Nemierīgo kāju sindroms un sirds slimību risks

Izvērtējot sirds un asinsvadu slimību attīstības risku, nereti netiek ņemts vērā viens šķietami negaidīts faktors – nemierīgo kāju sindroms. Tomēr pētījumu dati liecina, ka šis stāvoklis var būt saistīts ar sirds slimību veidošanos.

Simptomi un pašsajūta

Nemierīgo kāju sindroma izpausmes visbiežāk parādās brīžos, kad cilvēks cenšas atpūsties, īpaši vakarā, guļus stāvoklī pirms iemigšanas. Kājas pārņem grūti precīzi raksturojamas, nepatīkamas sajūtas, kas rada nepārvaramu nepieciešamību tās kustināt vai raustīt, jo tieši kustības parasti uz īsu brīdi mazina diskomfortu. Dienas laikā šīs sajūtas bieži vien nav izteiktas, taču, aktivitātei samazinoties un iestājoties mieram, tās mēdz atjaunoties un nereti traucē miegu.

Cilvēki šīs sajūtas bieži raksturo kā dziļas, it kā esošas ķermeņa iekšienē, parasti ceļu vai ikru apvidū. Tās var izpausties kā dedzināšana, kutēšana, smeldze, stiepšana, vilkšanas sajūta vai spiedošs sasprindzinājums. Visbiežāk diskomforts mazinās tikai tad, ja cilvēks pieceļas, nedaudz pastaigājas, izmasē vai izstaipa kājas. Vienlaikus tas var kavēt ātru iemigšanu un veicināt pastāvīgu miega trūkumu.

Cik izplatīts ir nemierīgo kāju sindroms?

Šis sindroms ir salīdzinoši bieži sastopams: dažādās valstīs, īpaši Rietumu reģionos, tas var skart līdz 15 % pieaugušo. Lai gan atsevišķās pasaules vietās tas novērojams retāk, daudzos gadījumos konkrētu, viennozīmīgu iemeslu noteikt neizdodas. Ir zināms, ka nemierīgo kāju sindroma attīstību var ietekmēt dzelzs deficīts, nieru darbības traucējumi, grūtniecība, mugurkaula vai nervu sistēmas saslimšanas, tomēr lielai daļai cilvēku šis stāvoklis saglabājas bez skaidri identificējama cēloņa.

Kā mazināt simptomus?

Daudziem cilvēkiem nemierīgo kāju sindroms norit viegli un parādās tikai epizodiski. Šādās situācijās būtisku efektu var dot dzīvesveida korekcijas. Zemāk minēti vairāki ieteikumi:

• Izvairīties no kofeīna.
• Uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekamu ikdienas kustību daudzumu.
• Simptomu laikā īslaicīgi pastaigāties vai veikt stiepšanās vingrinājumus.
• Vakara stundās izvēlēties nodarbes, kas neiesaista kāju muskulatūru, piemēram, īsu rakstīšanu, grāmatas lasīšanu vai prāta uzdevumu risināšanu.

Ja nemierīgo kāju sindroma parādīšanos izraisa noteikta veselības problēma (piemēram, dzelzs deficīts), būtiska ir pamatslimības ārstēšana. Piemēram, konstatējot dzelzs trūkumu organismā, prioritāri tiek risināts šis deficīts, kas daudzos gadījumos palīdz samazināt vai pilnībā novērst nepatīkamās sajūtas.

Medikamentu lietošana

Gadījumos, kad ar dzīvesveida izmaiņām nepietiek un simptomi būtiski pasliktina miegu vai ikdienas funkcionēšanu, ārsts var nozīmēt medikamentozu terapiju. Šim nolūkam var tikt lietoti preparāti, ko bieži izmanto parkinsonisma vai krampju ārstēšanā, piemēram, dopamīna agonisti, atsevišķi pretepilepsijas līdzekļi un benzodiazepīni. Šāda ārstēšana var būt noderīga cilvēkiem, kuriem pastāvīgo kāju simptomu dēļ izteikti traucē miega trūkums.

Saistība ar sirds slimību risku

Ir novērots, ka nemierīgo kāju sindroms var būt saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku. Pētnieki pieļauj, ka šī saistība varētu būt skaidrojama ar nakts laikā paaugstinātu asinsspiedienu. Bieža šī sindroma līdzparādība ir periodiskas ekstremitāšu kustības miegā, kad kājas raustās vai kustas arī tad, ja cilvēks to neapzinās. Šādas miega laikā notiekošas kustības, īpaši ilgtermiņā, var veicināt nozīmīgas asinsspiediena svārstības naktī. Šādas izmaiņas tiek uzskatītas par nozīmīgiem faktoriem, kas var palielināt sirds slimību iespējamību.

Kopsavilkumā, lai gan nemierīgo kāju sindroms daudziem šķiet vien neliels miega traucējums, ir vērts ņemt vērā tā iespējamo ietekmi uz vispārējo veselību. Ja simptomi atkārtojas bieži vai būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, ieteicams par to pārrunāt situāciju ar ārstu, jo atbilstoša ārstēšana var uzlabot miega kvalitāti un mazināt iespējamo risku sirdij.