Muskuļu atrofijas veidi un cēloņi

Muskuļu atrofija ir stāvoklis, kurā muskuļu audi pakāpeniski samazinās un kļūst vājāki. Šīs izmaiņas bieži ir viegli pamanāmas, jo samazinās muskuļa apjoms un mazinās spēks. Muskuļu atrofija nereti sastopama smagu slimību gadījumā, īpaši onkoloģisku saslimšanu vai hronisku infekciju laikā. Vienlaikus to var izraisīt arī citi faktori, tostarp mazkustīgs dzīvesveids, nervu sistēmas bojājumi vai uztura problēmas. Lai gan muskuļu masas zudums var radīt satraukumu, ir dažādas pieejas, kas palīdz šo procesu bremzēt vai noteiktos gadījumos veicināt muskuļu atjaunošanos.

Kas ir muskuļu atrofija

Muskuļu atrofija ir progresējoša muskuļu masas samazināšanās, ko dēvē arī par muskuļu izsīkumu vai muskuļu audu atmiršanu. Sākumā process var noritēt nemanāmi, taču laika gaitā tas var izraisīt izteiktu vājumu un apgrūtināt kustības.

Muskuļu atrofijas veidi

Tā kā muskuļu masas zudumu var veicināt dažādi cēloņi, atrofiju parasti iedala vairākos pamatveidos:

• Neaktivitātes jeb disūzas atrofija: muskuļi zaudē spēku, ja tie ilgstoši netiek izmantoti, piemēram, pēc traumām, ilgstošas slimības vai ilgstoša gultas režīma.
• Patoloģiska atrofija: muskuļu zudums, kas saistīts ar noteiktām slimībām, piemēram, audzējiem, smagām infekcijām, autoimūnām saslimšanām vai vielmaiņas traucējumiem.
• Neirogēna atrofija: muskuļu vājināšanās, kas rodas nervu impulsu pārvades traucējumu dēļ, ja ir bojāti nervi vai centrālā nervu sistēma.

Neaktivitātes ietekme uz muskuļiem

Muskuļu spēks un apjoms palielinās, ja tie regulāri tiek noslogoti. Savukārt, samazinoties fiziskajām aktivitātēm, piemēram, ilgstoši uzturoties sēdus stāvoklī mājās vai pēc traumas, muskuļi salīdzinoši ātri sāk samazināties un kļūst vājāki. Pat pēc dažām nedēļām, kas pavadītas ar imobilizāciju vai gultā, var būt redzams muskuļa apjoma kritums un spēka mazināšanās.

Disūzā atrofija visbiežāk izpaužas vidēji smagā formā, tomēr ilgstoša neaktivitāte var novest pie būtiska vājuma. Tāpēc arī stacionārā pacientus parasti mudina iespējami agri atsākt kustēties, lai muskuļu funkcijas pasliktināšanās būtu minimāla.

Kāpēc veidojas apburtais loks?

Sāpes var pastiprināt muskuļu atrofiju, kas rodas mazkustīguma dēļ. Piemēram, artrīta gadījumā sāpes ierobežo kustību apjomu, kā rezultātā muskuļi vājinās, bet muskuļu vājināšanās savukārt veicina locītavu stīvumu un pastiprina sāpes. Šāda apburtā loka dēļ fiziskā aktivitāte var samazināties arvien vairāk.

Neirogēna muskuļu atrofija

Ja nervu sistēma vairs nespēj nodrošināt muskuļiem nepieciešamos signālus, muskuļi pakāpeniski pārstāj pilnvērtīgi darboties un sāk samazināties. Šādas izmaiņas bieži saistītas ar noteiktām nervu sistēmas slimībām, galvas smadzeņu bojājumiem vai mugurkaula problēmām, piemēram, insulta vai neiropātijas gadījumā.

Šī atrofijas veida kontrolei īpaši nozīmīga ir pasīvā vingrošana, kur muskuļa kustības nodrošina cita persona vai specializēta ierīce, nevis pats cilvēks. Šādas kustības var uzlabot asinsriti, palēnināt muskuļu masas samazināšanos un mazināt komplikāciju risku. Atsevišķās situācijās cilvēks var veikt pasīvas kustības arī patstāvīgi, izmantojot saglabāto spēku citās ķermeņa daļās, lai iekustinātu vājāku ekstremitāti.

Nervu bojājumu gadījumā nereti novēro arī papildu simptomus, piemēram, negribotus muskuļu raustīšanās epizodes vai izteiktu muskuļu stīvumu. Šādās situācijās ārstēšanas process parasti ietver ilgstošu rehabilitāciju.

Patoloģiskas muskuļu atrofijas cēloņi

Vairākas slimības var izraisīt muskuļu audu noārdīšanos. Visbiežāk to veicina iekaisuma procesi, nepietiekams uzturs vai noteiktas vielmaiņas izmaiņas. Pie stāvokļiem, kas var radīt smagu atrofiju, pieskaita:

• Audzēju slimības
• Hroniskas infekcijas, piemēram, progresējošas imūnsistēmas slimības
• Sindromus, kas izraisa strauju ķermeņa masas zudumu vai traucē barības vielu uzsūkšanos
• Iekaisīgas muskuļu slimības, piemēram, dermatomiozītu un polimiozītu
• Ilgstošu glikokortikoīdu lietošanu

Katrā no šiem gadījumiem tiek piemēroti atšķirīgi ārstēšanas principi, un galvenais uzdevums ir risināt pamatslimību, kā arī, ja tas ir iespējams, atjaunot atbilstošu uzturu un fizisko aktivitāti.

Kā ārstē muskuļu atrofiju

Lai uzlabotu novājinātu muskuļu funkciju, daudzos gadījumos nepieciešami speciāli vingrojumi, kas tiek izvēlēti individuāli. Būtiska nozīme ir arī sabalansētam uzturam, īpaši pietiekamam olbaltumvielu daudzumam, jo olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļu atjaunošanās procesiem.

Dažkārt, ja muskuļu vājums un masas samazināšanās attīstījusies salīdzinoši īsā laikā, piemēram, pēc pārciestas infekcijas slimības, var pietikt ar pakāpenisku atgriešanos ierastajā aktivitāšu līmenī, un muskuļu masa atjaunojas dabiski. Tomēr ilgstoša vai izteikta atrofija bieži prasa ārsta uzraudzību un individuāli izstrādātu rehabilitācijas plānu.

Kad vajadzētu satraukties?

Ja pamanāt, ka muskuļi ir acīmredzami samazinājušies vai kļuvuši vājāki un šīs izmaiņas saglabājas ilgāk par dažām nedēļām, ir svarīgi vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Tikai speciālists var noteikt precīzu iemeslu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju.