Kuras zāles izraisa tardīvo diskinēziju?

Tardīvā diskinēzija ir kustību traucējums, kam raksturīgas neapzinātas, atkārtotas un bieži vien ritmiskas kustības. Visbiežāk šis stāvoklis attīstās kā atsevišķu medikamentu lietošanas sekas. Parasti tas saistīts ar noteiktu psihisko traucējumu ārstēšanā izmantotu zāļu iedarbību, tomēr līdzīgas blakusparādības var izraisīt arī citi preparāti.

Medikamenti, kas var izraisīt tardīvo diskinēziju

Par galveno tardīvās diskinēzijas iemeslu uzskata atsevišķus nervu sistēmu ietekmējošus medikamentus. Šīs zāles nereti ir nepieciešamas smagu slimību terapijā, taču noteiktos gadījumos tās var traucēt kustību regulāciju.

• Visbiežāk riska avots ir tipiskie jeb pirmās paaudzes antipsihotiskie līdzekļi, kurus lieto šizofrēnijas, garastāvokļa vai trauksmes traucējumu ārstēšanā. Piemēri: haloperidols, tioridazīns, flufenazīns, trifluoperazīns, hlorpromazīns, perfenazīns.
• Risks var pastāvēt arī, lietojot otrās paaudzes jeb atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, lai gan tas parasti ir zemāks. Piemēri: aripiprazols, amisulprīds, paliperidons, risperidons.
• Ietekme iespējama arī ar dažiem antidepresantiem un garastāvokļa stabilizatoriem: klomipramīns, duloksetīns, trazodons, amitriptilīns, litijs, fluoksetīns, doksepīns.
• Pretkrampju (antiepilepsijas) medikamenti: fenitoīns, lamotrigīns, karbamazepīns.
• Līdzekļi, ko izmanto kustību traucējumu korekcijai: aripiprazols, triheksifenidils, pimozīds.
• Pret nelabumu lietoti medikamenti: prohlorperazīns, metoklopramīds.
• Atsevišķi deguna tūsku mazinoši līdzekļi saaukstēšanās gadījumos, piemēram, pseidoefedrīns, fenilefrīns.

Ieteicams pārbaudīt lietoto zāļu lietošanas instrukcijā norādītās iespējamās blakusparādības.

Tardīvās diskinēzijas pazīmes

Tardīvā diskinēzija izpaužas ar nekontrolētām, reizēm vienveidīgām kustībām, kuras cilvēks nereti pats pat nepamana. Biežāk tiek skarti sejas un mutes apvidus muskuļi, taču neapzinātas kustības var parādīties arī citās ķermeņa daļās.

• atkārtota mēles izbāšana
• lūpu savilkšana, lūpu piesitieni vai izteiktas mutes kustības
• neparastas žokļa kustības
• plakstiņu raustīšanās vai uzacu pacelšana
• izteikta acu atvēršana vai cieša acu aizvēršana
• roku, pirkstu vai pēdu pagriezieni un neatbilstošas kustības
• nekontrolētas kakla, roku vai kāju kustības

Daļai cilvēku var parādīties izteikts, grūti panesams iekšējs nemiers jeb akatīzija. Smagākos gadījumos iespējamas acu stāvokļa izmaiņas (okulogīra krīze), kā arī elpošanas muskulatūras iesaiste, kas var izraisīt elpošanas traucējumus.

Kas palielina tardīvās diskinēzijas risku?

Riska iespējamību var paaugstināt šādi faktori:

• ilgstoša pamatslimības norise
• zāļu lietošana ilgā laika periodā
• vecāks vecums
• galvas smadzeņu bojājumi
• garastāvokļa traucējumi
• alkohola vai citu vielu lietošana
• smēķēšana
• citi kustību traucējumi

Vai tardīvo diskinēziju var izārstēt?

Atsevišķos gadījumos, pārtraucot izraisītāju medikamentu vai samazinot tā devu, simptomi kļūst mazāk izteikti vai izzūd. Tomēr nereti tos ir grūti pilnībā novērst, īpaši, ja zāles lietotas ilgstoši vai iedarbība bijusi izteikta. Dažiem pacientiem pazīmes ar laiku mazinās, bet citiem tās var saglabāties ilgtermiņā.

Kā tiek ārstēta tardīvā diskinēzija?

Pamatprincips ir mēģināt samazināt vai pārtraukt medikamentu, kas izraisījis simptomus, taču to drīkst darīt tikai ārsta uzraudzībā. Pamatslimības ārstēšanai ārsts var nozīmēt alternatīvus preparātus.

Dažkārt blakusparādības nesamazinās arī pēc zāļu atcelšanas. Šādās situācijās var tikt izmantoti specifiski līdzekļi:

• tardīvās diskinēzijas simptomu mazināšanai paredzētas divas vielas ir valbenazīns un deutetrabenazīns, kas ietekmē neirotransmiteru daudzumu smadzenēs
• atsevišķos gadījumos var lietot arī citus preparātus: klozapīnu, benztropīnu, amantadīnu, propranololu, levetiracetāmu, klonazepāmu, tetrabenazīnu; daļa no tiem var tikt lietota ārpus reģistrētajām indikācijām

Dabiskie ārstēšanas līdzekļi

Nav dabisku ārstēšanas metožu, kas būtu efektīvas tardīvās diskinēzijas mazināšanā vai novēršanā. Vienlaikus būtiski ir ievērot ārsta norādījumus par medikamentu lietošanu un neizlaist devas, jo zāļu daudzuma svārstības var pastiprināt simptomu izteiktību.

Kopsavilkums

Tardīvā diskinēzija ir ilgstošs kustību traucējums, kas visbiežāk attīstās noteiktu psihisko slimību ārstēšanai lietotu medikamentu ietekmē. Visbiežāk to saista ar pirmās paaudzes antipsihotiskajiem līdzekļiem, bet retāk simptomi var būt saistīti arī ar otrās paaudzes antipsihotiskajiem līdzekļiem, antidepresantiem un dažādiem preparātiem, kas paredzēti neiroloģisku vai citu traucējumu ārstēšanai.

Galvenie ārstēšanas virzieni ietver izraisītāja medikamenta atcelšanu (tikai ārsta uzraudzībā), alternatīvas terapijas izvēli pamatslimībai un specifisku līdzekļu izmantošanu simptomu mazināšanai. Efektīvu dabisku risinājumu nav, tādēļ nozīmīga ir regulāra veselības aprūpes uzraudzība un sadarbība ar medicīnas speciālistiem.

Ja tiek pamanītas atkārtotas, noturīgas neapzinātas kustības, nevajadzētu kavēties ar vēršanos pie ārsta. Savlaicīga rīcība un rūpīgāka novērošana palīdz mazināt komplikāciju risku un uzlabo dzīves kvalitāti.