nepamatotas un pārmērīgas lietošanas, jo nepareiza vai pārāk bieža lietošana veicina baktēriju rezistences attīstību.

Uztura bagātinātāju lietošana: drošuma aspekti

Arī dabiskas izcelsmes produkti var izraisīt blaknes vai mijiedarboties ar citām zālēm un uztura bagātinātājiem. Tie var nebūt droši, ja tiek lietoti lielās devās vai ilgstoši, kā arī cilvēkiem ar noteiktiem veselības traucējumiem. Izvēloties uztura bagātinātāju, ieteicams dot priekšroku sertificētiem vai neatkarīgi pārbaudītiem produktiem un lietošanu obligāti pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu.

Galvenie secinājumi

• Daudzi augi un dabiskas izcelsmes produkti ir ar antimikrobiālām īpašībām un var būt noderīgi vieglu bakteriālu infekciju gadījumā.
• Lai arī dabiskie līdzekļi var sniegt noteiktu ieguvumu, smagu bakteriālu slimību ārstēšanā nepieciešama profesionāla aprūpe un recepšu antibiotikas.
• Zinātniskajā literatūrā īpaši bieži min manukas medu, mirri un timiāna eļļu, taču efektivitātes pilnīgai apstiprināšanai un izpratnei vēl vajadzīgi papildu pētījumi.