Hašimoto tireoidīta diagnostika

Hašimoto slimība ir visbiežāk sastopamais autoimūnas izcelsmes vairogdziedzera darbības traucējumu veids, kad imūnsistēma kļūdaini vēršas pret paša vairogdziedzera audiem. Šī procesa rezultātā tauriņveida dziedzeris kakla priekšpusē pakāpeniski tiek bojāts un zaudē funkciju, kas laika gaitā var novest pie hipotireozes. Ne visiem pacientiem sākotnēji parādās izteiktas sūdzības, tomēr ilgtermiņā stāvoklis var būtiski ietekmēt pašsajūtu.

Kā izpaužas Hašimoto slimība

Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir vairogdziedzera palielināšanās jeb struma, kas var būt redzama vai sajusta kā pietūkums kakla apvidū. Bieži novēro nespecifiskus simptomus, piemēram, nogurumu, ķermeņa masas pieaugumu, pastiprinātu jutību pret aukstumu vai sausu ādu, taču daļa pazīmju kļūst izteiktākas tikai tad, kad attīstās nozīmīgāks vairogdziedzera hormonu deficīts.

Pašpārbaude mājas apstākļos

Atsevišķas izmaiņas vairogdziedzera apvidū iespējams mēģināt pamanīt arī pašam. Ja kaklā parādās sabiezējums, nelīdzenumi vai pietūkums, var veikt vienkāršu pārbaudi:

• Sagatavojiet glāzi ar ūdeni un spoguli.
• Atlieciet galvu atpakaļ un vērojiet zonu zem Ādama ābola un virs atslēgas kauliem.
• Iedzeriet malku ūdens un norijiet, novērojot, vai rīšanas laikā nerodas izspīlējumi vai nevienmērības.
• Saudzīgi palpējiet kaklu, lai izvērtētu, vai nav jūtamu izmaiņu.

Ja tiek pamanītas aizdomīgas pārmaiņas, ieteicams iespējami drīz vērsties pie ārsta, jo pašnovērtējums nav uzticama diagnostikas metode, tomēr tas var palīdzēt savlaicīgi pievērst uzmanību problēmai.

Laboratoriskie izmeklējumi, kas palīdz noteikt slimību

Hašimoto slimības diagnostikā ārsti vērtē ne tikai simptomus, bet arī asins analīžu rādītājus. Parasti vispirms nosaka tireotropo hormonu (TSH), kas atspoguļo, cik intensīvi hipofīze stimulē vairogdziedzeri. TSH paaugstināšanās ir raksturīga situācijās, kad vairogdziedzeris producē nepietiekamu hormonu daudzumu.

Citi galvenie rādītāji

• Brīvais tiroksīns (brīvais T4) – būtisks vairogdziedzera funkcijas izvērtēšanai; pazemināta vērtība var liecināt par hipotireozi.
• Anti-TPO (antivielas pret vairogdziedzera peroksidāzi) – Hašimoto slimības gadījumā tās bieži ir paaugstinātas.

Anti-TPO līmeņa paaugstinājumu konstatē vairāk nekā 90 % pacientu, tomēr ar šo rādītāju vien nepietiek slimības apstiprināšanai, jo antivielu pieaugums iespējams arī citu vairogdziedzera slimību gadījumā vai pat bez acīmredzamām hormonālām izmaiņām.

Dažkārt pēc dažām nedēļām izmeklējumus atkārto, lai pārliecinātos, ka novērotās novirzes nav pārejošas. Ja brīvais T4 ir pazemināts un TSH ir paaugstināts, tiek konstatēta izteikta hipotireoze, savukārt normāla brīvā T4 gadījumā iespējams bezsimptomu jeb subklīnisks variants.

Ultrasonogrāfiskie izmeklējumi

Noteiktās situācijās ārsts var ieteikt kakla ultrasonogrāfiju. Tā ir nesāpīga procedūra, kas ļauj izvērtēt vairogdziedzera struktūru, identificēt mezglus vai citas pārmaiņas. Izmeklējums ir īpaši nozīmīgs, ja palpācijā konstatēti veidojumi vai ja nepieciešams diferencēt Hašimoto slimību no citiem iemesliem.

Citi iespējamie iemesli un līdzīgi stāvokļi

TSH paaugstināšanos ne vienmēr izraisa tikai Hašimoto slimība. Retos gadījumos iespējami ģenētiski receptoru darbības traucējumi, kuros organisms uz šo hormonu reaģē nepietiekami, lai gan vairogdziedzera funkcija var būt saglabāta vai pavājināta. Šādi stāvokļi parasti ir iedzimti un biežāk sastopami vienas ģimenes ietvaros.

Atsevišķi jāizceļ reta generalizēta vairogdziedzera hormonu rezistence, kad organismam ir vājināta reakcija pat uz normālu vai paaugstinātu vairogdziedzera hormonu koncentrāciju.

Asins rādītāju novirzes var izraisīt arī smagas, taču ar vairogdziedzeri nesaistītas saslimšanas, piemēram, infekcijas vai nopietnas hroniskas slimības, tostarp nieru, sirds vai plaušu patoloģijas, kā arī autoimūni traucējumi. Šādos gadījumos TSH izmaiņas nereti ir īslaicīgas, tāpēc var būt nepieciešams atkārtot analīzes pēc pilnīgas atveseļošanās.

Ja tiek konstatēts hipofīzes audzējs, kas izdala TSH, iespējams paaugstināts TSH kopā ar palielinātu T4 un T3 līmeni. Šādās situācijās nepieciešama specializēta diagnostika un ārstēšana.

Retāk hipotireozi var izraisīt virsnieru mazspēja, kad organisms nespēj saražot pietiekamu kortizola vai aldosterona daudzumu. Tad vienlaikus var parādīties arī dažādi simptomi, kas var līdzināties hipotireozes izpausmēm.

Reti stāvokļi, kas saistīti ar Hašimoto slimību

Autoimūna procesa gadījumā iesaiste var attiekties ne tikai uz vairogdziedzeri, bet arī uz citiem orgāniem. Piemēram, autoimūna poliglandulāra sindroma gadījumā vienlaikus var attīstīties Hašimoto slimība un virsnieru mazspēja vai arī vairāku endokrīno dziedzeru darbības traucējumi.

Ļoti retos gadījumos var attīstīties Hašimoto encefalopātija, kas ir neiroloģiska saslimšana ar smadzeņu iekaisumu un dažādiem neiroloģiskiem simptomiem, bet tā nav tieši saistīta ar vairogdziedzera funkcionālo stāvokli. Šo stāvokli ārstē ar steroīdiem un, ja nepieciešams, veic vairogdziedzera darbības korekciju.

Secinājumi un svarīgākie akcenti

Hašimoto autoimūnā slimība ir biežākais hipotireozes iemesls (izņemot joda deficītu). Tā norit pakāpeniski, tāpēc būtiski regulāri kontrolēt vairogdziedzera funkciju arī tad, ja simptomi ir vāji izteikti vai nav novērojami.

Ievērojot ārsta nozīmēto terapiju, slimību parasti iespējams efektīvi kontrolēt, un tā ilgstoši var neradīt izteiktas problēmas. Svarīgi lietot nozīmētos medikamentus atbilstoši norādījumiem un jebkādas neskaidrības pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu, lai ārstēšana būtu efektīva un droša.

Ar ko Hašimoto slimība atšķiras no hipotireozes?

Hipotireoze apzīmē situāciju, kad vairogdziedzeris producē samazinātu hormonu daudzumu paša dziedzera darbības traucējumu dēļ. Savukārt Hašimoto slimība ir autoimūns process, kurā imūnsistēma bojā vairogdziedzera šūnas. Tā kā Hašimoto slimība bieži izraisa hipotireozi, abi stāvokļi ir cieši saistīti, tomēr to izcelsme atšķiras, jo Hašimoto gadījumā pamatā ir imūnās sistēmas izraisīts bojājums.

Kādas asins analīzes visbiežāk veic, lai noteiktu Hašimoto slimību?

Hašimoto slimības diagnostikā parasti sāk ar TSH noteikšanu, lai identificētu hormonālās līdzsvara izmaiņas. Papildus izvērtē tiroksīna (T4), brīvā tiroksīna (brīvā T4), trijodtironīna (T3) un brīvā trijodtironīna (brīvā T3) līmeni. Antivielu pret vairogdziedzera olbaltumvielām noteikšana palīdz atklāt autoimūnu procesu un diferencēt Hašimoto slimību no citām vairogdziedzera patoloģijām.