Vai aukstums var izraisīt saslimšanu?

Aukstajā gada laikā bieži tiek minētas saaukstēšanās, iesnas un gripa. Lai gan var šķist, ka galvenais iemesls ir dzestrums, patiesībā šos saslimšanas gadījumus izraisa vīrusi un baktērijas, nevis pati zemā temperatūra. Tomēr rudenim un ziemai raksturīgie apstākļi veicina infekciju izplatīšanos.

Kā aukstums ietekmē mūsu veselību?

Bieži valda priekšstats, ka zema gaisa temperatūra tieši izraisa saslimšanu. Taču faktiskie izraisītāji ir infekciju ierosinātāji, kuri noteiktos vides apstākļos izplatās vieglāk. Saslimstības pieaugumu vēsajā sezonā nosaka ne tikai laikapstākļu izmaiņas, bet arī ikdienas paradumi.

• Sausāks gaiss samazina aizsargspējas: kad ārā ir auksts, iekštelpās gaiss bieži kļūst vēl sausāks, tādēļ deguna un mutes gļotāda ātrāk izžūst. Sausa gļotādas virsma ir mazāk noturīga pret vīrusiem un baktērijām.
• Vairāk laika slēgtās telpās: cilvēki biežāk uzturas iekštelpās, un tas atvieglo gaisa pilienu ceļā izplatītu infekciju nodošanu no cilvēka cilvēkam.
• Samazināta D vitamīna veidošanās: aukstajā sezonā saules starojuma ir mazāk, tādēļ organisms neražo pietiekamu D vitamīna daudzumu. Tiek uzskatīts, ka tas var vājināt imūnās sistēmas darbību un palielināt gripas un citu infekciju risku.
• Infekciozie pilieni gaisā saglabājas ilgāk: sauss un vēss gaiss var veicināt to, ka infekcijas pilieni gaisā noturas ilgāku laiku, tādēļ inficēšanās iespējamība ir augstāka nekā siltajā sezonā.

Kādas komplikācijas var rasties?

Lielākā daļa cilvēku saaukstēšanos vai gripu pārslimo bez būtiskām grūtībām. Tomēr atsevišķām personām, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, vīrusu infekcijas var izraisīt nopietnākas veselības problēmas.

• Pneimonija (plaušu karsonis)
• Sepse (asins saindēšanās)
• Encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums)
• Miokardīts (sirds muskuļa iekaisums)
• Miozīts (muskuļu iekaisums)

Vīrusu infekcijas var arī pasliktināt tādus veselības stāvokļus kā astma, cukura diabēts vai sirds slimības. Paaugstināta riska grupā ietilpst arī cilvēki pēc 65 gadu vecuma, grūtnieces un mazi bērni.

Imunitātes stiprināšanas veidi aukstajā sezonā

Nav pieejamu brīnumlīdzekļu, kas nodrošinātu nevainojamu aizsardzību. Tomēr imūno sistēmu iespējams atbalstīt ar vairākiem paņēmieniem, kas palīdz mazināt saslimšanas iespējamību.

• Nesmēķēt
• Ievērot sabalansētu uzturu
• Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
• Samazināt stresu
• Rūpēties par atbilstošu ķermeņa masu

Lai gan veikalos ir plašs uztura bagātinātāju un pulveru klāsts, kas tiek pozicionēti kā imunitāti veicinoši, pētījumi nav pierādījuši, ka tie uzticami pasargā no saslimšanām. Ja rodas šaubas par vitamīnu vai minerālvielu nepietiekamību, ieteicams pārrunāt piemērotu uztura bagātinātāju izvēli. Īpaši nozīmīga ir vakcinācija: vakcīnas pret gripu un pneimoniju palīdz mazināt komplikāciju risku.

Doties ārā ir vērtīgi arī ziemā, jo svaigā gaisā aktivizējas D vitamīna veidošanās un uzlabojas pašsajūta. Tas var palīdzēt samazināt sezonālu garastāvokļa traucējumu risku, kas aukstajā periodā mēdz būt biežāks.

Vienkārši veidi, kā pasargāties

Lai gan pilnībā izvairīties no visām saaukstēšanās epizodēm nav iespējams, ir veidi, kā mazināt smagāku elpceļu slimību risku. Ieteicams ievērot higiēnu, mazgāt rokas, klepojot vai šķaudot aizsegt muti un degunu, kā arī iespēju robežās vakcinēties pret gripu. Šie pasākumi ir efektīvi profilakses principi jebkurā gadalaikā.

Santrauka

Vēsāks laiks bieži sakrīt ar saaukstēšanos un iesnām, taču zemā temperatūra pati par sevi nav galvenais iemesls. Būtiskākie faktori ir sausāks iekštelpu gaiss, biežāka cilvēku pulcēšanās un imunitātes pavājināšanās. Ievērojot vienkāršus drošības un profilakses principus, iespējams atbalstīt veselību un veiksmīgāk pārlaist auksto sezonu.