Hipertensija (paaugstināts asinsspiediens): būtība un riski

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir viena no izplatītākajām veselības problēmām pasaulē, un to konstatē aptuveni katram otrajam pieaugušajam. Lai gan asinsspiediena mērīšana ir ikdienišķa medicīniska procedūra, daļa cilvēku par savu stāvokli var nezināt, jo hipertensija nereti norit bez izteiktiem simptomiem.

Asinsspiediena nozīme un normas

Asinsspiediens raksturo spēku, ar kādu asinis plūst pa artērijām. To norāda ar diviem skaitļiem: sistolisko (sirds saraušanās fāzē) un diastolisko (sirds atslābuma fāzē). Par normālu asinsspiedienu uzskata 120/80 mmHg vai zemāku rādītāju. Hipertensiju nosaka, ja vismaz viens no rādītājiem ir paaugstināts, sākot no 130/80 mmHg vai vairāk. Ja sistoliskais spiediens ir 120–129 mmHg robežās, bet diastoliskais saglabājas normas robežās, to raksturo kā robežhipertensiju.

Nepamanāmi simptomi un iespējamās pazīmes

Hipertensiju bieži dēvē par kluso slepkavu, jo vairumā gadījumu tā neizraisa skaidri pamanāmas sūdzības. Tomēr daļai cilvēku var parādīties šādas pazīmes:

• reibonis vai viegluma sajūta galvā
• deguna asiņošana
• atkārtotas galvassāpes
• elpas trūkums

Retāk, asinsspiedienam paaugstinoties, var novērot:

• redzes traucējumus
• punktiņu parādīšanos redzes laukā
• sejas pietvīkumu
• nelabumu, vemšanu, apetītes samazināšanos
• izteiktu reiboni, vertigo

Hipertensijas riski un komplikācijas

Neārstēts paaugstināts asinsspiediens pakāpeniski bojā iekšējos orgānus. Laika gaitā sabiezē asinsvadu sieniņas, un var tikt ietekmēta sirds, smadzenes, nieres un acis. Šādu izmaiņu dēļ pieaug miokarda infarkta, insulta un nieru funkcijas traucējumu risks, kā arī var pasliktināties redze.

Iespējamās ilgtermiņa sekas

• artēriju stīvums un sašaurināšanās
• nieru asinsvadu bojājums un filtrācijas traucējumi
• paaugstināts infarkta un insulta risks
• iespējama hipertensīvas retinopātijas attīstība jeb tīklenes izmaiņas

Kad un kā nosaka paaugstinātu asinsspiedienu

Vienīgais drošais veids, kā pārliecināties, vai asinsspiediens nav paaugstināts, ir to izmērīt. Šī procedūra ir ātra un nesāpīga, un to var veikt gan ārstniecības iestādē, gan mājās ar asinsspiediena mērītāju. Speciālisti iesaka pieaugušajiem asinsspiedienu kontrolēt regulāri arī tad, ja nav nekādu sūdzību.

Atsevišķos gadījumos asinsspiediens var īslaicīgi strauji pieaugt hipertensīvās krīzes laikā, kad var parādīties izteikts nemiers, sāpes krūtīs, nelabums un redzes traucējumi. Šādā situācijā asinsspiediens nereti pārsniedz 180/120 mmHg.

Galvenie hipertensijas cēloņi

Hipertensija visbiežāk saistīta ar dzīvesveida faktoriem, tomēr tās attīstību ietekmē arī vecums, iedzimtība un citi veselības stāvokļi. Risku palielina:

• zema fiziskā aktivitāte
• nelabvēlīgs uzturs, tostarp augsts sāls un tauku daudzums, bieža pusfabrikātu lietošana, kā arī nepietiekams šķiedrvielu un kālija daudzums
• liekais svars vai aptaukošanās
• hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts
• vecums, jo ar gadiem asinsvadu sieniņas zaudē elastību un pastiprinās jutība pret sāli
• iedzimtība, jo hipertensijas gadījumi ģimenes anamnēzē palielina risku

Atsevišķos gadījumos izšķir arī plaušu hipertensiju, kad paaugstināts spiediens veidojas plaušu asinsvados dažādu iemeslu dēļ, tostarp asinsvadu, sirds vai plaušu slimību gadījumā.

Ārstēšanas iespējas

Ja tiek diagnosticēts paaugstināts asinsspiediens, nepieciešama savlaicīga rīcība. Visbiežāk ārstēšanā izmanto kombinētu pieeju, apvienojot dzīvesveida maiņu ar medikamentozu terapiju. Ārsts izvēlas piemērotākos medikamentus un to kombinācijas atbilstoši asinsspiediena paaugstinājuma pakāpei un pacienta individuālajām īpatnībām.

• diurētiskie līdzekļi, kas veicina liekā sāls un šķidruma izvadīšanu, samazinot cirkulējošo asiņu apjomu un spiedienu
• beta adrenoblokatori, kas palēnina sirdsdarbības frekvenci un mazina spēku, ar kādu asinis tiek izsviedtas asinsvados
• alfa adrenoblokatori, kas atslābina asinsvadus un mazina to sašaurināšanos
• angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, kas samazina asinsvadus sašaurinošu hormonu veidošanos, ļaujot artērijām saglabāties plašākām
• kalcija kanālu blokatori, kas samazina kalcija ieplūdi asinsvadu un sirds muskuļa šūnās, tādējādi mazinot asinsvadu saraušanos
• vazodilatatori, kas atslābina asinsvadu sieniņas un atvieglo asins plūsmu

Medikamentozu ārstēšanu bieži papildina dzīvesveida izmaiņas: sabalansēts uzturs, regulāra fiziskā slodze, stresa kontrole, pietiekams miegs un kaitīgo ieradumu mazināšana var būtiski uzlabot rezultātus.

Ko vēl var darīt?

• izvairīties no smēķēšanas, jo nikotīns veicina asinsspiediena paaugstināšanos
• samazināt sāls daudzumu uzturā
• palielināt dārzeņu un augļu īpatsvaru, īpaši to, kas satur kāliju un šķiedrvielas
• regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai vismaz palielināt ikdienas kustību apjomu
• tiekties uz kvalitatīvu miegu 7–9 stundas katru nakti
• mazināt stresu, izmantojot elpošanas, meditācijas vai relaksācijas metodes

Profilakse un slimības novēršana

Paaugstinātu asinsspiedienu bieži iespējams kontrolēt un dažkārt no tā izvairīties, ja cilvēks regulāri rūpējas par veselību, veic profilaktiskas pārbaudes un savlaicīgi reaģē uz izmaiņām organismā. Jo agrāk tiek konstatēts asinsspiediena pieaugums un uzsākta rīcība, jo lielāka iespēja mazināt komplikāciju risku.

Prognoze un rekomendācijas

Paaugstināts asinsspiediens ir bieži sastopams veselības izaicinājums, tomēr, to atpazīstot savlaicīgi un laikus uzsākot ārstēšanu, ir iespējams izvairīties no smagām sekām. Būtiski periodiski kontrolēt asinsspiedienu, īpaši, ja pastāv nosliece vai citi riska faktori, un pārrunāt mērījumu rezultātus ar ārstu. Dzīvesveida sakārtošana kopā ar atbilstoši izvēlētu medikamentozu terapiju palīdz efektīvi kontrolēt hipertensiju un uzturēt labu pašsajūtu.