Kas ir RSV (respiratorais sincitiālais vīruss)?

Respiratori sinciālais vīruss (RSV) ir īpaši lipīgs elpceļu vīruss, kas visbiežāk skar zīdaiņus un mazus bērnus. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem RSV nereti noris viegli un atgādina parastu saaukstēšanos, tomēr atsevišķos gadījumos infekcija var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Paaugstināts smagākas norises risks ir jaundzimušajiem, maziem bērniem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai hroniskām slimībām.

Simptomi bieži līdzinās saaukstēšanās pazīmēm, bet var kļūt bīstami

Sākotnēji RSV infekcija parasti izpaužas kā tipisks saaukstēšanās stāvoklis: iesnas, klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra un samazināta apetīte. Maziem bērniem simptomi var attīstīties pakāpeniski: sākumā parādās dzidri izdalījumi no deguna un pasliktinās ēstgriba, bet vēlāk pievienojas viegls klepus, šķaudīšana un drudzis.

Zīdaiņiem saslimšanas pazīmes mēdz būt nespecifiskas – bērns var kļūt viegli aizkaitināms vai mazāk aktīvs nekā parasti. Tomēr daļā gadījumu infekcija progresē, skar apakšējos elpceļus un var izraisīt tādus stāvokļus kā bronhiolīts vai pat pneimonija.

Smagas infekcijas pazīmes zīdaiņiem un maziem bērniem

• Augsta ķermeņa temperatūra
• Izteikti paātrināta vai apgrūtināta elpošana
• Sēkšana
• Noturīgs klepus
• Barošanas vai rīšanas grūtības deguna nosprostojuma vai straujas elpošanas dēļ
• Apnoja (elpošanas apstāšanās epizodes ilgāk par 15–20 sekundēm)

Šādas pazīmes var liecināt, ka iekaisums skāris plaušas vai sīkos bronhus. Īpaši augsts smagas slimības risks ir priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem, jaundzimušajiem, kā arī bērniem ar hroniskām sirds vai plaušu slimībām vai novājinātu imūnsistēmu.

RSV simptomi pieaugušajiem un vecākiem bērniem

• Iesnas
• Kakla sāpes
• Klepus
• Galvassāpes
• Nogurums
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Lielākajai daļai pieaugušo un vecāku bērnu infekcija norit viegli, taču reizēm vīruss var izplatīties uz apakšējiem elpceļiem un izraisīt elpas trūkumu, sēkšanu un spiedošu sajūtu krūtīs. Tas biežāk novērojams cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vai samazinātu imunitāti.

Kā RSV izplatās un kuri inficējas visbiežāk?

RSV viegli izplatās no cilvēka cilvēkam ar siekalām, elpceļu pilieniem un tieša kontakta ceļā. Infekcija tiek pārnesta elpojot, šķaudot vai klepojot, un vīruss var saglabāties uz priekšmetu virsmām, piemēram, rotaļlietām vai durvju rokturiem. Pietiek pieskarties inficētai virsmai un pēc tam sejai, lai vīruss nonāktu organismā.

Visbiežāk RSV uzliesmojumi tiek novēroti aukstajā sezonā. Līdz 2 gadu vecumam lielākā daļa bērnu ar šo vīrusu ir saskārušies vismaz vienu reizi.

Diagnoze balstās uz klīnisko izvērtējumu un papildu izmeklējumiem

RSV infekcijas noteikšanā nozīmīga ir slimības norises izvērtēšana, simptomu analīze un ārsta veiktā apskate. Bērnu gadījumā bieži tiek precizēts, kā izpaužas elpošanas traucējumi, kā arī tiek jautāts par izmaiņām ēšanā un urinācijā un par iepriekšējām sirds vai plaušu slimībām.

Ja ir aizdomas par smagāku norisi vai pacients pieder augsta riska grupai, var tikt veikts specifisks tests – ātrais RSV antigēna tests no deguna izdalījumiem. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem biežāk izmanto vīrusa ģenētiskā materiāla noteikšanu ar PGR metodi, kas ļauj arī noskaidrot, vai nav citu elpceļu vīrusu.

Attēldiagnostika, piemēram, krūškurvja rentgenogrāfija, parasti tiek nozīmēta tikai izteiktu elpošanas traucējumu gadījumā vai ja ir aizdomas par pneimoniju.

Ārstēšana – kā palīdzēt cilvēkam ar RSV

Zāļu, kas specifiski iznīcina RSV, nav. Visbiežāk ārstēšana ir simptomātiska un balstās uz atbalstošiem pasākumiem, tostarp pietiekamu šķidruma uzņemšanu, ķermeņa temperatūras kontroli un atpūtu. Daudziem pietiek ar ārstēšanos mājas apstākļos, līdzīgi kā saaukstēšanās gadījumā.

Tomēr zīdaiņiem vai pacientiem ar elpošanas traucējumiem var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā un nepārtraukta novērošana. Smagos gadījumos var tikt nodrošināta skābekļa terapija, šķidrumu ievade vēnā vai barošana ar zondi, bet izteiktas elpošanas mazspējas gadījumā var būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija.

Pirms pretdrudža līdzekļu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu, un bērniem līdz 18 gadu vecumam nedrīkst dot aspirīnu.

Kā pasargāt sevi un citus no RSV?

• Bieža un rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm
• Izvairīšanās no cieša kontakta ar saslimušiem cilvēkiem
• Nedalīties ar traukiem, krūzēm un galda piederumiem
• Regulāri dezinficēt bieži aizskaramās virsmas mājās, īpaši priekšmetus, kurus lieto bērni
• Nepieskarties sejai, ja rokas nav nomazgātas
• Kolektīvos un publiskās vietās ievērot higiēnas prasības un sezonas laikā mazināt risku nonākt uzliesmojumu vidē
• Katru gadu personām no 6 mēnešu vecuma ieteicama vakcinācija pret gripu, jo tā var sarežģīt RSV infekcijas norisi

Vecākiem ir būtiski nodrošināt, lai ikviens, kurš nonāk kontaktā ar zīdaini, pirms tam nomazgā rokas, kā arī izvairīties bērnu vest cilvēku pūļos vai vietās, kur ir daudz saslimušo. Svarīgi, lai bērna vide būtu bez dūmiem. Īpaši RSV sezonā ir lietderīgi ierobežot mazā bērna uzturēšanos vietās ar lielu cilvēku vai citu bērnu skaitu.

Ir apstiprinātas vakcīnas, kas paredzētas aizsardzībai pret smagu RSV infekciju. Vakcīna var tikt nozīmēta pieaugušajiem, tostarp riska grupu personām, kā arī grūtniecēm, lai jaundzimušais būtu pasargāts pirmajos dzīves mēnešos.

Zīdaiņiem RSV sezonas laikā var tikt nozīmēta īpaša profilaktiska injekcija (antiviela), kas ir efektīva, lai mazinātu vīrusa izplatīšanos pašiem mazākajiem.

Svarīgākais – savlaicīgi pamanīt pazīmes un rīkoties

Daudzi RSV pārslimo bez izteiktiem simptomiem, tomēr maziem bērniem un cilvēkiem ar paaugstinātu ievainojamību var attīstīties nopietnas komplikācijas. Ja ir aizdomas, ka bērnam vai pieaugušajam ir izteikti apgrūtināta elpošana, nav iespējams pietiekami dzert vai ēst, ir bālums vai izteikta miegainība un nespēks, nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta. Savlaicīga rīcība ir būtiska.

Izprotot galvenās infekcijas pazīmes un profilakses principus, iespējams mazināt risku sev un apkārtējiem saskarties ar smagākām RSV sekām.