LPI cēloņi un riska faktori

Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) ir saslimšanas, ar kurām var inficēties cieša kontakta laikā ar partneri, kuram ir šāda infekcija. Pēdējos gados šo infekciju izplatība pasaulē ir jūtami pieaugusi. Inficēšanās iespējamību nosaka ne vien dzimumdzīves partneru skaits, bet arī uzvedības faktori, droša seksa paradumi, vecums, individuālais veselības stāvoklis un iepriekš pārciestas šāda veida infekcijas.

Ko svarīgi zināt par inficēšanos

STI var tikt pārnestas vagināla, anāla un arī orāla dzimumakta laikā. Risks pieaug, ja netiek lietoti prezervatīvi vai citi barjeras aizsardzības līdzekļi, partneri tiek bieži mainīti vai netiek veikta regulāra veselības pārbaude. Pat cilvēkam ar nelielu seksuālo partneru skaitu inficēšanās iespējamība var būt ievērojami augstāka, ja droša seksa līdzekļi tiek izmantoti reti.

Nozīme ir arī dzimumakta veidam un kontaktam ar ķermeņa šķidrumiem: tiešs ādas kontakts, saskare ar asinīm, siekalām, spermu vai maksts izdalījumiem var veicināt infekcijas pārnesi. Atsevišķas infekcijas var tikt nodotas arī no mātes bērnam grūtniecības laikā vai ar mātes pienu.

Kuras infekcijas sastopamas visbiežāk?

STI ietver plašu infekciju spektru, tostarp cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, herpesvīrusa infekciju, hlamīdiju infekciju un gonoreju, kā arī HIV infekciju. Daļu no tām izraisa vīrusi, citas izraisa baktērijas. Atsevišķas infekcijas, piemēram, HIV un hlamīdiju infekcija, galvenokārt izplatās ar ķermeņa šķidrumiem, savukārt herpes un CPV biežāk tiek pārnesti tieša ādas kontakta ceļā.

Pēdējā laikā īpaši strauji pieaug dažu infekciju izplatība, piemēram, sifilisa un gonorejas. Vienlaikus jaunu HIV gadījumu skaits, piemēram, tiek reģistrēts mazāks nekā iepriekš.

Kas palielina saslimšanas risku?

• Dzimumaktu veids (orāls, vagināls, anāls vai manuāls sekss)
• Partneru skaits un partnerības īpatnības
• Prezervatīvu un citu aizsardzības līdzekļu lietošana (konsekventa vai epizodiska)
• Citas seksuāli transmisīvas saslimšanas vai ādas bojājumi
• Vispārējais veselības stāvoklis un imūnsistēmas darbība
• Vecums, īpaši cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam, ņemot vērā bioloģiskos un uzvedības faktorus

Risks var pastāvēt gan attiecībās ar jauniem, gan ar pastāvīgiem partneriem, ja netiek izmantoti aizsardzības līdzekļi vai netiek veikta veselības pārbaude. Monogāmas attiecības var samazināt inficēšanās iespējamību, taču tas ir efektīvi tikai tad, ja abi partneri regulāri pārbaudās un ievēro savstarpējās saistības. Arī īslaicīgas ekskluzīvas attiecības, kurās tiek pārtraukta aizsardzības līdzekļu lietošana, var radīt paaugstinātu risku.

Dzīvesveida faktori un kā mazināt risku

Lai samazinātu STI risku, būtiska nozīme ir profilaksei. Prezervatīvu regulāra lietošana (gan vīriešu, gan sieviešu), kā arī barjeras aizsardzības līdzekļu izmantošana gan dzimumakta, gan orāla seksa laikā ievērojami mazina inficēšanās iespējamību ar daudzām infekcijām. Arī infekcijas, pret kurām šī aizsardzība nav pilnībā efektīva, piemēram, CPV, tiek retāk pārnestas, ja tiek lietots prezervatīvs.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka arī aizsardzības līdzekļi nenodrošina absolūtu aizsardzību. Hormonālā kontracepcija, piemēram, tabletes vai intrauterīnās spirāles, no STI nepasargā, tādēļ par piemērotāko pieeju tiek uzskatīta dubultā aizsardzība.

• Jaunākā vecumā bioloģiskā uzņēmība var būt lielāka, īpaši pusaudzēm un jaunām sievietēm
• Vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, atsevišķu infekciju risks ir būtiski augstāks
• Alkohola lietošana var mazināt paškontroli un palielināt nepārdomātu lēmumu iespējamību
• Narkotisko vielu lietošana ir saistīta ar riskantu seksuālo uzvedību un papildu infekciju apdraudējumu
• Sekss apmaiņā pret naudu vai citu labumu bieži saistās ar ierobežotām iespējām vienoties par drošību

Alkohola vai psihoaktīvo vielu ietekmē cilvēki biežāk aizmirst, nevēlas vai nespēj korekti izmantot aizsardzības līdzekļus. Šādos apstākļos var mazināties arī spēja pretoties spiedienam, tādējādi palielinot papildu inficēšanās risku.

Vai STI ir bieži sastopamas?

STI ir ļoti izplatītas, un katru gadu visā pasaulē tiek reģistrēti miljoniem jaunu gadījumu. Saskaņā ar atsevišķiem datiem aptuveni piektdaļa pieaugušo vismaz vienu reizi dzīvē ir saskārušies ar šāda veida infekciju. Starp biežāk sastopamajām min hlamīdiju infekciju, gonoreju, sifilisu un trihomoniāzi.

Kādi ir biežākie simptomi?

Daļa STI var noritēt bez jebkādām pazīmēm, tādēļ profilakse un regulāri izmeklējumi ir būtiski. Ja simptomi tomēr rodas, visbiežāk novēro izmainītus izdalījumus, čūliņas vai veidojumus dzimumorgānu apvidū, biežu urinēšanu, diskomfortu vai sāpes urinējot, niezi, apsārtumu, nepatīkamu aromātu, sāpes vēderā un paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Svarīgākie soļi veselības aizsardzībai

Inficēšanās ar STI ir reāls risks, tomēr vairāki apzināti paradumi var būtiski samazināt apdraudējumu: konsekventa prezervatīvu lietošana, regulāras veselības pārbaudes, atklāta komunikācija ar partneriem un informētība palīdz saglabāt dzīves kvalitāti un mazināt nopietnu seku iespējamību.