Streptokoku tonsilīta cēloņi un riska faktori

Vairumā gadījumu kakla kairinājumu un sāpes (faringītu) izraisa vīrusi, tomēr bieži par iemeslu var būt arī bakteriāla infekcija. Streptokoku faringīts ir saslimšana, ko izraisa A grupas streptokoks (Streptococcus pyogenes), un tā īpaši bieži sastopama bērniem un pusaudžiem. Pieaugušajiem šī infekcija novērojama retāk, taču tā var attīstīties arī šajā vecuma grupā.

Streptokoku infekcijas īpatnības

Streptokoki ir dažādu baktēriju grupa, kas var izraisīt elpceļu un ādas infekcijas. Visbiežāk klīniski nozīmīgas ir A, B, C un G grupas baktērijas. Ar streptokoku izraisītu rīkles infekciju parasti saprot tieši A grupas streptokoku (S. pyogenes). Šī baktērija ir saistīta ar atšķirīgiem veselības traucējumiem, sākot no rīkles iekaisuma līdz impetigo, ādas iekaisumiem, rožiņai, ausu infekcijām vai skarlatīnai.

Ja streptokoku angīna netiek ārstēta, atsevišķos gadījumos tā var izraisīt atkārtotas infekcijas vai veicināt nopietnu, lai gan retu, komplikāciju attīstību, piemēram, reimatisko drudzi. Lai gan ārstēšana visbiežāk ir efektīva, dažkārt pēc pārslimošanas var attīstīties akūta nieru iekaisīga slimība (pēcekstrapstreptokoku glomerulonefrīts). Lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas bez ilgtermiņa seku veidošanās.

Kā infekcija izplatās

Streptokoki tiek pārnesti tiešā kontaktā no cilvēka uz cilvēku. Baktērijas apkārtējā vidē nonāk ar siekalu pilieniem vai deguna izdalījumiem, kas klepojot vai šķaudot izplatās gaisā. Šos pilienus var ieelpot, kā arī iespējams pieskarties piesārņotām virsmām un pēc tam ar rokām nejauši aiznest infekciju uz muti, degunu vai acīm. Retos gadījumos risks var būt saistīts ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni, taču no dzīvniekiem streptokoku angīna netiek pārnesta.

Inkubācijas periods, proti, laiks no baktērijas iekļūšanas organismā līdz pirmajām pazīmēm, parasti ir 2–5 dienas. Pēc kontakta ar slimu cilvēku simptomi var parādīties apmēram pēc 3 dienām.

Kakla infekcija visbiežāk norit 3–7 dienas. Uzsākot antibiotiku terapiju, pašsajūta nereti uzlabojas 24–48 stundu laikā. Parasti cilvēks vairs netiek uzskatīts par lipīgu pēc 24 stundām no pirmās antibiotiku devas. Ja ārstēšana netiek veikta, lipīgais periods var saglabāties līdz brīdim, kad izzūd visi simptomi.

Baktēriju nēsātāji

Ne visiem cilvēkiem, kuru organismā ir S. pyogenes, attīstās saslimšana. Daļa personu, īpaši bērni, var būt šo baktēriju nēsātāji, kuriem nav simptomu un kuri tikai reti inficē citus. Šādi nēsātāji var veidot līdz 20 % skolas vecuma bērnu. Lēmums par antibiotiku lietošanu visbiežāk tiek saistīts ar situācijām, kad ģimenē dzīvo cilvēki ar vājāku imūnsistēmu vai arī infekcija atkārtojas regulāri.

Kādi faktori palielina risku?

Vecums un vide

Streptokoku angīna īpaši bieži tiek konstatēta bērniem 5–15 gadu vecumā. Bērniem līdz 5 gadu vecumam tā sastopama retāk, un slimības norise var būt netipiska. Pieaugušie slimo reti, un saslimšana tiek novērota aptuveni 5 no 100 gadījumiem. Izplatību veicina ciešs kontakts, visbiežāk ģimenē, skolā vai bērnudārzā.

Higiēnas nozīme

Nepietiekama roku higiēna un koplietošana ar priekšmetiem, kas saistīti ar ēšanu un dzeršanu (ēdiens, dzērieni, galda piederumi), ir bieži infekcijas izplatīšanās iemesli. Bērni mēdz bieži aiztikt seju ar rokām vai klepot plaukstā, un baktērijas uz ādas var saglabāties līdz 3 stundām. Regulāra roku mazgāšana efektīvi samazina inficēšanās iespējamību. Ja nepieciešams, var izmantot arī roku dezinfekcijas gelus.

Aktīvas saslimšanas laikā ieteicams izvairīties no skūpstīšanās un ēdiena vai trauku koplietošanas. Smēķētājiem, kā arī personām, kas bieži ieelpo piesārņotu gaisu vai dūmus, rīkle un elpceļi biežāk ir kairināti, tādēļ pieaug jutība pret baktērijām un vīrusiem.

Sezonalitāte

Streptokoku angīna var attīstīties jebkurā gadalaikā, tomēr visbiežāk tā izplatās ziemas beigās un agrā pavasarī.

Kāpēc slimība atkārtojas?

Atkārtotu streptokoku infekciju iemesli var būt dažādi. Ir pieejami dati, kas norāda uz iespējamu saistību starp uzņēmību pret saslimšanu un ģenētiskiem faktoriem. Dažiem bērniem mandelēs konstatē mazākus germinālos centrus, kas parasti palīdz atpazīt un likvidēt ierosinātājus. Turklāt ir novērots, ka šiem bērniem biežāk ir tuvi radinieki, kuriem mandeles ir izņemtas.

Recidīvu risku var palielināt arī imūnsistēmas pavājināšanās, nepabeigts ārstēšanas kurss vai vecas (nesterilas) zobu birstes turpmāka lietošana.

Zīdaiņu un mazu bērnu saslimstība

Streptokoku angīna bērniem līdz 3 gadu vecumam tiek diagnosticēta ļoti reti. Tomēr, ja rodas aizdomas par bērna veselības stāvokli, piemēram, parādās drudzis, nemiers, iesnas vai pasliktinās apetīte, ieteicams vērsties pie ārsta, lai veiktu pārbaudi.