Olnīcu vēža cēloņi un riska faktori

Olnīcu vēzis ir sarežģīta saslimšana, un tās rašanās iemesli nav pilnībā izskaidroti. Tomēr pētījumu dati liecina, ka saslimšanas iespējamību ietekmē vairāki faktori, tostarp hormonālais līdzsvars, iedzimtība un atsevišķi dzīvesveida aspekti, piemēram, ķermeņa masa vai smēķēšana.

Kādi riska faktori ir nozīmīgi?

Daļai sieviešu olnīcu vēža risks ir paaugstināts ģimenes anamnēzes vai pārmantotu gēnu īpatnību dēļ. Vienlaikus būtiska loma var būt arī citiem apstākļiem, sākot no menstruāciju sākuma un beigu vecuma līdz noteiktiem veselības stāvokļiem vai pat ķermeņa uzbūves īpatnībām.

Ģenētiskie faktori un pārmantojamība

Ģenētikai ir būtiska nozīme olnīcu vēža riska noteikšanā. Ja tuvākajām radiniecēm ir bijusi šī slimība vai ģimenē konstatētas konkrētas ģenētiskas izmaiņas, piemēram, BRCA gēnu mutācijas, saslimšanas iespējamība palielinās. Tajā pašā laikā ģenētiska nosliece automātiski nenozīmē, ka vēzis noteikti attīstīsies, un daļai pacientu netiek atrastas zināmas pārmantotas mutācijas.

Olnīcu vēža risku var paaugstināt arī ģimenes vēža sindromi, tostarp Linča sindroms, Peica–Džēgersa sindroms un Koudena slimība. Šie stāvokļi nereti ir saistīti arī ar paaugstinātu ļaundabīgu audzēju risku citos orgānos.

Hormonu ietekme

• Hormonu terapija: estrogēnu preparātu lietošana bez progesterona var būt saistīta ar lielāku olnīcu vēža risku.
• Kontracepcijas tabletes: ilgstoša lietošana var samazināt saslimšanas iespējamību līdz pat 70%, un aizsargājošais efekts var saglabāties vairākus gadu desmitus pēc lietošanas pārtraukšanas.
• Grūtniecība un zīdīšana: sievietēm, kuras dzemdējušas līdz 26 gadu vecumam vai barojušas bērnu ar krūti, risks ir zemāks, savukārt pirmā grūtniecība pēc 35 gadu vecuma ir saistīta ar nedaudz paaugstinātu saslimšanas iespējamību.
• Vēla menopauze: lielāks ovulāciju skaits dzīves laikā var palielināt risku, ka olnīcās attīstās onkoloģiskas izmaiņas.

Ķirurģiskas intervences

Riska mazināšanā nozīme var būt arī noteiktiem ķirurģiskiem risinājumiem. Piemēram, olvadu izņemšana (salpingektomija), ko reizēm veic vienlaikus ar citām operācijām, ir saistīta ar zemāku vēža risku. Arī dzemdes izņemšana (histerektomija) tiek saistīta ar mazāku olnīcu vēža attīstības iespējamību.

Citi medicīniskie un dzīvesveida faktori

• Endometrioze: šis stāvoklis ir saistīts ar būtiski paaugstinātu olnīcu vēža risku.
• Neauglība: anamnēzē fiksēta neauglība var palielināt risku, lai gan pats auglību veicinošo medikamentu lietojums, piemēram, klomifēns, šo saistību skaidri neapstiprina.
• Augums: garākām sievietēm novērota nedaudz augstāka saslimšanas iespējamība, tomēr tas, visticamāk, vairāk saistīts ar pārmantotiem faktoriem.

Ikdienas paradumi un risks

Lai gan iedzimtību mainīt nav iespējams, pastāv faktori, kurus var ietekmēt:

• Aptaukošanās: palielina atsevišķu olnīcu vēža veidu risku, īpaši līdz menopauzei. Liekais svars ir saistīts ar hormonālām izmaiņām un iekaisuma procesiem organismā, kas var veicināt onkoloģisku procesu attīstību. Samazinot ķermeņa masu un atbrīvojoties no liekajiem kilogramiem, riska līmenis samazinās.
• Talku saturošu līdzekļu lietošana: sieviešu higiēnas produktu ar talku izmantošana ir saistīta ar lielāku olnīcu vēža iespējamību, un atteikšanās no šāda paraduma var būt noderīga.
• Uzturs: lai gan pierādījumi par uztura ietekmi nav pārliecinoši, atsevišķi pētījumi norāda, ka diēta ar zemāku tauku daudzumu var būt labvēlīga. Tāpat tiek pētīta kurkumas sastāvdaļu, tostarp kurkumīna, iespējamā aizsargājošā iedarbība.
• Smēķēšana: tā paaugstina atsevišķu olnīcu vēža formu risku, tādēļ smēķēšanas izvairīšanās ir īpaši nozīmīga.

Kad būtu jāpievērš uzmanība un kā uzraudzīt veselību?

Olnīcu vēža skrīninga programmas nav pierādījušas mirstības samazinājumu, tādēļ pašlaik netiek ieteikts profilaktisks skrīnings visām sievietēm. Ja ģimenes anamnēzē ir olnīcu, krūts vai dzemdes vēža gadījumi vai ir zināmas pārmantotas mutācijas, ārsts var ieteikt regulāras ultrasonogrāfijas pārbaudes un CA-125 asins analīzes, sākot no agrāka vecuma.

Radikālāki risinājumi, piemēram, olnīcu un olvadu izņemšana, tiek piedāvāti tikai sievietēm ar augstu risku, un šāda pieeja efektīvi samazina saslimšanas iespējamību.

Biežāk uzdotie jautājumi par riska mazināšanu

Vai hormonu terapija palielina risku?

Estrogēnu preparātu lietošana, īpaši bez progesterona, ir saistīta ar paaugstinātu olnīcu vēža risku. Atsevišķās situācijās var tikt apsvērta kombinācija ar progesteronu, tomēr, tā kā pētījumu rezultāti atšķiras, šo jautājumu ieteicams izvērtēt individuāli kopā ar ārstu.

Kā var mazināt pārmantotā riska ietekmi?

Sievietēm ar konstatētām BRCA1 vai BRCA2 gēnu mutācijām var tikt apsvērta olnīcu un olvadu izņemšana kā efektīvs riska samazināšanas veids. Par aizsargājošu faktoru tiek uzskatīta arī ilgstoša hormonālās kontracepcijas lietošana.

Vai pēc menopauzes ir pamats satraukumam?

Vairumam sieviešu pēc menopauzes risks saglabājas salīdzinoši zems, īpaši, ja ģimenē nav bijuši līdzīgi saslimšanas gadījumi un dzīvesveida faktori tiek kontrolēti. Olnīcu vēzis dzīves laikā attīstās aptuveni 1,2% sieviešu, un apmēram puse gadījumu tiek diagnosticēta 63 gadu vecumā un vēlāk.

Ja sieviete pieder paaugstināta riska grupai vai ir bažas par veselību, šie jautājumi jāpārrunā ar ārstu un rūpīgi jāseko līdzi jebkādām pašsajūtas vai organisma izmaiņām.