Saaukstēšanās norises posmi: simptomu ilgums

Saaukstēšanās ir viena no biežāk sastopamajām elpceļu saslimšanām, kas izpaužas ar dažādiem simptomiem un parasti pāriet dažu nedēļu laikā. Lai gan visbiežāk tā neatstāj ilgtermiņa sekas, tas, cik ilgi saglabājas slikta pašsajūta un kad iespējams atgriezties ikdienas ritmā, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.

Saaukstēšanās norise un ilgums

Visbiežāk saaukstēšanās ilgst aptuveni no 7 līdz 10 dienām. Tomēr atsevišķas izpausmes, piemēram, klepus vai aizlikts deguns, nereti saglabājas ilgāk. Kopējo slimības ilgumu ietekmē vecums, organisma vispārējais stāvoklis un vīruss, kas izraisījis infekciju.

Stadijas no inficēšanās līdz atveseļošanai

• Inkubācijas periods. Laika posms no saskares ar infekciju līdz pirmajām pazīmēm parasti ir 2–3 dienas, taču atsevišķu vīrusu gadījumā tas var ieilgt līdz 2 nedēļām.
• Sākotnējie simptomi. Pirmajās 1–2 dienās parādās un pastiprinās agrīnās izpausmes, tostarp kairinājuma sajūta rīklē, šķaudīšana, nogurums, deguna nosprostojums vai iesnas.
• Simptomu maksimums. Izteiktākā slimības fāze visbiežāk ir 2.–4. dienā, kad vienlaikus novēro raksturīgākos simptomus: ķermeņa sāpes, izteiktu deguna aizlikumu, klepu, balss aizsmakumu, ožas vai garšas pavājināšanos, spiediena sajūtu ausīs vai deguna apvidū. Bērniem drudzis sastopams biežāk, savukārt pieaugušajiem tas novērojams nedaudz retāk.
• Atveseļošanās periods. Parasti ap 10. dienu simptomi sāk mazināties. Tomēr viegls klepus vai atkrēpošana var turpināties līdz 2 nedēļām vai pat ilgāk, īpaši gadījumos, kad saglabājas izteikta gļotādas iekaisuma reakcija.

No kā ir atkarīgs saaukstēšanās ilgums?

Atveseļošanās tempu nosaka ne tikai vīrusa veids, bet arī cilvēka imūnās sistēmas darbība. Parasti veselīgi, pilnvērtīgi ēdoši un nesmēķējoši pieaugušie saaukstēšanos pārslimo vieglāk. Savukārt lielāks ilgstošu vai izteiktāku simptomu risks raksturīgs bērniem, senioriem, smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar citām hroniskām slimībām, piemēram, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību.

• Gados ļoti jauns vai vecāks vecums
• Nepilnvērtīgs uzturs
• Smēķēšana
• Hroniskas slimības vai pavājināta imūnsistēma

Cik ilgi infekcija ir lipīga?

Cilvēks, kas inficējies ar saaukstēšanās vīrusu, parasti kļūst lipīgs līdz ar pirmajām slimības pazīmēm un var izplatīt infekciju līdz brīdim, kad galvenie simptomi ir mazinājušies un drudža nav vismaz 24 stundas. Atveseļošanās laikā ieteicams ierobežot ciešus kontaktus, lai samazinātu vīrusa izplatīšanās iespējamību.

• Bieži mazgājiet rokas
• Notīriet bieži aizskaramās virsmas
• Regulāri vēdiniet telpas vai izmantojiet gaisa filtrus
• Saslimšanas laikā palieciet mājās un, esot kopā ar citiem cilvēkiem, iespēju robežās lietojiet sejas masku

Kā izplatās saaukstēšanās vīrusi?

Saaukstēšanās ir augšējo elpceļu infekcija, ko var izraisīt dažādi vīrusi, visbiežāk rinovīrusi, adenovīrusi un arī koronavīrusi. Kaut arī norise var nedaudz atšķirties atkarībā no ierosinātāja, pārnešanās ceļi pārsvarā ir līdzīgi: ar šķaudīšanu vai klepu, gaisā nonākot inficētiem pilieniem, kā arī ar rokām pieskaroties piesārņotām virsmām. Pēc inficēšanās vīruss organismā ātri vairojas un izraisa iekaisuma reakciju, kā rezultātā parādās ierastie simptomi, tostarp deguna aizlikums, drudzis, sāpes vai nespēks.

Galvenie riska faktori

• Atrašanās pārpildītās vietās
• Nepietiekama higiēna
• Vājināta imunitāte

Kad ieteicams vērsties pie ārsta?

Lielākā daļa vieglu saaukstēšanās gadījumu pāriet bez ārsta līdzdalības, tomēr noteiktās situācijās ir ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu. Uzmanība jāpievērš, ja novērojams:

• Apgrūtināta elpošana vai elpas trūkums
• Sāpes krūtīs
• Augsts vai ilgstošs drudzis
• Izteikta dehidratācija
• Simptomi, kas nav pārgājuši 10 dienu laikā

Cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu vai hroniskām slimībām infekcija var noritēt smagāk un izraisīt nopietnākas komplikācijas, piemēram, pneimoniju, aknu vai sirds iekaisumu. Dažkārt var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā.

Kā par sevi parūpēties saslimšanas laikā?

• Atpūtieties un izvairieties no palielinātas fiziskās slodzes
• Uzņemiet pietiekamu daudzumu šķidruma
• Mitriniet gaisu un regulāri vēdiniet telpas
• Bezrecepšu medikamentus lietojiet tikai pēc saskaņošanas ar speciālistu, īpaši, ja slimo bērni
• Nekad nedodiet aspirīnu bērniem un pusaudžiem vīrusu infekcijas laikā, jo tas var izraisīt smagu reakciju

Saaukstēšanās ir izplatīta un parasti nekaitīga saslimšana, no kuras nereti iespējams atveseļoties bez sarežģījumiem. Ievērojot higiēnu, atpūšoties, rūpējoties par uzturu un uzņemot pietiekami daudz šķidruma, lielākā daļa cilvēku 2 nedēļu laikā pilnībā atlabst. Pastiprināta uzmanība nepieciešama gadījumos, kad slimība ieilgst vai simptomi ir neparasti izteikti.