Arteriālās hipertensijas diagnostika

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir ilgstošs arteriālā asinsspiediena pieaugums, kad divi vai vairāki mērījumi ar vismaz vienas nedēļas intervālu uzrāda sistolisko spiedienu virs 129 mmHg vai diastolisko spiedienu virs 79 mmHg. Šāds stāvoklis palielina sirds, nieru un citu orgānu slimību risku, taču pats par sevi ilgstoši var noritēt bez pamanāmiem simptomiem.

Kā tiek mērīts asinsspiediens

Asinsspiedienu nosaka, uzliekot uz augšdelma aproci un izmantojot digitālo vai mehānisko asinsspiediena mērītāju. Aproci piepūšot, uz laiku tiek saspiestas rokas artērijas, bet gaisu pakāpeniski izlaižot, spiediens tiek fiksēts divos posmos. Pirmais rādītājs ir sistoliskais asinsspiediens, kas atspoguļo maksimālo spiedienu sirds saraušanās brīdī. Otrais rādītājs ir diastoliskais asinsspiediens, kas raksturo spiedienu sirds atslābuma fāzē starp sitieniem.

Parasti ārsts veic vismaz divus mērījumus ar piecu minūšu intervālu, reizēm pārbaudot abas rokas. Ja rādījumi atšķiras vairāk nekā par 5 mmHg, mērījumu var atkārtot vairākas reizes, līdz tiek iegūta precīza vērtība.

Lai iegūtu uzticamu rezultātu

Asinsspiediens nepārtraukti mainās, un to ietekmē fiziska slodze, emocionālais stāvoklis, uzturs un arī apkārtējā vide. Lai mazinātu neprecīzu rādījumu iespējamību, jāievēro vairāki vienkārši nosacījumi:

• Pirms mērījuma vismaz 30 minūtes nelietot kafiju, nepakļauties tabakas dūmiem un neveikt aktīvas fiziskas darbības.
• Pirms pārbaudes apmeklēt tualeti un pārliecināties, ka apģērbs netraucē uzlikt aproci virs elkoņa.
• Mērījuma laikā nerunāt un turēt pēdas uz grīdas, nesakrustojot kājas.
• Roku atbalstīt uz galda, to atslābināt un elpot mierīgi un dziļi.
• Aprocei jābūt atbilstošai rokas apkārtmēram, jo pārāk maza vai pārāk liela aproce var izkropļot rezultātus.

Kad asinsspiediens tiek uzskatīts par pārāk augstu?

Hipertensiju apstiprina, ja vismaz divos atkārtotos mērījumos tiek konstatēti šādi rādītāji:

• Norma: sistoliskais asinsspiediens zem 120 mmHg, diastoliskais zem 80 mmHg
• Paaugstināts: sistoliskais lielāks par 129 mmHg vai diastoliskais lielāks par 79 mmHg
• I pakāpes hipertensija: sistoliskais 130–139 mmHg vai diastoliskais 80–89 mmHg
• II pakāpes hipertensija: sistoliskais virs 139 mmHg vai diastoliskais virs 89 mmHg

Īpaši bīstami ir kritiski rādījumi. Steidzama ārstēšana var būt nepieciešama, ja asinsspiediens pārsniedz 180/110 mmHg un parādās orgānu bojājuma pazīmes, piemēram, elpas trūkums vai apjukums.

Daļai cilvēku asinsspiediens paaugstinās tikai ārsta kabinetā, un šo situāciju dēvē par baltā halāta fenomenu. Šādos gadījumos var būt lietderīgi veikt atkārtotus mērījumus citos apstākļos.

Asinsspiediena pārbaude mājas apstākļos

Mājās asinsspiedienu iespējams kontrolēt ikvienam, izmantojot elektronisku asinsspiediena mērītāju. Tas palīdz precīzāk pamanīt svārstības un ir noderīgi cilvēkiem, kuriem uztraukuma dēļ ārsta kabinetā rādījumi paaugstinās, bet mājās saglabājas normas robežās. Šādu paškontroli dēvē par HBPM (Home Blood Pressure Monitoring), un tā var palīdzēt identificēt svārstīgu hipertensiju.

Vēl precīzāka pieeja ir diennakts asinsspiediena monitorēšana (ABPM). Pie rokas nostiprināta aproce ar reģistrēšanas ierīci mēra asinsspiedienu ik pēc 15–30 minūtēm 24 stundas vai pat divas diennaktis. Tas ļauj noteikt asinsspiediena vidējo līmeni reālos, nepārtrauktos ikdienas apstākļos.

Papildu izmeklējumi

Asinsspiediena izmaiņas nereti ir saistītas ar sirds vai nieru stāvokli. Tāpēc ārsts var nozīmēt papildu pārbaudes:

• Asins analīzes, lai noteiktu elektrolītus, glikozes līmeni, vairogdziedzera darbību un nieru funkcijas rādītājus.
• Urīna analīzi, kas palīdz atpazīt komplikācijas, piemēram, cukura diabētu vai nieru bojājumu.
• EKG, lai izvērtētu sirds ritmu, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens var veicināt ritma traucējumus.
• Ehokardiogrāfiju un citus sirds ultrasonogrāfiskos izmeklējumus, lai novērtētu sirds struktūru un funkciju.
• Nieru un asinsvadu ultrasonogrāfiju, ja ir aizdomas, ka asinsspiediena pieaugumu izraisa asinsvadu sašaurinājums vai citi traucējumi.
• Ja tiek pieļauta audzēja izcelsme, var tikt veikta datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklēšana.

Ieteicamās dzīvesveida izmaiņas un ārstēšana

Konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, parasti vispirms tiek ieteikts koriģēt dzīvesveidu:

• Palielināt augļu un dārzeņu patēriņu, vienlaikus ierobežojot sāls, cukura un piesātināto tauku daudzumu uzturā.
• Regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, visbiežāk iesakot vismaz 30 minūtes vidējas intensitātes slodzes vairākumā nedēļas dienu.
• Samazināt ķermeņa masu, ja tas ir nepieciešams.
• Pilnībā pārtraukt smēķēšanu.

Ja ar minētajām izmaiņām nepietiek, var būt nepieciešama medikamentoza terapija.

Kopsavilkums

Hipertensiju nosaka, ja paaugstināts asinsspiediens tiek konstatēts vismaz divas reizes. Mērījumiem jābūt veiktiem pareizi, pēc piecu minūšu miera, bez kofeīna lietošanas un bez fiziskas slodzes pirms pārbaudes. Rezultāti palīdz izvēlēties piemērotu ārstēšanu un novērtēt iespējamo komplikāciju risku. Papildu izmeklējumi var būt nepieciešami, lai noteiktu cēloņus un izvērtētu orgānu stāvokli.

Vai paaugstināts asinsspiediens izraisa redzamus simptomus?

Lielākā daļa cilvēku neizjūt nekādas sūdzības. Tikai retākos gadījumos var parādīties reibonis, elpas trūkums, galvassāpes vai deguna asiņošana.

Kādi faktori palielina hipertensijas risku?

Pieaugot vecumam, hipertensijas risks kļūst lielāks, un līdz 45 gadu vecumam tā biežāk tiek konstatēta vīriešiem. Paaugstināts risks ir arī cilvēkiem, kuru ģimenes anamnēzē bijušas nieru slimības, vielmaiņas traucējumi, cukura diabēts vai miega apnoja.

Kā iespējams mazināt hroniska asinsspiediena paaugstinājuma iespējamību?

Lai gan ne visus riska faktorus ir iespējams novērst, veselīgs dzīvesveids būtiski samazina saslimšanas iespējamību. Ieteicams nesmēķēt, ierobežot alkohola lietošanu, izvēlēties sabalansētu uzturu ar zemu sāls saturu, palielināt fizisko aktivitāti un censties kontrolēt stresu.