Pneimonijas diagnostika

Pneimonija ik gadu skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Lai gan tā var noritēt smagi, savlaicīga diagnostika un ārstēšanas uzsākšana parasti ļauj mazināt komplikāciju risku. Būtiskākais ir laikus pamanīt simptomus, apstiprināt diagnozi un noteikt izraisītāju, jo no tā ir atkarīga turpmākā ārstēšanas taktika.

Kad jādomā par pneimoniju

Pneimonijai raksturīgākās pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana un izteikts nespēks. Tomēr šie simptomi nav specifiski tikai pneimonijai, jo tie var parādīties arī citu elpceļu slimību gadījumā. Ja minētās sūdzības rodas un īpaši, ja tās pastiprinās vai ieilgst, ieteicams pēc iespējas ātrāk vērsties pie ārsta.

Diagnostikas norise

Ja pastāv aizdomas par pneimoniju, ārsts noskaidro slimības vēsturi un izvērtē vitālos rādītājus, tostarp ķermeņa temperatūru, pulsu, asinsspiedienu, elpošanas biežumu un skābekļa piesātinājumu asinīs. Skābekļa līmeņa noteikšanai nereti izmanto pulsa oksimetru, ko uzliek uz pirksta un kas rāda skābekļa piesātinājumu. Pazemināts skābekļa piesātinājums var norādīt uz izteiktākiem plaušu funkcijas traucējumiem.

Auskultējot plaušas ar stetoskopu, ārsts var konstatēt trokšņus, piemēram, krepitācijas, sēkšanu vai pavājinātu elpošanu noteiktā apvidū, kas palīdz lokalizēt iekaisuma perēkli. Atsevišķās situācijās pacientam var lūgt skaidri izrunāt noteiktas skaņas, jo, plaušās uzkrājoties šķidrumam, stetoskopā dzirdamais skaņas raksturs var mainīties.

Pamatizmeklējumi

Lai precīzāk apstiprinātu pneimoniju un izvērtētu tās izcelsmi, tiek izmantoti dažādi laboratoriskie un attēldiagnostikas izmeklējumi:

• Asins analīzes: visbiežāk veic pilno asinsainu, kas palīdz noteikt iekaisuma pazīmes organismā. Leikocītu skaita palielināšanās var liecināt par infekcijas procesu, taču pati par sevi pneimoniju neapstiprina. Dažkārt nosaka arī prokalcitonīnu, kura koncentrācija bakteriālas infekcijas gadījumā var būt būtiski paaugstināta. Šo rādītāju biežāk izmanto smagākos gadījumos, un tas ne vienmēr tiek piemērots visiem pacientiem.
• Krēpu izmeklējumi: ja tiek pieļauta bakteriāla pneimonija, ir svarīgi identificēt izraisītāju. Šim nolūkam veic krēpu uzsējumu un mikroskopisku uztriepes izvērtēšanu. Krēpu paraugu ieteicams iegūt pirms antibiotiku terapijas uzsākšanas. Savāktais materiāls tiek apstrādāts un vērtēts mikroskopā. Praktiski kvalitatīvs krēpu izmeklējums biežāk ir iegūstams stacionārā ārstētiem pacientiem, savukārt ambulatori, īpaši sausa klepus gadījumā, nereti ir grūti nodrošināt atbilstošu paraugu.
• Urīna antigēnu testi: noteiktu baktēriju, piemēram, pneimokoka vai legionellas, antigēnus var noteikt urīnā. Šie testi nodrošina ātru rezultātu un saglabā informatīvu vērtību arī pēc antibiotiku lietošanas uzsākšanas, tomēr tie nav piemērojami visās situācijās un neļauj izvērtēt, kuras antibiotikas būs visefektīvākās.
• Seroloģiskie izmeklējumi: atsevišķu retāk sastopamu atipisku baktēriju gadījumā var izmantot asins analīzes, kas nosaka antivielu (IgM, IgG) līmeni. Tie var palīdzēt spriest, vai infekcija ir pārslimota vai norit aktīvi, tomēr bieži ir sarežģīti precīzi noteikt inficēšanās laiku.
• Virusoloģiskie izmeklējumi: vīrusu izraisītas pneimonijas gadījumā var tikt izmantota PĶR (polimerāzes ķēdes reakcija) un imūnenzīmu metodes, kas ļauj salīdzinoši ātri noteikt vīrusa vai baktērijas ģenētisko materiālu. Paraugus var iegūt no deguna, rīkles, krēpām vai asinīm atkarībā no iespējamā izraisītāja.

Attēldiagnostika

Galvenā vizuālās diagnostikas metode pneimonijas gadījumā ir krūškurvja rentgenogrāfija. Tā ļauj saskatīt infiltrātus un iekaisuma perēkļus, kā arī atsevišķos gadījumos konstatēt šķidruma uzkrāšanos vai citas plaušu struktūras izmaiņas. Bakteriālas infekcijas gadījumā bieži novēro iekaisuma pārmaiņas vienā vai vairākos plaušu segmentos.

Ja pēc rentgenogrāfijas rezultāti nav pietiekami skaidri, slimība progresē vai nepieciešams detalizētāks plaušu struktūru izvērtējums, ārsts var nozīmēt datortomogrāfiju. Šī metode ir precīzāka, taču parasti ir dārgāka un rezultātu saņemšana var prasīt ilgāku laiku.

Atsevišķos gadījumos, ja pneimonija ir sarežģīta vai slikti reaģē uz terapiju, ārsts var apsvērt bronhoskopiju, ievadot bronhos un lielajos elpceļos plānu endoskopu ar kameru. Izmeklējuma laikā iespējams paņemt materiālu uzsējumam, ja ar standarta krēpu analīzēm neizdodas noteikt ierosinātāju. Parasti bronhoskopiju neveic pacientiem bez papildu riska faktoriem un bez citiem sarežģījošiem apstākļiem.

Kā atšķirt no citām slimībām

Pneimonijai raksturīgie simptomi nereti pārklājas ar citu slimību izpausmēm. Akūts bronhīts, astmas saasinājums, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sirds mazspēja vai arī plaušu vēzis var radīt līdzīgas sūdzības, kā arī reizēm pastāvēt vienlaikus ar pneimoniju. Tāpēc ārsts vienmēr ņem vērā pacienta hroniskās slimības, izmeklējumu rezultātus, kā arī laboratoriskos un attēldiagnostikas atradumus.

• Akūts bronhīts
• Astma
• Bronhiolīts
• Sirds mazspēja
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība
• Endokardīts
• Plaušu abscess
• Plaušu vēzis
• Plaušu embolija

Biežākie jautājumi par diagnostiku

Vai pneimonijas diagnostikā vienmēr nepieciešama krūškurvja rentgenogrāfija

Katrā gadījumā, kad ir aizdomas par pneimoniju, parasti ieteicams veikt krūškurvja rentgenogrāfiju. Ja atrade ir neskaidra vai slimības gaita šķiet netipiska, var tikt nozīmēta papildu datortomogrāfija. Atsevišķās situācijās, ja sūdzības un auskultācijas atradnes ir ļoti raksturīgas, ārsts var uzsākt antibiotiku terapiju arī bez radioloģiska apstiprinājuma.

Vai pneimoniju var sajaukt ar citām slimībām

Jā, līdzīgus simptomus var izraisīt daudzas citas slimības. Lai pneimoniju no tām diferencētu, var izmantot radioloģiskos izmeklējumus, asins analīzes vai elpošanas funkcijas izvērtējumu. Tikai precīza diagnostika ļauj izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Kā iegūst krēpu paraugu bakteriālas pneimonijas noteikšanai

Lai identificētu bakteriālu ierosinātāju, parasti pacientam lūdz atklepot krēpas tieši sterilā traukā. Ja krēpas iegūt neizdodas, ārsts var veikt bronhoskopiju, kuras laikā ar instrumenta palīdzību paraugu paņem tieši no bronhiem.