Vitiligo pārskats

Ādas krāsas zudums jeb vitiligo ir stāvoklis, kura gadījumā noteiktās ķermeņa zonās samazinās vai izzūd pigments. Šajās vietās veidojas gludi, gaiši plankumi, un atsevišķos gadījumos balina arī mati attiecīgajā apvidū. Lai gan vitiligo nav lipīgs un parasti nerada tiešus veselības apdraudējumus, redzamās izmaiņas ādā nereti ietekmē pašvērtējumu un emocionālo pašsajūtu.

Kā izpaužas pigmenta zudums

Vitiligo raksturīgākā pazīme ir dažāda lieluma un formas depigmentēti plankumi, kas var parādīties jebkurā ķermeņa daļā. Visbiežāk tos novēro uz rokām, sejas, ap muti un acīm, kā arī vietās, kur āda biežāk tiek pakļauta spiedienam vai berzei. Daļai cilvēku vienlaikus var parādīties arī šādas izpausmes:

• Priekšlaicīga galvas matu, bārdas, uzacu vai skropstu nosirmošana vai izbalošana
• Diskomforts depigmentētajās zonās, tostarp niezes sajūta
• Krāsas izmaiņas mutes dobuma un deguna gļotādā
• Acs tīklenes krāsas pārmaiņas

Vitiligo rašanās iemesli

Vitiligo bieži saista ar autoimūniem procesiem, kad imūnsistēma kļūdaini vēršas pret melanocītiem jeb ādas šūnām, kas veido pigmentu. Šūnām bojājoties vai iet bojā, āda attiecīgajās vietās zaudē krāsu. Nozīmīga loma nereti ir arī iedzimtībai, turklāt ir novērota saistība starp vitiligo un citām autoimūnām saslimšanām.

Vitiligo biežāk sastopams cilvēkiem, kuru tuvi radinieki slimo ar autoimūnu vairogdziedzera slimību, reimatoīdo artrītu, psoriāzi, 1. tipa cukura diabētu vai citām autoimūnām saslimšanām. Lai gan pastāv pārmantojamības risks, tikai nelielai daļai bērnu, kuru vecākiem ir vitiligo, šis stāvoklis attīstās.

Ir arī faktori, kas var veicināt pirmo plankumu parādīšanos. Tie var būt izteikts emocionāls stress, smags saules apdegums, saskare ar agresīvām ķīmiskām vielām vai vīrusu infekcijas.

Galvenie vitiligo veidi

Vitiligo norise un plankumu izvietojums var atšķirties atkarībā no stāvokļa veida:

• Nesegmentāls vitiligo – visbiežākā forma, kurai raksturīgi depigmentācijas plankumi, kas samērā simetriski parādās abās ķermeņa pusēs, bieži vietās, kur iedarbojas saule vai berze. Šim tipam izšķir šādas formas:
  • Ģeneralizēta; plankumi var veidoties dažādās vietās, nereti bez noteikta raksta
  • Akrofasciāla; plankumi skar roku un kāju pirkstus, kā arī seju
  • Gļotādu; izmaiņas parādās ap gļotādām, lūpām vai dzimumorgāniem
  • Universāla; liela ķermeņa daļa zaudē pigmentu (reta)
  • Perēkļveida (fokāla); nelielu laukumu depigmentācija, biežāk novērojama bērniem
• Segmentāls vitiligo – retāks variants, kad depigmentācijas plankums aptver vienu ķermeņa pusi vai konkrētu zonu un parasti tālāk neizplatās.
• Jaukts vitiligo – vienam cilvēkam vienlaikus novērojamas abu tipu izpausmes.
• Lokalizēts vitiligo – raksturīgs ierobežots, izkliedētu plankumu skaits, biežāk uz ķermeņa vidusdaļas vai galvas ādā.

Plankumu skaits un izplatīšanās intensitāte var mainīties. Dažiem cilvēkiem tie saglabājas tikai atsevišķās vietās, savukārt citiem laika gaitā to apjoms pieaug. Ja parādās arvien jauni plankumi, vitiligo mēdz uzskatīt par aktīvu, tomēr nereti pēc kāda laika process stabilizējas un jaunas izmaiņas vairs neveidojas.

Kā nosaka diagnozi

Ja tiek pamanītas gaišākas ādas zonas vai citas pazīmes, visbiežāk tiek ieteikta dermatologa konsultācija. Speciālists noskaidro slimības gaitu un anamnēzi, ģimenē sastopamus autoimūnus stāvokļus, kā arī to, vai depigmentētie laukumi parādījušies pēc saules apdeguma vai izteiktu ādas izsitumu epizodes, un izvērtē, vai bijis pastiprināts stress.

Dermatologi nereti izmanto īpašu ultravioletās gaismas lampu, kas palīdz nošķirt vitiligo no citām ādas izmaiņām. Dažkārt veic asins analīzes, lai meklētu pazīmes, kas varētu liecināt par citām autoimūnām slimībām, bet retākos gadījumos tiek veikta ādas biopsija, lai izslēgtu nopietnākas ādas slimības.

Ārstēšanas iespējas

Vitiligo terapija var būt sarežģīta, jo stāvokļa gaita ir individuāla, tomēr pastāv dažādas pieejas, kas var palīdzēt mazināt depigmentācijas progresēšanu vai to ierobežot.

• Lokāli lietojami medikamenti, tostarp kortikosteroīdu krēmi vai mūsdienīgi līdzekļi ar ruksolitinibu, kas dažos gadījumos var veicināt pigmenta atjaunošanos
• Fototerapija (UVA vai UVB gaismas terapija), kas var mazināt jaunu plankumu veidošanos
• Ķirurģiska ārstēšana, pārstādot pigmentētu ādu depigmentētajās zonās
• Depigmentējoši krēmi, ar kuriem pakāpeniski izgaismo neskartās ādas laukumus, lai izlīdzinātu ādas toni
• Papildu vai dabiskas pieejas
• Maskējoša kosmētika, kas uz laiku palīdz izlīdzināt ādas krāsu

Daļa cilvēku izvēlas vitiligo neārstēt, jo no medicīniskā viedokļa tas ne vienmēr ir nepieciešams. Būtiskākais ir atrast risinājumu, kas konkrētajam cilvēkam sniedz lielāku pārliecību un labāku pašsajūtu.

Kā tikt galā ar emocionāliem izaicinājumiem

Vitiligo parasti neietekmē fizisko veselību, taču reakcija uz izskata izmaiņām katram cilvēkam ir atšķirīga. Vieni ādas pārmaiņas pieņem bez grūtībām, bet citiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie jaunā izskata. Pietiekamas informācijas iegūšana par stāvokli un profesionāls dermatologa atbalsts var palīdzēt reālistiski veidot gaidas un pārvaldīt simptomus. Arī pieredzes apmaiņa vai saziņa ar citiem cilvēkiem, kuriem ir vitiligo, var kalpot kā nozīmīgs emocionāla atbalsta avots.